Brīdinājums sargāties no liekulības
1 Kad sapulcējās tūkstošiem ļaužu, tā ka cits citu gandrīz vai sabradāja, viņš sāka sacīt saviem mācekļiem: “Piesargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības. 2 Nekas nav tā aizsegts, ka netiktu atklāts, un nav nekā slepena, kas nekļūtu zināms. 3 Tādēļ viss, ko būsiet sacījuši tumsā, būs dzirdams gaismā, un, ko jūs būsiet čukstējuši ausī savos kambaros, tas tiks pasludināts no namu jumtiem.
Nebīties apliecināt
(Mt 10:26–33)4 Jums, saviem draugiem, es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet vairāk neko nespēj nodarīt. 5 Bet es jums sacīšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas jūs iemest ellē. Tiešām es jums saku: no tā bīstieties! 6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7 Arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi. 8 Bet es jums saku: ikvienu, kas apliecinās mani cilvēku priekšā, arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9 Bet, kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas taps noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10 Un ikvienam, kas kādu vārdu sacīs pret Cilvēka Dēlu, tiks piedots, bet, kas zaimos Svēto Garu, tam netiks piedots. 11 Kad jūs vedīs sinagogās un valdnieku un vareno priekšā, neesiet norūpējušies par to, kā jūs aizstāvēsieties vai ko sacīsiet. 12 Svētais Gars pamācīs jūs tajā stundā, kas ir sakāms.”
Līdzība par bagāto muļķi
13 Kāds no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.” 14 Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 15 Un viņš tiem sacīja: “Pielūkojiet, sargieties no jelkādas mantrausības. Pat pārpilnībā cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam daudz kas pieder.” 16 Tad viņš stāstīja tiem līdzību: “Kādam bagātniekam lauki ienesa labu ražu. 17 Un viņš sāka pie sevis spriest: ko lai es daru? Man nav kur savākt savus augļus. 18 Tad viņš teica: es darīšu tā – nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus, un tur savākšu visu labību un citus labumus. 19 Un savai dvēselei es sacīšu: tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo! 20 Tad viņam Dievs sacīja: neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis? 21 Tā notiek tam, kas krāj tikai sev, bet netop bagāts Dievā.”
Pasaulīgās raizes un Dieva valstība
(Mt 6:19–21, Mt 25–34)22 Un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Tādēļ es jums saku, nezūdieties savas dzīvības dēļ – ko ēdīsiet, nedz savas miesas dēļ – ko vilksiet mugurā. 23 Jo dzīvība ir vērtāka nekā barība un miesa nekā drēbes. 24 Pavērojiet kraukļus; ne tie sēj, ne pļauj; tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos baro. Cik daudz vairāk vērti jūs esat par putniem. 25 Kurš gan no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? 26 Ja pat tādu nieku jūs nespējat, kādēļ tad zūdāties par visu pārējo? 27 Pavērojiet lilijas, kā tās aug. Ne tās nopūlas, ne vērpj. Bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. 28 Ja nu pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29 Nemeklējiet arī jūs, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un neraizējieties! 30 Pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu Tēvs tāpat zina, ka jums to vajag. 31 Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots. 32 Nebīsties, tu mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums Valstību. 33 Pārdodiet savu mantu un izdaliet žēlastības dāvanās. Dariniet sev naudas makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs, kur nedz zaglis tiek klāt, nedz kodes to sagrauž. 34 Kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.
Esiet nomodā!
35 Lai jūsu gurni ir apjozti un jūsu lāpas degošas! 36 Esiet līdzīgi cilvēkiem, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūdaļ tam atvērtu, kad tas nāks un klauvēs. 37 Laimīgi tie kalpi, kurus kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi es jums saku: viņš apjozīs priekšautu un nosēdinās tos un apstaigādams visus apkalpos. 38 Un, ja viņš nāks otrajā nakts sardzē un trešajā nakts sardzē un atradīs tos nomodā, laimīgi tie! 39 Jel saprotiet: ja nama saimnieks zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš neļautu tam ielauzties savā namā. 40 Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks stundā, kad jūs viņu negaidāt.”
