1 Arī es esmu mirstīgs, cilvēks kā visi citi, pirmdarinātā, no zemes veidotā, pēctecis;
miesā izveidots mātes klēpī,
2 asinīs desmit mēnešos
vīra sēklas un viņa apskāvienos gūtās baudas siets.
3 Piedzimis arī es ievilku gaisu,
kas kopīgs visiem,
uz zemes nonākot, kas visiem viena,
ļaujot – tāpat kā citi –
atskanēt pirmajam brēcienam,
kas visiem ir vienāds,
4 mani ietina autiņos un aprūpēja.
5 Nav ķēniņa, kas dzīvi būtu sācis citādi.
6 Viens visiem ceļš, pasaulē nākot,
un vienāds – aizejot.
7 Tādēļ lūdzos, un man tika dāvāta sapratne;
karsti lūdzoties, saucu, un pār mani nāca gudrības gars, –
8 to augstāk vērtēju par scepteriem un troņiem,
salīdzinot ar to, man bagātība nebija nekas.
9 Nevienu dārgakmeni tās vērtu neatzinu,
jo līdzās gudrībai viss zelts – tik vien kā sauja smilšu,
kā dubļi – sudrabs tās priekšā.
10 Par veselību un par skaistumu to karstāk iemīlēju,
vēl vairāk nekā gaismu vēlējos,
jo tā nemitas pat naktī spulgot.
11 Reizē ar gudrību man iekrita klēpī viss labais,
neizmērojama bagātība, kas tai rokās,
12 bet, tā kā gudrība valda pār labo, par visu līksmojos,
nezinādams, ka viņa to radījusi.
13 Bez aprēķina mācījos, bez skaudības dalos,
neslēpju no citiem tās bagātību,
14 neizsīkstošu dārgumu krātuvi cilvēkiem.
Kas, ar audzināšanā gūtajām dāvanām apveltīts, tajā smeļas,
draudzību noslēdz ar Dievu.
15 Lai Dievs man palīdz izteikties kā iecerēts
un domāt atbilstoši dāvanām,
ar kurām esmu apveltīts,
jo viņš ir tas, kas vada gudrību,
uz pareizā ceļa mudina atgriezties gudros.
16 Viņa rokās esam mēs un tas, ko sakām,
izprotam, ikviena mūsu prasme.
17 Viņš nemaldīgu izpratni man dāvājis par visu, kas ir,
lai pazītu es pasauli tās sastāvdaļu kopumā
un pamatelementu darbībā,
18 laiku iesākumu, galu un gaitu,
saulgriežus un gadalaiku miju;
19 gadu ritumus un zvaigžņu kārtību,
20 dzīvnieku dabu un zvēru dziņas,
vēju stiprumu un cilvēka domu gaitu,
augu dažādību un sakņu dziedinošo spēku.
21 Lai cik apslēpts, lai cik atklāts bija – iepazinu,
22 jo to man iemācīja gudrība, it visā lietpratēja.
Ir tajā gars, saprātīgs, svēts,
viens vienīgs, daudzveidīgs,
netverams un kustības pārpilns,
dzidrs, neaptraipāms un nepārprotami skaidrs,
ļauna nedarītājs, labā mīlētājs, skaudrs,
23 neaizturams, labvēlīgs un cilvēkus mīlošs,
drošs, uzticams un nesatraucams,
visvarens, visu pārredzošs,
kas caurstrāvo ikvienu saprātīgo, skaidro,
netverami smalko garu,
24 jo par ikvienu kustību ir kustīgāka gudrība
savā skaidrībā tā visu caurauž,
25 jo tā ir Dieva varenības dvesma,
Visuvaldītāja godības starojums,
kas ne ar ko nesajaucas,
tālab tajā nekas aptraipīts neielaužas.
26 Tā – mūžīgās gaismas atspulgs,
spodrs Dieva darbīgā spēka spogulis
un viņa labestības atveids.
27 Viena pati – spēj visu,
sevī nemainoties – visu atjauno;
no svētas dvēseles uz svētu ejot,
Dieva draugus un praviešus no paaudzes paaudzē audzina,
28 jo Dievs mīl vienīgi tos,
kam gudrība ir dzīvesbiedre.
29 Tādēļ ka viņa daiļāka par sauli,
par katru zvaigznāju,
pārāka salīdzinājumā ar gaismu,
30 pēc kuras nāk nakts,
bet gudrību neuzveic ļaunums,
1 I myself also am a mortal man, like to all, and the offspring of him that was first made of the earth,
2 And in my mother’s womb was fashioned to be flesh in the time of ten months, being compacted in blood, of the seed of man, and the pleasure that came with sleep.
3 And when I was born, I drew in the common air, and fell upon the earth, which is of like nature, and the first voice which I uttered was crying, as all others do.
4 I was nursed in swaddling clothes, and that with cares.
5 For there is no king that had any other beginning of birth.
6 For all men have one entrance into life, and the like going out.
7 Wherefore I prayed, and understanding was given me: I called upon God, and the spirit of wisdom came to me.
8 I preferred her before sceptres and thrones, and esteemed riches nothing in comparison of her.
9 Neither compared I unto her any precious stone, because all gold in respect of her is as a little sand, and silver shall be counted as clay before her.
10 I loved her above health and beauty, and chose to have her instead of light: for the light that cometh from her never goeth out.
11 All good things together came to me with her, and innumerable riches in her hands.
12 And I rejoiced in them all, because wisdom goeth before them: and I knew not that she was the mother of them.
13 I learned diligently, and do communicate her liberally: I do not hide her riches.
14 For she is a treasure unto men that never faileth: which they that use become the friends of God, being commended for the gifts that come from learning.
15 God hath granted me to speak as I would, and to conceive as is meet for the things that are given me: because it is he that leadeth unto wisdom, and directeth the wise.
16 For in his hand are both we and our words; all wisdom also, and knowledge of workmanship.
17 For he hath given me certain knowledge of the things that are, namely, to know how the world was made, and the operation of the elements:
18 The beginning, ending, and midst of the times: the alterations of the turning of the sun, and the change of seasons:
19 The circuits of years, and the positions of stars:
20 The natures of living creatures, and the furies of wild beasts: the violence of winds, and the reasonings of men: the diversities of plants and the virtues of roots:
21 And all such things as are either secret or manifest, them I know.
22 For wisdom, which is the worker of all things, taught me: for in her is an understanding spirit holy, one only, manifold, subtil, lively, clear, undefiled, plain, not subject to hurt, loving the thing that is good quick, which cannot be letted, ready to do good,
23 Kind to man, steadfast, sure, free from care, having all power, overseeing all things, and going through all understanding, pure, and most subtil, spirits.
24 For wisdom is more moving than any motion: she passeth and goeth through all things by reason of her pureness.
25 For she is the breath of the power of God, and a pure influence flowing from the glory of the Almighty: therefore can no defiled thing fall into her.
26 For she is the brightness of the everlasting light, the unspotted mirror of the power of God, and the image of his goodness.
27 And being but one, she can do all things: and remaining in herself, she maketh all things new: and in all ages entering into holy souls, she maketh them friends of God, and prophets.
28 For God loveth none but him that dwelleth with wisdom.
29 For she is more beautiful than the sun, and above all the order of stars: being compared with the light, she is found before it.
30 For after this cometh night: but vice shall not prevail against wisdom.
