Sveiciens
1 Pāvils un Timotejs, Jēzus Kristus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas mītat Filipos, arī bīskapiem un diakoniem, 2 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Pateicība un lūgšana par filipiešiem
3 Ikreiz, kad atceros jūs, es pateicos savam Dievam 4 par jums visiem ikvienā savā lūgšanā; es ar prieku nododos lūgšanām 5 par mūsu kopību evaņģēlija sludināšanā no pirmās dienas līdz pat šim brīdim. 6 Es paļaujos uz to, ka Dievs, kas pie jums iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai. 7 Ir pareizi, ka es šādi par jums visiem domāju, jo jūs esat manā sirdī – gan manās važās, gan evaņģēlija aizstāvībā un nostiprināšanā jūs visi esat manas žēlastības līdzdalībnieki. 8 Dievs ir mans liecinieks, kā es pēc jums visiem ilgojos Jēzus Kristus sirds mīlestībā. 9 Tādēļ es lūdzu, lai jūsu mīlestība arvien vairāk pārplūstu atzīšanā un dziļā sapratnē, 10 lai visi pārbaudījumi jūs pārliecinātu, kas ir labāks, lai jūs būtu sirdsskaidri un nevainojami Kristus dienai, 11 pārpilni ar taisnības augļiem, kas nāk caur Jēzu Kristu, Dieva godam un slavai.
Pāvila važas veicinājušas evaņģēlija izplatīšanos
12 Es gribu, brāļi, lai jūs saprastu, ka viss, kas noticis ar mani, ir nācis par labu evaņģēlija izplatībai, 13 visā imperatora gvardē un arī visiem pārējiem ir kļuvis skaidri redzams, ka važās esmu saistīts Kristus dēļ 14 un brāļu vairākums, kas paļaujas uz Kungu, manu važu dēļ drosmīgāk nekā jebkad uzdrošinājās bez bailēm paust Dieva vārdu. 15 Ir tādi, kas sludina Kristu skaudības un sāncensības dēļ, bet citi – no labas gribas. 16 Viņi sludina mīlestībā, zinādami, ka esmu nolikts evaņģēlija aizstāvībai, 17 bet tie pirmie sludina Kristu nevis ar šķīstu nolūku, bet gan sāncensības mudināti, domādami, ka tā viņi, man atrodoties cietumā, vairos manas ciešanas. 18 Kā tad ir? Es priecājos, ka jebkurā gadījumā – vai nu ar blakus nolūku, vai patiesi – tiek pasludināts Kristus. Un es priecāšos vienmēr, 19 jo es zinu, ka caur jūsu lūgšanām un Jēzus Kristus Gara palīdzību tas nesīs man glābšanu. 20 Manas karstākās ilgas un cerības ir – ka nekur es netikšu likts kaunā, bet būšu pilns drosmes, ka, tāpat kā vienmēr, arī tagad – vai caur dzīvību vai caur nāvi – Kristus tiks augsti pagodināts manā miesā, 21 jo dzīvot man nozīmē – Kristus un mirt man ir ieguvums. 22 Palikt dzīvam man nozīmē auglīgu darbu, un es nezinu, ko izvēlēšos. 23 Mani velk uz abām pusēm: es kāroju atraisīties un būt ar Kristu, jo tas ir daudz labāk, 24 bet jūsu dēļ ir nepieciešams palikt miesā. 25 Ar tādu paļāvību es zinu, ka palikšu un būšu kopā ar jums jūsu izaugsmē un ticības priekā, 26 lai tad, kad ieradīšos pie jums vēlreiz, caur mani jūsu dižošanās Kristū Jēzū būtu pāri plūstoša. 27 Šajā pasaulē, dzīvojot starp cilvēkiem, esiet Kristus evaņģēlija cienīgi, tā ka, atnākot un jūs redzot vai prombūdams, es par jums dzirdu, ka jūs pastāvat vienā Garā un kā viena dvēsele kopīgi cīnāties par evaņģēlija ticību. 28 Nebīstieties no pretiniekiem nevienā lietā; tas būs viņiem pierādījums par viņu bojā eju un par jūsu izglābšanos, un tas ir no Dieva. 29 Kristus dēļ jums dota dāvana ne tikai ticēt viņam, bet viņa dēļ arī ciest, 30 izcīnot tādu pašu cīņu, kādu esat redzējuši notiekam pie manis un kādu dzirdat notiekam tagad.
1 Paul and Timotheus, the servants of Jesus Christ, to all the saints in Christ Jesus which are at Philippi, with the bishops and deacons: 2 Grace be unto you, and peace, from God our Father, and from the Lord Jesus Christ. 3 I thank my God upon every remembrance of you, 4 Always in every prayer of mine for you all making request with joy, 5 For your fellowship in the gospel from the first day until now; 6 Being confident of this very thing, that he which hath begun a good work in you will perform it until the day of Jesus Christ: 7 Even as it is meet for me to think this of you all, because I have you in my heart; inasmuch as both in my bonds, and in the defence and confirmation of the gospel, ye all are partakers of my grace. 8 For God is my record, how greatly I long after you all in the bowels of Jesus Christ. 9 And this I pray, that your love may abound yet more and more in knowledge and in all judgment; 10 That ye may approve things that are excellent; that ye may be sincere and without offence till the day of Christ; 11 Being filled with the fruits of righteousness, which are by Jesus Christ, unto the glory and praise of God.
12 But I would ye should understand, brethren, that the things which happened unto me have fallen out rather unto the furtherance of the gospel; 13 So that my bonds in Christ are manifest in all the palace, and in all other places ; 14 And many of the brethren in the Lord, waxing confident by my bonds, are much more bold to speak the word without fear. 15 Some indeed preach Christ even of envy and strife; and some also of good will: 16 The one preach Christ of contention, not sincerely, supposing to add affliction to my bonds: 17 But the other of love, knowing that I am set for the defence of the gospel. 18 What then? notwithstanding, every way, whether in pretence, or in truth, Christ is preached; and I therein do rejoice, yea, and will rejoice. 19 For I know that this shall turn to my salvation through your prayer, and the supply of the Spirit of Jesus Christ, 20 According to my earnest expectation and my hope, that in nothing I shall be ashamed, but that with all boldness, as always, so now also Christ shall be magnified in my body, whether it be by life, or by death. 21 For to me to live is Christ, and to die is gain. 22 But if I live in the flesh, this is the fruit of my labour: yet what I shall choose I wot not. 23 For I am in a strait betwixt two, having a desire to depart, and to be with Christ; which is far better: 24 Nevertheless to abide in the flesh is more needful for you. 25 And having this confidence, I know that I shall abide and continue with you all for your furtherance and joy of faith; 26 That your rejoicing may be more abundant in Jesus Christ for me by my coming to you again. 27 Only let your conversation be as it becometh the gospel of Christ: that whether I come and see you, or else be absent, I may hear of your affairs, that ye stand fast in one spirit, with one mind striving together for the faith of the gospel; 28 And in nothing terrified by your adversaries: which is to them an evident token of perdition, but to you of salvation, and that of God. 29 For unto you it is given in the behalf of Christ, not only to believe on him, but also to suffer for his sake; 30 Having the same conflict which ye saw in me, and now hear to be in me.