Uzticamais un neuzticamais kalps
(Mt 24:45–51)41 Tad Pēteris jautāja: “Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” 42 Un Kungs teica: “Kurš tad ir tas uzticamais un saprātīgais namturis, ko kungs iecels pār saviem kalpotājiem, lai tas laikus izdalītu tiem pienākošos barību? 43 Laimīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. 44 Patiesi es jums saku: viņš to iecels pārvaldīt visu savu īpašumu. 45 Bet, ja kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, sāks ēst un dzert un piedzersies, 46 tad šī kalpa kungs nāks tajā dienā, kad tas negaidīs, un tajā stundā, kad nezinās, un pāršķels viņu pušu un liks viņa daļu ar neticīgajiem. 47 Bet tāds kalps, kurš, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa gribas, saņems daudz sitienu. 48 Bet, kas nezinādams darījis to, par ko pelnījis sitienus, tas saņems maz. No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.
Kristus ir šķelšanās iemesls
(Mt 10:34–39)49 Uguni es esmu nācis mest uz zemi, un kā es vēlos, ka tā jau degtu! 50 Bet ir kristība, kurā man jātop kristītam, un cik es esmu sasaistīts, kamēr tā piepildīsies. 51 Jums šķiet, ka esmu ieradies nest mieru uz zemes? Nebūt ne, es jums saku, bet gan šķelšanos! 52 No šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim. 53 Tēvs stāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.”
Laika zīmju skaidrošana
(Mt 16:1–4)54 Un viņš sacīja ļaužu pūlim: “Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūlīt sakāt: lietus tuvojas, – un tā notiek. 55 Kad pūš dienvidvējš, jūs sakāt: būs karstums, – un tā notiek. 56 Liekuļi! Zemes un debess izskatu jūs protat pazīt, bet kādēļ jūs nepazīstat šo laiku? 57 Kādēļ jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnīgi? 58 Kad tu ar savu pretinieku ej pie pārvaldnieka, centies vēl ceļā ar to izlīgt, lai viņš tevi nevelk pie tiesneša un lai tiesnesis nenodod tevi uzraugam un uzraugs tevi neiemet cietumā. 59 Es tev saku: tu no turienes neiziesi, līdz nebūsi nomaksājis pēdējo grasi.”
1 In the mean time, when there were gathered together an innumerable multitude of people, insomuch that they trode one upon another, he began to say unto his disciples first of all, Beware ye of the leaven of the Pharisees, which is hypocrisy. 2 For there is nothing covered, that shall not be revealed; neither hid, that shall not be known. 3 Therefore whatsoever ye have spoken in darkness shall be heard in the light; and that which ye have spoken in the ear in closets shall be proclaimed upon the housetops. 4 And I say unto you my friends, Be not afraid of them that kill the body, and after that have no more that they can do. 5 But I will forewarn you whom ye shall fear: Fear him, which after he hath killed hath power to cast into hell; yea, I say unto you, Fear him. 6 Are not five sparrows sold for two farthings, and not one of them is forgotten before God? 7 But even the very hairs of your head are all numbered. Fear not therefore: ye are of more value than many sparrows. 8 Also I say unto you, Whosoever shall confess me before men, him shall the Son of man also confess before the angels of God: 9 But he that denieth me before men shall be denied before the angels of God. 10 And whosoever shall speak a word against the Son of man, it shall be forgiven him: but unto him that blasphemeth against the Holy Ghost it shall not be forgiven. 11 And when they bring you unto the synagogues, and unto magistrates, and powers, take ye no thought how or what thing ye shall answer, or what ye shall say: 12 For the Holy Ghost shall teach you in the same hour what ye ought to say.
13 ¶ And one of the company said unto him, Master, speak to my brother, that he divide the inheritance with me. 14 And he said unto him, Man, who made me a judge or a divider over you? 15 And he said unto them, Take heed, and beware of covetousness: for a man’s life consisteth not in the abundance of the things which he possesseth. 16 And he spake a parable unto them, saying, The ground of a certain rich man brought forth plentifully: 17 And he thought within himself, saying, What shall I do, because I have no room where to bestow my fruits? 18 And he said, This will I do: I will pull down my barns, and build greater; and there will I bestow all my fruits and my goods. 19 And I will say to my soul, Soul, thou hast much goods laid up for many years; take thine ease, eat, drink, and be merry. 20 But God said unto him, Thou fool, this night thy soul shall be required of thee: then whose shall those things be, which thou hast provided? 21 So is he that layeth up treasure for himself, and is not rich toward God.
