Pamudinājumi
1 Tad nu, mani mīļie un ilgotie brāļi, jūs, kas esat mans prieks un vainags, tā, mīļotie, pastāviet Kungā. 2 Es mudinu gan Evodiju, gan Sintihi, lai viņas abas rod vienprātību Kungā. 3 Jā, es lūdzu arī tevi, tu, kas esi ciešā saistībā ar mani, – palīdzi arī tu viņām, kas evaņģēlija sludināšanā cīnījās kopā ar mani un Klēmentu un pārējiem maniem darbabiedriem, kuru vārdi rakstīti dzīvības grāmatā. 4 Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties! 5 Lai jūsu pieticība top zināma visiem cilvēkiem! Kungs ir tuvu! 6 Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību. 7 Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. 8 Vēl, brāļi, domājiet par visu, kas patiess, godājams, taisns un šķīsts, kas ir pievilcīgs un apbrīnojams – kas saistīts ar tikumu un ir slavējams! 9 Visu, ko esat mācījušies un pieņēmuši, ko esat dzirdējuši un redzējuši manī, to tad arī dariet, un miera Dievs būs ar jums.
Prieks un pateicība par filipiešu dāvanām
10 Es pārpārēm priecājos Kungā, ka beidzot bija iespēja atplaukt jūsu gādībai par mani. Par to jūs vienmēr esat domājuši, bet jums nebija tādas izdevības. 11 Es tā nerunāju trūkuma spiests, jo esmu mācījies iztikt visādos apstākļos. 12 Esmu iepazinis trūkumu, esmu iepazinis arī pārpilnību; esmu iemācījies būt mierā ar visu un visā: gan būdams paēdis, gan izsalcis, gan pārpilnībā, gan ciešot trūkumu. 13 Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. 14 Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās. 15 Jūs jau zināt, filipieši, ka evaņģēlija sludināšanas sākumā, kad es izgāju no Maķedonijas, neviena draudze nedalījās ar mani nedz došanā, nedz ņemšanā kā vien jūs. 16 Vienu un otru reizi jūs man sūtījāt pat uz Tesalonīki to, kas man bija vajadzīgs. 17 Nav tā, ka es kāroju dāvanas, es kāroju, lai vairojas augļi, kas tiks ieskaitīti jūsu labā. 18 Es esmu saņēmis visu, un man viss ir pārpilnībā: esmu bagātīgi apgādāts ar jūsu sūtījumu, ko saņēmu no Epafrodita. Jūsu devums ir kā upuris ar saldu smaržu, kas pieņemams un patīkams Dievam. 19 Un mans Dievs pēc savas bagātības mēra Kristus Jēzus godībā piepildīs visas jūsu vajadzības. 20 Dievam un mūsu Tēvam slava uz mūžu mūžiem! Āmen!
Sveicieni
21 Sveiciniet ikvienu svēto Kristū Jēzū! Jūs sveicina brāļi, kas ir kopā ar mani. 22 Jūs sveicina visi svētie, bet visvairāk tie, kas ir no cēzara nama. 23 Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu!
1 Therefore, my brethren dearly beloved and longed for, my joy and crown, so stand fast in the Lord, my dearly beloved. 2 I beseech Euodias, and beseech Syntyche, that they be of the same mind in the Lord. 3 And I intreat thee also, true yokefellow, help those women which laboured with me in the gospel, with Clement also, and with other my fellowlabourers, whose names are in the book of life. 4 Rejoice in the Lord alway: and again I say, Rejoice. 5 Let your moderation be known unto all men. The Lord is at hand. 6 Be careful for nothing; but in every thing by prayer and supplication with thanksgiving let your requests be made known unto God. 7 And the peace of God, which passeth all understanding, shall keep your hearts and minds through Christ Jesus. 8 Finally, brethren, whatsoever things are true, whatsoever things are honest, whatsoever things are just, whatsoever things are pure, whatsoever things are lovely, whatsoever things are of good report; if there be any virtue, and if there be any praise, think on these things. 9 Those things, which ye have both learned, and received, and heard, and seen in me, do: and the God of peace shall be with you.
10 But I rejoiced in the Lord greatly, that now at the last your care of me hath flourished again; wherein ye were also careful, but ye lacked opportunity. 11 Not that I speak in respect of want: for I have learned, in whatsoever state I am, therewith to be content. 12 I know both how to be abased, and I know how to abound: every where and in all things I am instructed both to be full and to be hungry, both to abound and to suffer need. 13 I can do all things through Christ which strengtheneth me. 14 Notwithstanding ye have well done, that ye did communicate with my affliction. 15 Now ye Philippians know also, that in the beginning of the gospel, when I departed from Macedonia, no church communicated with me as concerning giving and receiving, but ye only. 16 For even in Thessalonica ye sent once and again unto my necessity. 17 Not because I desire a gift: but I desire fruit that may abound to your account. 18 But I have all, and abound: I am full, having received of Epaphroditus the things which were sent from you, an odour of a sweet smell, a sacrifice acceptable, wellpleasing to God. 19 But my God shall supply all your need according to his riches in glory by Christ Jesus. 20 Now unto God and our Father be glory for ever and ever. Amen.
21 Salute every saint in Christ Jesus. The brethren which are with me greet you. 22 All the saints salute you, chiefly they that are of Caesar’s household. 23 The grace of our Lord Jesus Christ be with you all. Amen.
