Sveiciens
1 Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku vai kāda atsevišķa cilvēka sūtīts, bet caur Jēzu Kristu un Dievu Tēvu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem, – 2 un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm: 3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus, 4 kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas izrautu mūs no šā ļaunā laika. 5 Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!
Nav cita evaņģēlija
6 Es brīnos, ka jūs tik viegli novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam. 7 Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. 8 Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts! 9 Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku jums vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts! 10 Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps.
Pāvils aicināts par apustuli
11 Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts. 12 Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi. 13 Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi. 14 Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas. 15 Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis, 16 labpatika atklāt man savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju tam apstiprinājumu no miesas un asinīm. 17 Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā. 18 Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu , un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli. 20 Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli! 21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu, 22 bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina. 23 Tie vienīgi bija dzirdējuši šādu ziņu: tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina evaņģēlija ticību, ko pats reiz pūlējās iznīcināt, 24 un tie slavēja Dievu par mani.
1 Paul, an apostle, (not of men, neither by man, but by Jesus Christ, and God the Father, who raised him from the dead;) 2 And all the brethren which are with me, unto the churches of Galatia: 3 Grace be to you and peace from God the Father, and from our Lord Jesus Christ, 4 Who gave himself for our sins, that he might deliver us from this present evil world, according to the will of God and our Father: 5 To whom be glory for ever and ever. Amen.
6 I marvel that ye are so soon removed from him that called you into the grace of Christ unto another gospel: 7 Which is not another; but there be some that trouble you, and would pervert the gospel of Christ. 8 But though we, or an angel from heaven, preach any other gospel unto you than that which we have preached unto you, let him be accursed. 9 As we said before, so say I now again, If any man preach any other gospel unto you than that ye have received, let him be accursed.
10 For do I now persuade men, or God? or do I seek to please men? for if I yet pleased men, I should not be the servant of Christ. 11 But I certify you, brethren, that the gospel which was preached of me is not after man. 12 For I neither received it of man, neither was I taught it , but by the revelation of Jesus Christ. 13 For ye have heard of my conversation in time past in the Jews’ religion, how that beyond measure I persecuted the church of God, and wasted it: 14 And profited in the Jews’ religion above many my equals in mine own nation, being more exceedingly zealous of the traditions of my fathers. 15 But when it pleased God, who separated me from my mother’s womb, and called me by his grace, 16 To reveal his Son in me, that I might preach him among the heathen; immediately I conferred not with flesh and blood: 17 Neither went I up to Jerusalem to them which were apostles before me; but I went into Arabia, and returned again unto Damascus. 18 Then after three years I went up to Jerusalem to see Peter, and abode with him fifteen days. 19 But other of the apostles saw I none, save James the Lord’s brother. 20 Now the things which I write unto you, behold, before God, I lie not. 21 Afterwards I came into the regions of Syria and Cilicia; 22 And was unknown by face unto the churches of Judaea which were in Christ: 23 But they had heard only, That he which persecuted us in times past now preacheth the faith which once he destroyed. 24 And they glorified God in me.
