Ziedošanas svētība
1 Man būtu lieki vēl kaut ko rakstīt jums par kalpošanu svētajiem, 2 jo man ir zināma jūsu gatavība, par to es esmu jūs uzlielījis maķedoniešiem: redzi, Ahaja jau kopš pagājušā gada ir gatava, – un jūsu dedzība ir rosinājusi lielāko daļu no tās. 3 Un brāļus es tādēļ sūtīju, lai mūsu dižošanās par jums šajā lietā neizrādītos tukša, jo es biju teicis, ka jūs esat gatavi, 4 un lai tad, ja man līdzi būtu atnākuši maķedonieši un jūs izrādītos negatavi, mēs – nemaz nerunājot par jums – nebūtu apkaunoti šajā uz jums liktajā cerībā. 5 Es nolēmu, ka ir nepieciešams lūgt brāļus doties pie jums pirms manis un sagatavot visu nepieciešamo jūsu iepriekš apsolīto bagātīgo dāvanu savākšanā, lai tā būtu jūsu labdarība, nevis izspiešana. 6 Tad nu, redzi: kas skopi sēj, skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, bagātīgi arī pļaus; 7 katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. 8 Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu. 9 Kā ir rakstīts:
viņš bija izšķērdīgs un apdāvināja nabagos,
viņa taisnīgums paliks uz laiku laikiem.
10 Kas dala sēklu sējējam un dod maizi ēšanai, nodrošinās sēklu arī jums un to vairos un audzēs jūsu taisnīguma ražu. 11 Jūs tiekat darīti bagāti visā, lai jūsu bagātība izpaustos augstsirdībā, ko mēs vēršam par pateicību Dievam. 12 Jo šis labprātīgais kalpošanas darbs ne tikai piepilda svēto vajadzības, bet vēl vairāk – rada pārpilnību, jo tādēļ daudzi pateicas Dievam. 13 Atzinīgi vērtējot šo jūsu kalpošanu, cilvēki slavē Dievu par jūsu pakļaušanos tam, ko sludināt – Kristus evaņģēliju, un par jūsu dāsnumu pret viņiem un visiem citiem, 14 un savās lūgšanās par jums viņi tiecas pie jums tās bagātīgās Dieva žēlastības dēļ, kas pār jums ir izlijusi. 15 Lai pateicība Dievam par viņa neizteicamo dāvanu!
1 For as touching the ministering to the saints, it is superfluous for me to write to you: 2 For I know the forwardness of your mind, for which I boast of you to them of Macedonia, that Achaia was ready a year ago; and your zeal hath provoked very many. 3 Yet have I sent the brethren, lest our boasting of you should be in vain in this behalf; that, as I said, ye may be ready: 4 Lest haply if they of Macedonia come with me, and find you unprepared, we (that we say not, ye) should be ashamed in this same confident boasting. 5 Therefore I thought it necessary to exhort the brethren, that they would go before unto you, and make up beforehand your bounty, whereof ye had notice before, that the same might be ready, as a matter of bounty, and not as of covetousness. 6 But this I say , He which soweth sparingly shall reap also sparingly; and he which soweth bountifully shall reap also bountifully. 7 Every man according as he purposeth in his heart, so let him give ; not grudgingly, or of necessity: for God loveth a cheerful giver. 8 And God is able to make all grace abound toward you; that ye, always having all sufficiency in all things , may abound to every good work: 9 (As it is written, He hath dispersed abroad; he hath given to the poor: his righteousness remaineth for ever. 10 Now he that ministereth seed to the sower both minister bread for your food, and multiply your seed sown, and increase the fruits of your righteousness;) 11 Being enriched in every thing to all bountifulness, which causeth through us thanksgiving to God. 12 For the administration of this service not only supplieth the want of the saints, but is abundant also by many thanksgivings unto God; 13 Whiles by the experiment of this ministration they glorify God for your professed subjection unto the gospel of Christ, and for your liberal distribution unto them, and unto all men ; 14 And by their prayer for you, which long after you for the exceeding grace of God in you. 15 Thanks be unto God for his unspeakable gift.
