Laicīgais un debesu mājoklis
1 Mēs zinām – kad uz zemes celtā telts, kurā mītam, reiz sagrūs, mums būs Dieva celts mūžīgs mājoklis debesīs, kas nav rokām darināts. 2 Kamēr esam uz zemes celtajā teltī, mēs smagi nopūšamies, jo liela ir mūsu vēlēšanās ietērpties tajā mājoklī, kas no debesīm, 3 lai, pat zaudējuši tagadējo ietērpu, mēs neizrādītos kaili. 4 Šajā teltī būdami, mēs grūti nopūšamies zem smagās nastas, jo negribam palikt bez apģērba, bet gribam būt ietērpti, ka dzīvība aprītu to, kas mirstīgs. 5 Bet Dievs, kas mūs tam ir izveidojis, ir devis mums Gara ķīlu. 6 Tādēļ vienmēr esam droši, jo zinām – kamēr mēs mītam miesā, mēs neesam mājās pie Kunga, 7 jo mēs dzīvojam ticībā, nevis redzēšanā. 8 Patiesi mēs esam droši – mēs vairāk pat gribam būt prom no miesas un mājot pie Kunga. 9 Tādēļ – vai nu mītot šeit, vai pie viņa – mēs dedzīgi tiecamies būt viņam patīkami. 10 Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs pēc nopelna saņemtu par visu, ko savā dzīvē darījis – vai labu vai ļaunu.
Izlīguma kalpošana
11 Mēs, kas pazīstam bijību Kunga priekšā, pārliecinām cilvēkus. Dievam mēs esam skaidri redzami, un es ceru, ka esam redzami arī jūsu sirdsapziņai. 12 Mēs neizceļam atkal sevi jūsu priekšā, bet dodam jums iemeslu ar mums lepoties, lai jums būtu ko atbildēt tiem, kas lepojas ar ārēji redzamo, nevis to, kas sirdī. 13 Ja esam bijuši neprātīgi, tas ir bijis Dieva dēļ; ja esam saprātīgi – tas jūsu dēļ. 14 Kristus mīlestība liek mums atzīt, ka viens ir miris par visiem, tātad arī visi ir miruši. 15 Viņš ir miris par visiem, lai tie, kas dzīvi, nedzīvotu vairs sev, bet tam, kas par viņiem ir miris un augšāmcēlies. 16 Tā ka no šā brīža mēs nevienu nepazīstam miesīgi; ja arī mēs Kristu pazinām miesīgi, tagad vairs nepazīstam. 17 Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns. 18 Viss ir no Dieva, kas mūs ar sevi caur Kristu ir samierinājis un ir uzdevis mums šai izlīgšanai kalpot. 19 Tādējādi Dievs Kristū pasauli samierina ar sevi un nepieskaita cilvēkiem viņu pārkāpumus, un mūsos viņš ir ielicis izlīguma vēsti. 20 Kristus dēļ mēs esam sūtņi, it kā Dievs sauktu caur mums: Kristus dēļ mēs lūdzam – saņemiet šo izlīgumu ar Dievu! 21 Viņu, kas grēku nepazina, viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs viņā taptu par Dieva taisnību.
1 For we know that if our earthly house of this tabernacle were dissolved, we have a building of God, an house not made with hands, eternal in the heavens. 2 For in this we groan, earnestly desiring to be clothed upon with our house which is from heaven: 3 If so be that being clothed we shall not be found naked. 4 For we that are in this tabernacle do groan, being burdened: not for that we would be unclothed, but clothed upon, that mortality might be swallowed up of life. 5 Now he that hath wrought us for the selfsame thing is God, who also hath given unto us the earnest of the Spirit. 6 Therefore we are always confident, knowing that, whilst we are at home in the body, we are absent from the Lord: 7 (For we walk by faith, not by sight:) 8 We are confident, I say , and willing rather to be absent from the body, and to be present with the Lord. 9 Wherefore we labour, that, whether present or absent, we may be accepted of him. 10 For we must all appear before the judgment seat of Christ; that every one may receive the things done in his body, according to that he hath done, whether it be good or bad.
11 Knowing therefore the terror of the Lord, we persuade men; but we are made manifest unto God; and I trust also are made manifest in your consciences. 12 For we commend not ourselves again unto you, but give you occasion to glory on our behalf, that ye may have somewhat to answer them which glory in appearance, and not in heart. 13 For whether we be beside ourselves, it is to God: or whether we be sober, it is for your cause. 14 For the love of Christ constraineth us; because we thus judge, that if one died for all, then were all dead: 15 And that he died for all, that they which live should not henceforth live unto themselves, but unto him which died for them, and rose again. 16 Wherefore henceforth know we no man after the flesh: yea, though we have known Christ after the flesh, yet now henceforth know we him no more. 17 Therefore if any man be in Christ, he is a new creature: old things are passed away; behold, all things are become new. 18 And all things are of God, who hath reconciled us to himself by Jesus Christ, and hath given to us the ministry of reconciliation; 19 To wit, that God was in Christ, reconciling the world unto himself, not imputing their trespasses unto them; and hath committed unto us the word of reconciliation. 20 Now then we are ambassadors for Christ, as though God did beseech you by us: we pray you in Christ’s stead, be ye reconciled to God. 21 For he hath made him to be sin for us, who knew no sin; that we might be made the righteousness of God in him.
