1 Kas bīstas Kunga, tam neatgadīsies nekas ļauns,
bet pārbaudījumā Kungs atkal un atkal to glābs.
2 Gudrs cilvēks bauslību neienīst.
Kas, bauslību pildot, liekuļo, tas ir kā laiva brāzmās.
3 Saprātīgais bauslībai uzticas,
kā uz dievišķu pravietojumu paļaujas.
4 Sagatavo sakāmo, un tevī klausīsies.
Atbildi, pamatojies mācībā!
5 Muļķis iekšienē kā ratu rumba,
kā asis griežas tā domas;
6 ņirdzīgs draugs kā pāroties iekarsis ērzelis:
lai kas sēdētu mugurā – zviedz.
Atšķirības un pretstati pasaulē
7 Kā gan diena dienu var pārspēt,
ja visu savu gaismu ik diena gadā saņem no saules?
8 Tās atšķiras ar Kunga ziņu:
viņš nosacījis kā gadalaiku, tā svētku miju,
9 citas iecēlis godā un svētdarījis,
citas iekļāvis parasto dienu skaitā.
10 Kā visi cilvēki no zemes
un arī Ādams no zemes radīts,
11 tā Kungs ar lielu gudrību tos darījis atšķirīgus
un citādi locījis katra soļus.
12 Citus viņš apveltījis ar svētību un cēlis godā,
citus svētdarījis un darījis tuvus sev;
citus nolādējis un apkaunojis,
un laupījis tiem viņu stāvokli.
13 Kā podnieka rokās māls:
no viņa patikas atkarīgas tā tālākās gaitas,
tā Radītāja rokās cilvēki:
ko kuram nospriedis, to piešķir.
14 Kā labajam iepretī ļaunais un dzīvībai pretī nāve,
tā dievbijīgajam iepretī grēcinieks.
15 Tā ielūkojies visos Visuaugstākā darbos!
Pa pāriem – viens otram iepretī.
Par sevi
16 Un arī es – kā pēdējais es esmu bijis nomodā,
kā tāds, ko ievāc jau pēc ražas novākšanas;
17 ar Kunga svētību es esmu kļuvis pirmais
un vīnspaidu pildījis kā ražas ievācējs.
18 Apsveriet: ne savā labā vien es esmu pūlējies,
bet visu to labā, kas pēc mācības lūkosies.
Neatkarības saglabāšana un mantas novēlēšana
19 Ieklausieties manī, tautas diženie,
sapulces vadoņi, ievērojiet!
20 Ne dēlam, ne sievai, ne brālim, ne draugam
nepiešķir varu pār sevi, kamēr vien esi dzīvs,
un neatdod nevienam savu īpašumu,
lai pašam nenāktos nožēlot.
21 Kamēr vēl esi dzīvs un elpo,
neiztirgo pats sevi nevienam!
22 Labāk, lai bērni prasa no tevis,
nekā tu lūkojies dēliem saujā.
23 Esi pārāks visā, ko dari,
neaptraipi savu labo slavu!
24 Dienā, kad mūžs būs galā
un beigu brīdis būs klāt, sadali mantojumu!
Par vergiem
25 Ēzelim – barība, vica un nasta,
saimes ļaudīm – maize, pamācība un darbs.
26 Nostrādini kalpu – un varēsi atpūsties,
ļauj vaļoties – pēc brīvības lūkosies.
27 Kakls lokāms ar jūga loku un grožiem,
nelietīgi saimes ļaudis – ar valgiem un mokām.
28 Dzen viņu darbā, lai neslaistās –
daudz ļauna iemāca slaistīšanās,
29 ar darbiem apkrauj, kā pienākas,
liec smagākas kāju važas, ja neklausa;
30 bet ne pret vienu neizturies nesamērīgi
un nedari neko nepārdomāti!
31 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pats pret sevi,
jo ar savām asinīm tu esi to ieguvis.
32 Ja tev ir kalps, izturies pret viņu kā pret brāli,
jo tev viņa pietrūks kā pašam sevis.
33 Ja būsi pret viņu ļauns un tas ņems un aizbēgs,
uz kura ceļa gan pēc viņa lūkosies?
1 There shall no evil happen unto him that feareth the Lord; but in temptation even again he will deliver him.
2 A wise man hateth not the law; but he that is an hypocrite therein is as a ship in a storm.
3 A man of understanding trusteth in the law; and the law is faithful unto him, as an oracle.
4 Prepare what to say, and so thou shalt be heard: and bind up instruction, and then make answer.
5 The heart of the foolish is like a cartwheel; and his thoughts are like a rolling axletree.
6 A stallion horse is as a mocking friend, he neigheth under every one that sitteth upon him.
7 Why doth one day excel another, when as all the light of every day in the year is of the sun?
8 By the knowledge of the Lord they were distinguished: and he altered seasons and feasts.
9 Some of them hath he made high days, and hallowed them, and some of them hath he made ordinary days.
10 And all men are from the ground, and Adam was created of earth:
11 In much knowledge the Lord hath divided them, and made their ways diverse.
12 Some of them hath he blessed and exalted and some of them he sanctified, and set near himself: but some of them hath he cursed and brought low, and turned out of their places.
13 As the clay is in the potter’s hand, to fashion it at his pleasure: so man is in the hand of him that made him, to render to them as liketh him best.
14 Good is set against evil, and life against death: so is the godly against the sinner, and the sinner against the godly.
15 So look upon all the works of the most High; and there are two and two, one against another.
16 I awaked up last of all, as one that gathereth after the grapegatherers: by the blessing of the Lord I profited, and tred my winepress like a gatherer of grapes.
17 Consider that I laboured not for myself only, but for all them that seek learning.
18 Hear me, O ye great men of the people, and hearken with your ears, ye rulers of the congregation.
19 Give not thy son and wife, thy brother and friend, power over thee while thou livest, and give not thy goods to another: lest it repent thee, and thou intreat for the same again.
20 As long as thou livest and hast breath in thee, give not thyself over to any.
21 For better it is that thy children should seek to thee, than that thou shouldest stand to their courtesy.
22 In all thy works keep to thyself the preeminence; leave not a stain in thine honour.
23 At the time when thou shalt end thy days, and finish thy life, distribute thine inheritance.
24 Fodder, a wand, and burdens, are for the ass; and bread, correction, and work, for a servant.
25 If thou set thy servant to labour, thou shalt find rest: but if thou let him go idle, he shall seek liberty.
26 A yoke and a collar do bow the neck: so are tortures and torments for an evil servant.
27 Send him to labour, that he be not idle; for idleness teacheth much evil.
28 Set him to work, as is fit for him: if he be not obedient, put on more heavy fetters.
29 But be not excessive toward any; and without discretion do nothing.
30 If thou have a servant, let him be unto thee as thyself, because thou hast bought him with a price.
31 If thou have a servant, entreat him as a brother: for thou hast need of him, as of thine own soul: if thou entreat him evil, and he run from thee, which way wilt thou go to seek him?
