Sakāmvārdi: taisnīgums un godprātība
1 Nedari ļaunu, un ļaunums tevi neuzveiks,
2 atsakies no netaisnības, un tā izvairīsies no tevis!
3 Netaisnības vagās, dēls, nekaisi sēklu,
lai pašam septiņkārtīgi nav jāievāc.
4 Nepūlies no Kunga gūt virsvaru
un goda sēdekli no ķēniņa;
5 netēlo taisnīgo Kunga priekšā
un ķēniņa priekšā gudro.
6 Ja nevari izskaust netaisnību, nepūlies kļūt par tiesnesi,
lai tevi neietekmētu varenie
un tu nezaudētu godprātību.
7 Negrēko pret sabiedrību,
pats sevi ļaužu priekšā nepazemo!
8 Neplāno grēkot otrreiz,
jo arī pirmoreiz neiztiksi bez soda.
9 Nesaki: “Viņš uzlūkos manas daudzās veltes!
Pieņems, kad viņam, visaugstajam Dievam, ziedošu!”
10 Neesi neuzņēmīgs lūgšanā,
nedz nolaidīgs žēlastības dāvanās!
11 Neapsmej cilvēku, kam sarūgtināta sirds!
Ir taču tas, kurš pie zemes liec un godā ceļ.
12 Nevērp viltu pret brāli,
tā neizturies pret draugu!
13 Neklāsti melus pēc meliem!
Nenes tāda neatlaidība laimi.
14 Nekul tukšus salmus vecajo sapulcē!
Neatkārto sacīto lūdzoties!
15 Neienīsti darbu, kas prasa piepūli, un lauku darbus, ko Visuaugstākais nospraudis.
16 Nepieslienies grēcinieku saimei,
atceries, ka dusmas nekavēsies!
17 Zemu jo zemu dvēselē zemojies:
atmaksa bezdievīgajam – uguns un tārpi.
Attiecības ar ģimenes un saimes locekļiem
18 Nemaini draugu pret peļņu,
īsteno brāli pret Ofīras zeltu!
19 Neatstāj bez ievērības labu un gudru sievu,
jo viņas labvēlība ir pārāka par zeltu.
20 Nedari pāri vergam, kas godīgi strādā,
un algādzim, kas veltījies ar visu dvēseli!
21 Ar gudru galvu apveltītu vergu
lai mīl tava dvēsele! Neliedz tam brīvību!
22 Tev ir lopi? Rūpējies par tiem,
un, ja tev noder, lai arī turpmāk ir!
23 Tev ir bērni? Audzini tos
un jau no jaunības māci paklausīt!
24 Tev ir meitas? Sargi tās neskartas!
Neuzlūko ar līksmu seju!
25 Izdod meitu pie vīra – un būsi paveicis lielu darbu,
taču aplaimo gudru vīru!
26 Tev ir sieva? Tīkama – neaizraidi;
nīstama – neuzticies!
27 No visas sirds godā tēvu
un paturi prātā mātes dzemdību sāpes,
28 atceries: viņi tev ir dāvājuši dzīvību.
Ar ko gan tu vari atlīdzināt?
Atbalsts priesteriem un grūtdieņiem
29 Ar visu dvēseli bijā Kungu
un apbrīno viņa priesterus.
30 Kas tevi radījis – mīli ar visu spēku!
Kas viņam kalpo – neatstāj tos!
31 Bīsties Kunga un godā priesteri,
un iedali viņam, kā tev ir pieteikts,
pirmos augļus un vainas izpirkšanas upuri,
pleca gabalu, svētdares upuri un svētvietu,
32 un sniedzies ar dāvanu nabagam,
lai tev būtu svētības pilnība.
33 Esi dāsns pret ikvienu, kas dzīvs,
ar savu labvēlību neliedzies apveltīt mirušo!
34 Neatraujies no raudošajiem
un sēro ar sērotājiem!
35 Nevairies apmeklēt slimos,
un iemantosi viņu mīlestību.
36 Lai kas tev ir padomā, apdomā savu galu,
un tu negrēkosi nekad.
1 Do no evil, so shall no harm come unto thee.
2 Depart from the unjust, and iniquity shall turn away from thee.
3 My son, sow not upon the furrows of unrighteousness, and thou shalt not reap them sevenfold.
4 Seek not of the Lord preeminence, neither of the king the seat of honour.
5 Justify not thyself before the Lord; and boast not of thy wisdom before the king.
6 Seek not to be judge, being not able to take away iniquity; lest at any time thou fear the person of the mighty, an stumblingblock in the way of thy uprightness.
7 Offend not against the multitude of a city, and then thou shalt not cast thyself down among the people.
8 Bind not one sin upon another; for in one thou shalt not be unpunished.
9 Say not, God will look upon the multitude of my oblations, and when I offer to the most high God, he will accept it.
10 Be not fainthearted when thou makest thy prayer, and neglect not to give alms.
11 Laugh no man to scorn in the bitterness of his soul: for there is one which humbleth and exalteth.
12 Devise not a lie against thy brother; neither do the like to thy friend.
13 Use not to make any manner of lie: for the custom thereof is not good.
14 Use not many words in a multitude of elders, and make not much babbling when thou prayest.
15 Hate not laborious work, neither husbandry, which the most High hath ordained.
16 Number not thyself among the multitude of sinners, but remember that wrath will not tarry long.
17 Humble thyself greatly: for the vengeance of the ungodly is fire and worms.
18 Change not a friend for any good by no means; neither a faithful brother for the gold of Ophir.
19 Forego not a wise and good woman: for her grace is above gold.
20 Whereas thy servant worketh truly, entreat him not evil, nor the hireling that bestoweth himself wholly for thee.
21 Let thy soul love a good servant, and defraud him not of liberty.
22 Hast thou cattle? have an eye to them: and if they be for thy profit, keep them with thee.
23 Hast thou children? instruct them, and bow down their neck from their youth.
24 Hast thou daughters? have a care of their body, and shew not thyself cheerful toward them.
25 Marry thy daughter, and so shalt thou have performed a weighty matter: but give her to a man of understanding.
26 Hast thou a wife after thy mind? forsake her not: but give not thyself over to a light woman.
27 Honour thy father with thy whole heart, and forget not the sorrows of thy mother.
28 Remember that thou wast begotten of them; and how canst thou recompense them the things that they have done for thee?
29 Fear the Lord with all thy soul, and reverence his priests.
30 Love him that made thee with all thy strength, and forsake not his ministers.
31 Fear the Lord, and honor the priest; and give him his portion, as it is commanded thee; the firstfruits, and the trespass offering, and the gift of the shoulders, and the sacrifice of sanctification, and the firstfruits of the holy things.
32 And stretch thine hand unto the poor, that thy blessing may be perfected.
33 A gift hath grace in the sight of every man living; and for the dead detain it not.
34 Fail not to be with them that weep, and mourn with them that mourn.
35 Be not slow to visit the sick: for that shall make thee to be beloved.
36 Whatsoever thou takest in hand, remember the end, and thou shalt never do amiss.
