Vēstījums par amoniešiem
1 Par Amona dēliem. Tā saka Kungs:
“Vai dēlu nav Israēlam,
vai nav tam mantinieka?
Kādēļ Malkoms mantojis Gādu
un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?
2 Tādēļ, redzi, nāk dienas,
saka Kungs,
kad Amona dēlu Rabā
es likšu atskanēt kaujas dunai,
un tā kļūs par izpostītu pauguru!
Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni,
un Israēls iemantos tos,
kuri mantoja viņu,
saka Kungs.
3 Kauc, Hešbona,
jo Aja ir nopostīta!
Kliedziet, Rabas meitas,
jozieties maisā, vaimanājiet,
klīstiet sagraizījušās,
jo Malkoms aizies trimdā –
viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!
4 Kādēļ tu lielies ar savām ielejām,
kuras vai pāri plūst?
Tu, atkritusī meita,
kas uz saviem dārgumiem paļāvies:
kas gan pret mani nāks? –
5 Redzi, tev es nesu briesmas,
saka Kungs, Pulku Kungs,
no visiem, kas tev apkārt!
Jūs patrieks katru uz savu pusi,
un neviens nepulcēs noklīdušos!
6 Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ
Amona dēlu gūstekņus,”
saka Kungs.
Vēstījums par Edomu
7 Par Edomu tā saka Pulku Kungs:
“Vai Tēmānā vairs nav gudrības!?
Vai prātniekiem zudis padoms
un prāts tiem ir izčākstējis?!
8 Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet,
tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki!
Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā
viņam gadās Ēsava liksta!
9 Ja vīndārznieki nāca pār tevi,
vai tie vīnogu neatstāja?
Vai zagļi naktī
nepostīja tik sev?
10 Bet es Ēsavu darīju kailu,
atsedzu viņa noslēpumus,
un paslēpties viņš vairs nevar!
Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi,
viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!
11 Pamet savus bāreņus –
es tos pie dzīvības turēšu,
un tavas atraitnes
uz mani lai paļaujas! –
12 Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi! 13 Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”
14 Vēsti no Kunga es dzirdēju,
un vēstnesis pie tautām ir sūtīts!
“Pulcējieties un nāciet pret viņu,
celieties kaujai!
15 Jo, redzi, starp tautām
es tevi darīšu mazu
un starp cilvēkiem nievājamu!
16 Tavs draudīgums tevi ir pievīlis
un tavas sirds uzpūtība!
Tu, kas mīti klints aizās,
kas mitinies kalna augšienē,
kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu,
no turienes es tevi nogrūdīšu,”
saka Kungs.
17 “Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ. 18 Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!
19 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
20 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Edomai,
un viņa nodomus,
ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad nenopostīs to pļavas?!
21 No viņu krišanas trokšņa
notrīcēs zeme,
viņu kliedzienus
dzirdēs pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies,
izpletīs spārnus pār Bocru,
un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs
kā sievas sirds radībās!
Vēstījums par Damasku
23 Par Damasku.
“Apkaunota Hamāta un Arpada,
jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis,
tiem dreb dūša
kā satraukta jūra –
ne apklusināt!
24 Nolaidusi Damaska rokas,
pagriezusies uz bēgšanu,
izbīlis sakampis viņu,
krampji un sāpes kampj viņu
kā dzemdētāju!
25 Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta,
mana prieka pilsēta!
26 Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs,
visi karavīri todien ies bojā,
saka Pulku Kungs,
27 es iedegšu uguni Damaskas mūros,
un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”
Vēstījums par Kēderu un Hācoru
28 Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars:
“Celieties, ejiet uz Kēderu
un nīdējiet austrumniekus!
29 Viņu teltis un avis tiks paņemtas,
viņu telts aizkari, viņu trauki
un viņu kamieļi tiks aizvesti,
uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!
30 Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet,
Hācoras iemītnieki,
saka Kungs,
jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
par jums padomu devis
un nodomu izdomājis!
31 Celieties, ejiet pret tautu,
kas mierā mīt, paļāvībā,
saka Kungs,
nav tiem durvju un aizšaujamo,
vieni tie mīt!
32 Viņu kamieļi kļūs par laupījumu,
viņu lopi kritīs par guvumu,
viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem –
tos, kam apcirpti deniņi, –
un no visām pusēm
es tiem nelaimi nesīšu,
saka Kungs,
33 Hācora kļūs par šakāļu midzeni,
par mūžīgu izpostījumu,
tur neviens nemitīs,
tur nepiemitīs cilvēka dēls!”
Vēstījums par Ēlāmu
34 Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu:
35 “Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es salauzīšu Ēlāma loku,
sākumu viņa spēkam!
36 Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus
no visām četrām debess malām,
es viņus izkaisīšu šajos vējos,
un nebūs tautas,
pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.
37 Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā
un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības,
un es nesīšu tiem ļaunu
savā dusmu kvēlē,
saka Kungs,
es tiem pakaļ sūtīšu zobenu,
līdz piebeigšu tos!
38 Ēlāmā es likšu savu troni,
no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! –
saka Kungs.
39 Un nākamās dienās –
es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!”
saka Kungs.
