Mātes pēdējie vārdi
1 Pēcnācēji no Ābrahāma sēklas, visi Israēla bērni! Paklausiet bauslībai un vienmēr sargājiet savu dievbijību – 2 zinot, ka kungs pār kaislībām ir dievbijīgs prāts, ne tikai pār tām, kas cilvēkam iekšā, bet arī pār ārējām ciešanām!
3 Tādēļ arī šos, kas, pretodamies kaislībām, dievbijības dēļ labprāt atdeva savu miesu ciešanām, cilvēki ne tikai apbrīnoja, bet atzina par dievišķiem.
4 Pateicoties viņiem, tauta atguva mieru un, atjaunojusi tēvzemē bauslības noteikto kārtību, patrieca ienaidniekus. 5 Tirāns Antiohs ir saņēmis sodu gan uz zemes, gan arī miris izcieš sodu, jo, tā kā viņš nekādi nespēja piespiest jeruzālemiešus pieņemt svešas cilts paražas un atteikties no tēvutēvu iedibinātā dzīves veida, viņš pameta Jeruzālemi un devās karagājienā pret Persiju.
6 Septiņu bērnu māte teica saviem bērniem vēl šādus taisnus vārdus: 7 “Es biju šķīsta jaunava un nepārkāpu tēva mājas slieksni, un stingri turējos pie tā, ka es kā sieviete esmu radīta no ribas. 8 Mani nepazudināja pavedinātājs klajā laukā un manu nevainību nesagandēja viltīgais pavedinātājs čūska. 9 Savus brieduma gadus es vadīju kopā ar vīru, un, kad šie bērni pieauga, viņu tēvs nomira. Viņš ir svētlaimīgs, jo piedzīvoja laiku, kad bija bērni, bet nepiedzīvoja to sāpju brīdi, kad bērnu vairs nav. 10 Vēl būdams kopā ar jums, viņš mācīja jums bauslību un praviešus. 11 Viņš lasīja jums priekšā par Ābelu, kuru nogalināja Kains, par Īzaku kā dedzināmo ziedojuma upuri un par Jāzepa gūstu. 12 Viņš stāstīja jums par Finēsa dedzību un par Hananju, Azarju un Misaēlu uguns liesmās. 13 Viņš jums slavēja lauvu bedrē iemesto Daniēlu, kuru viņš uzskatīja par svētlaimīgu. 14 Viņš lika jums ielāgot arī Jesajas sacerējumu, kurā teikts: “Kaut arī tu iesi caur uguni, liesma tevi nesadedzinās.” 15 Viņš dziedāja jums priekšā no Dāvida psalmiem: “Daudz nelaimju vajā taisnīgos.” 16 Viņš skandēja jums Sālamana sakāmvārdus, kur teikts: “Tas ir dzīvības koks tiem, kas dara viņa gribu.” 17 Viņš atgādināja jums Jehezkēla vārdus: “Vai šie sausie kauli dzīvos?” 18 Viņš neaizmirsa jums arī skandēt dziesmas vārdus, ko mācīja Mozus: 19 “Es nokaušu un darīšu dzīvu. Šī ir jūsu dzīve un jūsu dienu ilgums.””
Nobeigums
20 Cik rūgta un reizē arī nerūgta bija toreiz tā diena, kad nežēlīgais hellēņu tirāns savos drausmīgajos katlos ar uguni apdzēsa uguni un, aizsvilies mežonīgās dusmās, vilka šos Ābrahāma meitas septiņus bērnus uz katapultu un tad atkal uz citām mocībām – 21 izdūra acis, nocirta mēli un, vēl daudz un dažādi spīdzinot, beidzot nokāva. 22 Šos noziegumu izdarītājus jau ir piemeklējusi Dieva taisnā tiesa, un tā vēl turpmāk piemeklēs nolādēto tirānu. 23 Bet Ābrahāma pēcteču bērni kopā ar uzvaras balvu guvušo māti ir piepulcējušies senču korim un no Dieva saņēmuši savas dvēseles šķīstas un nemirstīgas. 24 Lai Dievam slava uz mūžu mūžiem! Āmen!
