Ptolemaja vēstījums jūdu labā
1 “Ķēniņš Ptolemajs Filopators Ēģiptes varasvīriem un visām amatpersonām vēl būt sveicinātiem un veseliem. 2 Arī paši esam sveiki un mūsu bērni tāpat, jo mūsu nodomus piepilda varenais Dievs, kā to esam vēlējušies. 3 Daži mūsu draugi savas ļaunās dabas dēļ visai bieži uzstājīgi pārliecināja mūs sasaukt visas ķēniņvalsts jūdus un tos nomocīt ar nodevējiem pieņemtiem soda veidiem; 4 tie skaidroja, ka mēs nekad nebūsim drošībā, kamēr tā netiks izdarīts, jo jūdiem uz visām tautām esot nelabs prāts. 5 Un tie arī atveda jūdus, mocītus kā vergus vai sazvērniekus, bez jebkādas izvērtēšanas un pārbaudīšanas viņi centās tos pazudināt, iznīdējot mežonīgāk nekā skitu nežēlībās. 6 Bet mēs mūsu labestīgās attieksmes dēļ pret visiem ļaudīm to bargi aizliedzām un tūlīt dāvājām viņiem dzīvību; uzzinājuši, ka Dievs debesīs pārrauga jūdus kā tēvs dēlus un ir visā palīdzīgs, 7 kā arī ņemot vērā viņu pārliecinoši draudzīgo labdabību pret mums un mūsu senčiem, mēs taisnīgi atbrīvojām viņus no jebkādas vainas 8 un visiem un katram pavēlējām atgriezties savā mājvietā, un lai neviens nekur viņiem turpmāk nekaitē un neko nepamatoti nepārmet. 9 Jo ziniet, ja mēs sāksim ko ļaunu un nekrietnu pret viņiem vai kaitēsim tiem visiem, tad mums arvien un it visā neizbēgami būs klātesošs tiesātājs – ne parasts cilvēks, bet gan visas varas Valdītājs, augstais Dievs. Palieciet veseli!”
Jūdi soda atkritējus un dodas uz mājām
10 Saņēmuši šo vēstījumu, jūdi tomēr nesteidzās tūdaļ doties atceļā, bet uzrunāja ķēniņu, ka tiem no jūdu cilts, kuri labprātīgi nonicinājuši svēto Dievu un Dieva bauslību, jāsaņem no viņiem pelnīts sods. 11 Viņi skaidroja, ka vēdera dēļ Dieva prātu noniecinājušie arī ķēniņa nodomiem nekad nebūs labvēlīgi. 12 Un ķēniņš atzina viņus sakām taisnību un atbalstīja, atļaujot Dieva bauslības pārkāpējus netraucēti nīcināt visās viņa valsts malās bez jebkādas pieteikšanas ķēniņam vai viņa uzraudzības. 13 Tad, vareni uzteikuši viņu, kā tas pieklājas, jūdu priesteri un viss pūlis uzsauca alleluja un priecīgi devās prom. 14 Tā nu, ikvienu atkritušu cilts brāli ceļā sastopot, viņi to notvēra un nogalināja par piemēru citiem. 15 Tajā dienā viņi nogalināja vairāk nekā trīs simti vīru un līksmoja priekā, ka iznīdējuši nešķīstus ļaudis. 16 Bet paši, kas Dievu turējuši līdz savai nāvei un guvuši pilnīgas izglābšanās prieku, devās prom no pilsētas, rotājušies daždažādiem smaržīgiem vainagiem, ar prieku un izsaucieniem daudzvārdīgās slavinājumu dziesmās pateikdamies savam tēvutēvu Dievam, mūžīgajam Israēla Glābējam.
17 Nonākuši Ptolemaīdā, vietā, kuru tās īpašību dēļ sauc par rožnesi un kur kuģi pēc viņu vēlmes viņus gaidīja septiņas dienas, 18 jūdi rīkoja dzīres par izglābšanos, jo ķēniņš bija tiem dāsni piešķīris visu atceļam uz katra mājvietu. 19 Dziļā pateicībā par mierīgu ceļojumu viņi nolēma tur pavadīt priekpilnas dienas visu savu uzturēšanās laiku. 20 Un, svētījuši tās, dzīrošanas vietā uzceļot piemiņas stabu un ierīkojot lūgšanu vietu, viņi devās projām neskarti, brīvi, bezgala priecīgi un ķēniņa pavēles aizsargāti pa sauszemes, jūras un upes ceļiem katrs uz savu mājvietu. 21 Ar slavu un iedvestajām bailēm viņi, neviena netraucēti, savos apgabalos bija iemantojuši daudz lielāku varu pret ienaidniekiem nekā iepriekš. 22 Un visi pēc saraksta dabūja atpakaļ visu savu mantu, tā ka tie, kuriem kas bija, milzu bailēs atdeva to viņiem, jo diženais Dievs radīja viņu glābiņam dižu labvēlību. 23 Lai slavēts Israēla Glābējs uz mūžīgiem laikiem! Āmen.
