Tobita lūgšanas
1 Tad Tobits līksmā prātā uzrakstīja lūgšanas vārdus: 2 “Augstu teikts ir Dievs un viņa valstība, kas dzīvo uz mūžu mūžiem, jo viņš šausta un apžēlo, noved visdziļākajā pazemē un uzved augšā no lielās pazušanas, un nav neviena, kas izbēgtu viņa rokai. 3 Pateicieties viņam, Israēla dēli, citu tautu priekšā, jo viņš jūs ir izklīdinājis viņu vidū 4 un šeit atklājis savu varenību. Tad nu cildiniet viņu visu cilvēku priekšā, jo viņš ir mūsu Kungs un mūsu pašu Dievs, un mūsu pašu Tēvs, un pats Dievs uz visiem laiku laikiem. 5 Viņš visus jūs šaustīs par jūsu nelietībām un apžēlos un pasargās no visām tautām, kur vien jūs būtu starp tām izkaisīti. 6 Kad vien jūs griezīsieties pie viņa ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli, solīdamies būt viņa priekšā patiesi, viņš pagriezīsies uz jums un nekad vairs neapslēps savu vaigu no jums. 7 Un tagad skatieties, ko viņš ir darījis pie jums, un pateicieties viņam skaļā balsī un augstu teiciet taisnības Kungu un cildiniet mūžības Ķēniņu. 8 Es savas gūstniecības zemē pateicos viņam un rādu grēcinieku tautai viņa spēku un varenību. Atgriezieties, grēcinieki, un dariet taisnību viņa priekšā, – kas to zina, vai viņš gribēs jūs un vai parādīs jums žēlsirdību? 9 Savu Dievu es cildinu, un mana dvēsele cildina debesu Ķēniņu un līksmojas par viņa varenību. 10 Ak, svētā pilsēta Jeruzāleme, lai Dievu teic visi, kas tevī mīt, un lai pateicas viņam, viņš šaustīs par tavu dēlu darbiem un taisno dēlus atkal apžēlos. 11 Pateicies Kungam labi un slavē mūžības Ķēniņu, lai viņa telts tiek uzcelta tevī ar prieku no jauna. 12 Lai viņš iepriecina tevī visus tavus gūstekņus un mīl tevī visus tavus pazemotos uz paaudžu paaudzēm. 13 Spoža gaisma spīdēs līdz pat zemes malai, daudzas tautas no tālienes un visas zemes galu iedzīvotāji sanāks tevī pie tava svētā vārda, savas dāvanas rokās nesdami debesu Ķēniņam, paaudžu paaudzes līksmosies tevī un dos tev izredzētās vārdu šā laika paaudzēs. 14 Nolādēti visi, kas runās skarbus vārdus, nolādēti būs visi, kas tevi posta, kas noposta tavus mūrus un sagrauj tavus torņus, un nodedzina tavus namus, bet būs svētīti uz mūžu visi, kas tevis bīstas. 15 Tad nu priecājies un līksmojies par taisno dēliem, jo visi sapulcēsies un slavēs mūžības Kungu. Svētīti, kas tevi mīl, un svētīti, kas priecājas par tavu mieru, 16 un svētīti visi cilvēki, kas bēdāsies par tevi, par visu tavu šaustīšanu, jo viņi priecāsies tevī un redzēs visu tavu prieku uz mūžu. Mana dvēsele, teici augstu lielo Kungu. 17 Jeruzāleme, tevī, pilsēta, tiks uzcelts viņa nams uz visiem laiku laikiem. Svētīts es būšu, ka tas būs manas tautas patvērums, kur tā redzēs tavu slavu un pateiksies debesu Ķēniņam; tavas durvis, Jeruzāleme, tiks izrotātas ar safīru un smaragdiem un ar dārgakmeņiem visi tavi mūri. Tavi torņi, Jeruzāleme, tiks izrotāti zeltā un to aizsargtorņi būs no tīra zelta; tavas ielas, Jeruzāleme, tiks izliktas ar Sufīras akmeni. 18 Jeruzālemes vārti dziedās sajūsmas dziesmas, un visi tās nami teiks: “Alleluja, slavēts ir Israēla Dievs,” un svētītie slavēs svēto vārdu uz mūžu un vēl.”
1 Then Tobit wrote a prayer of rejoicing, and said, Blessed be God that liveth for ever, and blessed be his kingdom.
2 For he doth scourge, and hath mercy: he leadeth down to hell, and bringeth up again: neither is there any that can avoid his hand.
3 Confess him before the Gentiles, ye children of Israel: for he hath scattered us among them.
4 There declare his greatness, and extol him before all the living: for he is our Lord, and he is the God our Father for ever.
5 And he will scourge us for our iniquities, and will have mercy again, and will gather us out of all nations, among whom he hath scattered us.
6 If ye turn to him with your whole heart, and with your whole mind, and deal uprightly before him, then will he turn unto you, and will not hide his face from you. Therefore see what he will do with you, and confess him with your whole mouth, and praise the Lord of might, and extol the everlasting King. In the land of my captivity do I praise him, and declare his might and majesty to a sinful nation. O ye sinners, turn and do justice before him: who can tell if he will accept you, and have mercy on you?
7 I will extol my God, and my soul shall praise the King of heaven, and shall rejoice in his greatness.
8 Let all men speak, and let all praise him for his righteousness.
9 O Jerusalem, the holy city, he will scourge thee for thy children’s works, and will have mercy again on the sons of the righteous.
10 Give praise to the Lord, for he is good: and praise the everlasting King, that his tabernacle may be builded in thee again with joy, and let him make joyful there in thee those that are captives, and love in thee for ever those that are miserable.
11 Many nations shall come from far to the name of the Lord God with gifts in their hands, even gifts to the King of heaven; all generations shall praise thee with great joy.
12 Cursed are all they which hate thee, and blessed shall all be which love thee for ever.
13 Rejoice and be glad for the children of the just: for they shall be gathered together, and shall bless the Lord of the just.
14 O blessed are they which love thee, for they shall rejoice in thy peace: blessed are they which have been sorrowful for all thy scourges; for they shall rejoice for thee, when they have seen all thy glory, and shall be glad for ever.
15 Let my soul bless God the great King.
16 For Jerusalem shall be built up with sapphires and emeralds, and precious stone: thy walls and towers and battlements with pure gold.
17 And the streets of Jerusalem shall be paved with beryl and carbuncle and stones of Ophir.
18 And all her streets shall say, Alleluia; and they shall praise him, saying, Blessed be God, which hath extolled it for ever.