1 Concerning the Ammonites, thus saith the LORD; Hath Israel no sons? hath he no heir? why then doth their king inherit Gad, and his people dwell in his cities? 2 Therefore, behold, the days come, saith the LORD, that I will cause an alarm of war to be heard in Rabbah of the Ammonites; and it shall be a desolate heap, and her daughters shall be burned with fire: then shall Israel be heir unto them that were his heirs, saith the LORD. 3 Howl, O Heshbon, for Ai is spoiled: cry, ye daughters of Rabbah, gird you with sackcloth; lament, and run to and fro by the hedges; for their king shall go into captivity, and his priests and his princes together. 4 Wherefore gloriest thou in the valleys, thy flowing valley, O backsliding daughter? that trusted in her treasures, saying , Who shall come unto me? 5 Behold, I will bring a fear upon thee, saith the Lord GOD of hosts, from all those that be about thee; and ye shall be driven out every man right forth; and none shall gather up him that wandereth. 6 And afterward I will bring again the captivity of the children of Ammon, saith the LORD.
7 ¶ Concerning Edom, thus saith the LORD of hosts; Is wisdom no more in Teman? is counsel perished from the prudent? is their wisdom vanished? 8 Flee ye, turn back, dwell deep, O inhabitants of Dedan; for I will bring the calamity of Esau upon him, the time that I will visit him. 9 If grapegatherers come to thee, would they not leave some gleaning grapes? if thieves by night, they will destroy till they have enough. 10 But I have made Esau bare, I have uncovered his secret places, and he shall not be able to hide himself: his seed is spoiled, and his brethren, and his neighbours, and he is not. 11 Leave thy fatherless children, I will preserve them alive; and let thy widows trust in me. 12 For thus saith the LORD; Behold, they whose judgment was not to drink of the cup have assuredly drunken; and art thou he that shall altogether go unpunished? thou shalt not go unpunished, but thou shalt surely drink of it . 13 For I have sworn by myself, saith the LORD, that Bozrah shall become a desolation, a reproach, a waste, and a curse; and all the cities thereof shall be perpetual wastes. 14 I have heard a rumour from the LORD, and an ambassador is sent unto the heathen, saying , Gather ye together, and come against her, and rise up to the battle. 15 For, lo, I will make thee small among the heathen, and despised among men. 16 Thy terribleness hath deceived thee, and the pride of thine heart, O thou that dwellest in the clefts of the rock, that holdest the height of the hill: though thou shouldest make thy nest as high as the eagle, I will bring thee down from thence, saith the LORD. 17 Also Edom shall be a desolation: every one that goeth by it shall be astonished, and shall hiss at all the plagues thereof. 18 As in the overthrow of Sodom and Gomorrah and the neighbour cities thereof, saith the LORD, no man shall abide there, neither shall a son of man dwell in it. 19 Behold, he shall come up like a lion from the swelling of Jordan against the habitation of the strong: but I will suddenly make him run away from her: and who is a chosen man, that I may appoint over her? for who is like me? and who will appoint me the time? and who is that shepherd that will stand before me? 20 Therefore hear the counsel of the LORD, that he hath taken against Edom; and his purposes, that he hath purposed against the inhabitants of Teman: Surely the least of the flock shall draw them out: surely he shall make their habitations desolate with them. 21 The earth is moved at the noise of their fall, at the cry the noise thereof was heard in the Red sea. 22 Behold, he shall come up and fly as the eagle, and spread his wings over Bozrah: and at that day shall the heart of the mighty men of Edom be as the heart of a woman in her pangs.
23 ¶ Concerning Damascus. Hamath is confounded, and Arpad: for they have heard evil tidings: they are fainthearted; there is sorrow on the sea; it cannot be quiet. 24 Damascus is waxed feeble, and turneth herself to flee, and fear hath seized on her: anguish and sorrows have taken her, as a woman in travail. 25 How is the city of praise not left, the city of my joy! 26 Therefore her young men shall fall in her streets, and all the men of war shall be cut off in that day, saith the LORD of hosts. 27 And I will kindle a fire in the wall of Damascus, and it shall consume the palaces of Ben-hadad.
28 ¶ Concerning Kedar, and concerning the kingdoms of Hazor, which Nebuchadrezzar king of Babylon shall smite, thus saith the LORD; Arise ye, go up to Kedar, and spoil the men of the east. 29 Their tents and their flocks shall they take away: they shall take to themselves their curtains, and all their vessels, and their camels; and they shall cry unto them, Fear is on every side.
30 ¶ Flee, get you far off, dwell deep, O ye inhabitants of Hazor, saith the LORD; for Nebuchadrezzar king of Babylon hath taken counsel against you, and hath conceived a purpose against you. 31 Arise, get you up unto the wealthy nation, that dwelleth without care, saith the LORD, which have neither gates nor bars, which dwell alone. 32 And their camels shall be a booty, and the multitude of their cattle a spoil: and I will scatter into all winds them that are in the utmost corners; and I will bring their calamity from all sides thereof, saith the LORD. 33 And Hazor shall be a dwelling for dragons, and a desolation for ever: there shall no man abide there, nor any son of man dwell in it.
34 ¶ The word of the LORD that came to Jeremiah the prophet against Elam in the beginning of the reign of Zedekiah king of Judah, saying, 35 Thus saith the LORD of hosts; Behold, I will break the bow of Elam, the chief of their might. 36 And upon Elam will I bring the four winds from the four quarters of heaven, and will scatter them toward all those winds; and there shall be no nation whither the outcasts of Elam shall not come. 37 For I will cause Elam to be dismayed before their enemies, and before them that seek their life: and I will bring evil upon them, even my fierce anger, saith the LORD; and I will send the sword after them, till I have consumed them: 38 And I will set my throne in Elam, and will destroy from thence the king and the princes, saith the LORD.
39 ¶ But it shall come to pass in the latter days, that I will bring again the captivity of Elam, saith the LORD.
