Tobijs un Rafaēls ierodas Sāras tēva mājās
1 Tobijs iegāja Ekbatanā, viņš sacīja Rafaēlam: “Azarja, brāli, ved mani taisnā ceļā pie Raguēla, mūsu brāļa.” Un tas aizveda viņu uz Raguēla namu, un viņi atrada to sēžam pie pagalma vārtiem un pirmie viņu sveicināja, un Raguēls sacīja: “Patiesi esiet sveicināti, brāļi, prieks redzēt jūs ierodamies, esiet veseli,” un ieveda viņus savā mājā. 2 Viņš sacīja savai sievai Ednai: “Cik līdzīgs šis jaunietis manam brālim Tobitam!” 3 Un Edna tiem jautāja: “No kurienes esat, brāļi?” Un viņi atbildēja: “Mēs esam no Neftalima dēliem, no gūstā aizdzītajiem, kas dzīvo Ninivē.” 4 Viņa jautāja: “Vai jūs pazīstat Tobitu, kas ir mūsu brālis?” Un tie atbildēja: “Mēs viņu pazīstam gan.” 5 Viņa jautāja: “Vai viņš ir vesels un viņam labi klājas?” Tie viņai atbildēja: “Viņš ir dzīvs un pie veselības.” Un Tobijs sacīja: “Viņš ir mans tēvs.” 6 Un Raguēls, pielēcis kājās, apskāva viņu un raudādams viņam sacīja: “Esi svētīts, dēls, tāda laba un krietna tēva dēls tu esi. Ak, kāda nelaime, ka tāds vīrs, kas ir taisns un dara žēlsirdības darbus, kļuvis akls.” Un Tobijam, savam brāļadēlam, ap kaklu kritis, viņš raudāja. 7 Arī viņa sieva Edna raudāja par viņu un pat viņu meita Sāra raudāja. 8 Tad Raguēls nokāva brangu aunu un uzņēma viņus ar lielu dedzību.
Tobijs bildina un laulājas
9 Kad viņi nomazgājās un noskalojās un apsēdās pie galda ieturēt azaidu, Tobijs sacīja Rafaēlam: “Azarja, brāli, saki Raguēlam, lai viņš Sāru, manu māsīcu, dod man par sievu.” 10 Raguēls šos vārdus dzirdēja, bet zēnam sacīja: “Šovakar ēd un dzer un priecājies. Izņemot tevi, cita jau nav, kam pienāktos ņemt Sāru, manu meitu, brāl, tāpat kā man nav tiesību dot viņu kādam citam kā tikai tev, jo tu esi mans tuvākais radinieks, bet man tev jāatklāj visa patiesība, dēls. 11 Es viņu jau esmu izdevis septiņiem vīriem no mūsu cilts brāļiem, un visi viņi nomira tajā pašā naktī, kad gribēja ieiet pie viņas. Bet tu, dēls, ēd un dzer tagad, gan jau Kungs darīs mums pēc sava prāta.” 12 Bet Tobijs sacīja: “Nekādā gadījumā es neēdīšu un nedzeršu, tiekams tu izšķirsi visu par mani.” Tad Raguēls viņam sacīja: “Es darīšu. Tad nu viņa ir tev atdota pēc Mozus grāmatas sprieduma, un tā ir nolemts no debesīm, ka viņa tev tiek atdota, saņem savu sievu. No šā brīža tu esi viņas vīrs un viņa ir tava sieva, atdota tev no šodienas uz visiem laikiem, un debesu Kungs piešķirs jums veiksmi, dēls, jau šajā naktī un dos pār jums apžēlošanu un mieru.” 13 Un Raguēls pasauca savu meitu Sāru, un tā ienāca pie viņa, un, paņēmis Sāras roku, viņš deva to Tobijam un sacīja: “Saņem viņu pēc bauslības un sprieduma, kas rakstīts Mozus grāmatā – atdot viņu tev par sievu, turi viņu un ved pie sava tēva. Lai esi sveiks, un debesu Dievs lai jums pašķir veiksmes un miera ceļu.” 14 Un viņš pasauca savu sievu Ednu, viņas māti, un lika atnest rakstu rulli un uzrakstīja laulības līguma rakstu rulli, ka viņš atdod viņu par sievu Tobijam, pēc Mozus bauslības sprieduma. Pēc tam viņi sāka ēst un dzert. 15 Un Raguēls pasauca savu sievu Ednu un viņai sacīja: “Sieva, sagatavo viņai citu kāzu istabu un ieved viņu tur.” 16 Nogājusi viņa uzklāja gultu kāzu istabā un aizveda viņu tur. Viņa raudāja par meitu, bet, noslaucījusi asaras, sacīja tai: 17 “Esi droša, meit, debesu Kungs tev dos prieku bēdu vietā, esi droša, meit,” un viņa izgāja ārā.
1 And when they were come to Ecbatane, they came to the house of Raguel, and Sara met them: and after they had saluted one another, she brought them into the house.
2 Then said Raguel to Edna his wife, How like is this young man to Tobit my cousin!
3 And Raguel asked them, From whence are ye, brethren? To whom they said, We are of the sons of Nephthalim, which are captives in Nineve.
4 Then he said to them, Do ye know Tobit our kinsman? And they said, We know him. Then said he, Is he in good health?
5 And they said, He is both alive, and in good health: and Tobias said, He is my father.
6 Then Raguel leaped up, and kissed him, and wept,
7 And blessed him, and said unto him, Thou art the son of an honest and good man. But when he had heard that Tobit was blind, he was sorrowful, and wept.
8 And likewise Edna his wife and Sara his daughter wept. Moreover they entertained them cheerfully; and after that they had killed a ram of the flock, they set store of meat on the table. Then said Tobias to Raphael, Brother Azarias, speak of those things of which thou didst talk in the way, and let this business be dispatched.
9 So he communicated the matter with Raguel: and Raguel said to Tobias, Eat and drink, and make merry:
10 For it is meet that thou shouldest marry my daughter: nevertheless I will declare unto thee the truth.
11 I have given my daughter in marriage to seven men, who died that night they came in unto her: nevertheless for the present be merry. But Tobias said, I will eat nothing here, till we agree and swear one to another.
12 Raguel said, Then take her from henceforth according to the manner, for thou art her cousin, and she is thine, and the merciful God give you good success in all things.
13 Then he called his daughter Sara, and she came to her father, and he took her by the hand, and gave her to be wife to Tobias, saying, Behold, take her after the law of Moses, and lead her away to thy father. And he blessed them;
14 And called Edna his wife, and took paper, and did write an instrument of covenants, and sealed it.
15 Then they began to eat.
16 After Raguel called his wife Edna, and said unto her, Sister, prepare another chamber, and bring her in thither.
17 Which when she had done as he had bidden her, she brought her thither: and she wept, and she received the tears of her daughter, and said unto her,
18 Be of good comfort, my daughter; the Lord of heaven and earth give thee joy for this thy sorrow: be of good comfort, my daughter.