22 ¶ And he said unto his disciples, Therefore I say unto you, Take no thought for your life, what ye shall eat; neither for the body, what ye shall put on. 23 The life is more than meat, and the body is more than raiment. 24 Consider the ravens: for they neither sow nor reap; which neither have storehouse nor barn; and God feedeth them: how much more are ye better than the fowls? 25 And which of you with taking thought can add to his stature one cubit? 26 If ye then be not able to do that thing which is least, why take ye thought for the rest? 27 Consider the lilies how they grow: they toil not, they spin not; and yet I say unto you, that Solomon in all his glory was not arrayed like one of these. 28 If then God so clothe the grass, which is to day in the field, and to morrow is cast into the oven; how much more will he clothe you, O ye of little faith? 29 And seek not ye what ye shall eat, or what ye shall drink, neither be ye of doubtful mind. 30 For all these things do the nations of the world seek after: and your Father knoweth that ye have need of these things.
31 ¶ But rather seek ye the kingdom of God; and all these things shall be added unto you. 32 Fear not, little flock; for it is your Father’s good pleasure to give you the kingdom. 33 Sell that ye have, and give alms; provide yourselves bags which wax not old, a treasure in the heavens that faileth not, where no thief approacheth, neither moth corrupteth. 34 For where your treasure is, there will your heart be also. 35 Let your loins be girded about, and your lights burning; 36 And ye yourselves like unto men that wait for their lord, when he will return from the wedding; that when he cometh and knocketh, they may open unto him immediately. 37 Blessed are those servants, whom the lord when he cometh shall find watching: verily I say unto you, that he shall gird himself, and make them to sit down to meat, and will come forth and serve them. 38 And if he shall come in the second watch, or come in the third watch, and find them so, blessed are those servants. 39 And this know, that if the goodman of the house had known what hour the thief would come, he would have watched, and not have suffered his house to be broken through. 40 Be ye therefore ready also: for the Son of man cometh at an hour when ye think not.
41 ¶ Then Peter said unto him, Lord, speakest thou this parable unto us, or even to all? 42 And the Lord said, Who then is that faithful and wise steward, whom his lord shall make ruler over his household, to give them their portion of meat in due season? 43 Blessed is that servant, whom his lord when he cometh shall find so doing. 44 Of a truth I say unto you, that he will make him ruler over all that he hath. 45 But and if that servant say in his heart, My lord delayeth his coming; and shall begin to beat the menservants and maidens, and to eat and drink, and to be drunken; 46 The lord of that servant will come in a day when he looketh not for him , and at an hour when he is not aware, and will cut him in sunder, and will appoint him his portion with the unbelievers. 47 And that servant, which knew his lord’s will, and prepared not himself , neither did according to his will, shall be beaten with many stripes . 48 But he that knew not, and did commit things worthy of stripes, shall be beaten with few stripes . For unto whomsoever much is given, of him shall be much required: and to whom men have committed much, of him they will ask the more.
49 ¶ I am come to send fire on the earth; and what will I, if it be already kindled? 50 But I have a baptism to be baptized with; and how am I straitened till it be accomplished! 51 Suppose ye that I am come to give peace on earth? I tell you, Nay; but rather division: 52 For from henceforth there shall be five in one house divided, three against two, and two against three. 53 The father shall be divided against the son, and the son against the father; the mother against the daughter, and the daughter against the mother; the mother in law against her daughter in law, and the daughter in law against her mother in law.
54 ¶ And he said also to the people, When ye see a cloud rise out of the west, straightway ye say, There cometh a shower; and so it is. 55 And when ye see the south wind blow, ye say, There will be heat; and it cometh to pass. 56 Ye hypocrites, ye can discern the face of the sky and of the earth; but how is it that ye do not discern this time? 57 Yea, and why even of yourselves judge ye not what is right?
58 ¶ When thou goest with thine adversary to the magistrate, as thou art in the way, give diligence that thou mayest be delivered from him; lest he hale thee to the judge, and the judge deliver thee to the officer, and the officer cast thee into prison. 59 I tell thee, thou shalt not depart thence, till thou hast paid the very last mite.
