Netiesājiet cits citu!
1 Pieņemiet tādu, kas ticībā vājš, bet neielaidieties strīdos par dažādiem viedokļiem. 2 Dažam pārliecība atļauj ēst visu, bet ticībā vājais ēd tikai dārza augļus. 3 Tas, kas ēd visu, lai nenoniecina to, kas neēd, un tas, kas neēd visu, lai netiesā to, kas ēd. Jo Dievs viņu ir pieņēmis. 4 Kas tu tāds esi, ka tiesā cita kalpu? Tikai viņa kungs var spriest – vai viņš stāv vai krīt; un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu piecelt. 5 Dažs spriež, ka viena diena ir pārāka par otru, cits – ka visas dienas vienādas. Lai ikviens paliek pie sava ieskata. 6 Tas, kas ievēro kādu dienu īpaši, to svin Kungam par godu, arī tas, kas ēd, to dara Kungam par godu, jo viņš pateicas Dievam. Un arī tas, kas visu neēd, atturas Kungam par godu un pateicas Dievam. 7 Neviens no mums nedzīvo sev pašam un neviens nemirst sev pašam. 8 Jo, ja dzīvojam, mēs dzīvojam Kungam, un, ja mirstam, mēs mirstam Kungam. Tātad – vai nu dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam. 9 Tādēļ jau Kristus nomira un tapa dzīvs, lai valdītu pār dzīviem un mirušiem. 10 Kādēļ tu tiesā savu brāli? Un kādēļ tu noniecini savu brāli? Mums visiem būs jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā, 11 jo ir rakstīts:
tik tiešām, es dzīvoju, saka Kungs,
manā priekšā visi ceļi locīsies
un visas mēles apliecinās Dievu!
12 Tā nu ikviens no mums dos Dievam norēķinu par sevi.
Neapgrēcini savu brāli!
13 Tādēļ netiesāsim vairs cits citu, bet labāk apņemieties nelikt brālim ceļā šķēršļus vai būt viņam par piedauzību. 14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi, vienīgi tam, kas uzskata kaut ko par nešķīstu, tas tāds arī ir. 15 Ja tavs brālis kāda ēdiena dēļ ir apbēdināts, tad tu vairs nedzīvo mīlestībā. Sava ēdiena dēļ nepazudini to, par ko Kristus ir miris. 16 Lai tas, ko esat atzinuši par labu, netiek zaimots! 17 Jo ne ēdiens un dzēriens ir Dieva valstība, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. 18 Kas šajās lietās kalpo Kristum, tas Dievam ir tīkams un pie cilvēkiem cieņā. 19 Tad nu dzīsimies pēc miera un pēc tā, lai varētu celt cits citu. 20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts, bet viss nāk par ļaunu cilvēkam, kas ēd apgrēcinādamies. 21 Labāk ir, ja tu neēd gaļu un nedzer vīnu, nedz dari ko citu, kas apgrēcina tavu brāli. 22 To ticību, kas tev ir, paturi pie sevis – Dieva priekšā; laimīgs, kas sevi netiesā par to, ko atzīst par labu. 23 Bet, ja kāds šaubās un tomēr ēd, tāds jau ir nosodīts, jo nedara to ticībā; viss, kas nav darīts ticībā, ir grēks.
1 Him that is weak in the faith receive ye, but not to doubtful disputations. 2 For one believeth that he may eat all things: another, who is weak, eateth herbs. 3 Let not him that eateth despise him that eateth not; and let not him which eateth not judge him that eateth: for God hath received him. 4 Who art thou that judgest another man’s servant? to his own master he standeth or falleth. Yea, he shall be holden up: for God is able to make him stand. 5 One man esteemeth one day above another: another esteemeth every day alike . Let every man be fully persuaded in his own mind. 6 He that regardeth the day, regardeth it unto the Lord; and he that regardeth not the day, to the Lord he doth not regard it . He that eateth, eateth to the Lord, for he giveth God thanks; and he that eateth not, to the Lord he eateth not, and giveth God thanks. 7 For none of us liveth to himself, and no man dieth to himself. 8 For whether we live, we live unto the Lord; and whether we die, we die unto the Lord: whether we live therefore, or die, we are the Lord’s. 9 For to this end Christ both died, and rose, and revived, that he might be Lord both of the dead and living. 10 But why dost thou judge thy brother? or why dost thou set at nought thy brother? for we shall all stand before the judgment seat of Christ. 11 For it is written, As I live, saith the Lord, every knee shall bow to me, and every tongue shall confess to God. 12 So then every one of us shall give account of himself to God. 13 Let us not therefore judge one another any more: but judge this rather, that no man put a stumblingblock or an occasion to fall in his brother’s way. 14 I know, and am persuaded by the Lord Jesus, that there is nothing unclean of itself: but to him that esteemeth any thing to be unclean, to him it is unclean. 15 But if thy brother be grieved with thy meat, now walkest thou not charitably. Destroy not him with thy meat, for whom Christ died. 16 Let not then your good be evil spoken of: 17 For the kingdom of God is not meat and drink; but righteousness, and peace, and joy in the Holy Ghost. 18 For he that in these things serveth Christ is acceptable to God, and approved of men. 19 Let us therefore follow after the things which make for peace, and things wherewith one may edify another. 20 For meat destroy not the work of God. All things indeed are pure; but it is evil for that man who eateth with offence. 21 It is good neither to eat flesh, nor to drink wine, nor any thing whereby thy brother stumbleth, or is offended, or is made weak. 22 Hast thou faith? have it to thyself before God. Happy is he that condemneth not himself in that thing which he alloweth. 23 And he that doubteth is damned if he eat, because he eateth not of faith: for whatsoever is not of faith is sin.
