Vēstījums par Bābeli
1 Vēstījums par piejūras tuksnesi.
Kā viesuļi, kas Negebā plosās,
tas nāks no tuksneša, no briesmu zemes!
2 Baisu redzējumu man pastāstīja –
laupa laupītājs, nīdē nīdētājs!
Celies, Ēlāma! Lenc, Mēdija!
Pat nopūtām darīšu galu! –
3 Tādēļ mani gurni nu pilni trīsām,
drebuļi pievārē mani,
drebu kā dzemdētāja –
tā saliekts, ka nedzirdu,
tā trūcies, ka neredzu!
4 Mana sirds lēkā,
drebas man piepeši uznākušas –
tīksmais mijkrēslis liek man trīsēt!
5 Tie klāj galdu, noliek sargus,
ēd, dzer –
celieties, augstmaņi,
ieziediet vairogus!
6 Jo tā man teica mans Kungs:
“Ej noliec sargu,
lai tas pastāsta, ko redzēs!
7 Un redzēs jātniekus pa pāriem jājam
gan uz ēzeļiem, gan uz kamieļiem –
lai ieklausās vērīgi jo vērīgi!”
8 Kā lauva viņš sauca:
sardzē, mans Kungs, es stāvu,
vienmēr, caurām dienām,
savā sarga vietā es nolikts
caurām naktīm!
9 Re, re, nāk jātnieki, pa pāriem jāj! –
Un viņš atbildēja:
“Kritusi, kritusi Bābele,
un visi tās dievekļi
guļ zemē satriekti!”
10 Tu – mana kultā un vētītā!
Ko no Pulku Kunga,
Israēla Dieva, dzirdēju,
to tev stāstu!
Vēstījums par Edomu
11 Vēstījums par Dūmu.
Uz mani no Seīra sauc:
“Sargs, cik jau ir naktī?
Sargs, cik jau ir naktī?”
12 Sargs atteic:
“Nāk rīts, bet vēl nakts!
Ja gribat zināt, jautājiet vēl!”
Vēstījums par Arabu
13 Vēstījums par Arabu.
Arabas mežos nakšņojiet,
dedāniešu karavānas!
14 Satiekot slāpstošo, dodiet ūdeni,
Tēmas zemes iemītnieki,
ar maizi nāciet bēguļiem pretī –
15 tie no zobena bēguši,
no izvilkta zobena,
no uzvilkta loka,
no smagas cīņas!
16 Jo tā man teica mans Kungs: “Vēl gadu, skaitot kā algādža gadus, un visai Kēderas godībai beigas! 17 Kēderas varonīgajiem dēliem paliks aplam maz loka šāvēju, jo Kungs, Israēla Dievs, ir runājis!”
1 The burden of the desert of the sea. As whirlwinds in the south pass through; so it cometh from the desert, from a terrible land. 2 A grievous vision is declared unto me; the treacherous dealer dealeth treacherously, and the spoiler spoileth. Go up, O Elam: besiege, O Media; all the sighing thereof have I made to cease. 3 Therefore are my loins filled with pain: pangs have taken hold upon me, as the pangs of a woman that travaileth: I was bowed down at the hearing of it; I was dismayed at the seeing of it . 4 My heart panted, fearfulness affrighted me: the night of my pleasure hath he turned into fear unto me. 5 Prepare the table, watch in the watchtower, eat, drink: arise, ye princes, and anoint the shield. 6 For thus hath the Lord said unto me, Go, set a watchman, let him declare what he seeth. 7 And he saw a chariot with a couple of horsemen, a chariot of asses, and a chariot of camels; and he hearkened diligently with much heed: 8 And he cried, A lion: My lord, I stand continually upon the watchtower in the daytime, and I am set in my ward whole nights: 9 And, behold, here cometh a chariot of men, with a couple of horsemen. And he answered and said, Babylon is fallen, is fallen; and all the graven images of her gods he hath broken unto the ground. 10 O my threshing, and the corn of my floor: that which I have heard of the LORD of hosts, the God of Israel, have I declared unto you.
11 ¶ The burden of Dumah. He calleth to me out of Seir, Watchman, what of the night? Watchman, what of the night? 12 The watchman said, The morning cometh, and also the night: if ye will enquire, enquire ye: return, come.
13 ¶ The burden upon Arabia. In the forest in Arabia shall ye lodge, O ye travelling companies of Dedanim. 14 The inhabitants of the land of Tema brought water to him that was thirsty, they prevented with their bread him that fled. 15 For they fled from the swords, from the drawn sword, and from the bent bow, and from the grievousness of war. 16 For thus hath the Lord said unto me, Within a year, according to the years of an hireling, and all the glory of Kedar shall fail: 17 And the residue of the number of archers, the mighty men of the children of Kedar, shall be diminished: for the LORD God of Israel hath spoken it .
