Aizdevums
1 Kas aizdod tuvākajam, rīkojas žēlsirdīgi;
kas pasniedz palīdzīgu roku, ievēro baušļus.
2 Kad tuvākajam vajadzīgs, aizdod viņam,
un savukārt pats atdod laikus.
3 Izpildi solīto un izturies godīgi pret tuvāko,
tad vajadzīgo dabūsi katrā laikā.
4 Kā atrasts ieguvums daudziem šķiet aizdevums,
un viņi sagādā grūtības tiem, kuri nākuši palīgā.
5 Līdz nebūs saņēmis, tāds skūpstīs roku
un pazemīgā balsī izteiksies par tuvākā mantu, –
kad pienāks brīdis atlīdzināt, vilcināsies,
ar tukšiem vārdiem atmaksās un vainos mirkli.
6 Ja nu izdosies atgūt pusi,
to varēs uzskatīt kā atrastu ieguvumu;
ja ne – viens būs izkrāpis naudu,
otrs lieki ieguvis naidnieku,
kas atdos ar lamāšanos un lādēšanos
un goda vietā ar negodu atlīdzinās.
7 Ne aiz ļaunuma novēršas daudzi,
bet gan uzmanoties, lai lieku reizi netiktu piekrāpti.
Žēlastības dāvanas
8 Turpretī pret nabagu izturies ar iecietību,
ar žēlastības dāvanu nevilcinies!
9 Palīdzi rokpelnim baušļa dēļ
un samērā ar viņa trūcīgumu neaizraidi tukšā!
10 Aizdod sudrabu brālim un draugam,
lai zem akmens rūsa nesaēd.
11 Noguldi uzkrāto bagātību pēc Visuaugstākā baušļiem,
un tā tev atmaksāsies vairāk nekā zelts.
12 Noglabā žēlastības dāvanu savos slepenajos kambaros,
un no katra ļaunuma tā tevi glābs:
13 par stipru vairogu un smagu šķēpu pārāka
ar naidnieku tavā labā tā cīnīsies.
Galvojums
14 Labs cilvēks galvo tuvākā labā,
turpretī kaunu zaudējušais atstās nelaimē.
15 Neaizmirsti galvotāja labvēlību,
jo tavā labā viņš ir galvojis ar sevi pašu.
16 Galvotāja īpašumus grēcinieks izpostīs,
un nepateicīgais savu glābēju atstās nelaimē.
17 Daudzus, kas zēla un plauka, ir izpostījis galvojums,
izmētājis kā jūras bangas,
18 no mājām izraidījis varenos,
un tiem bija jāmaldās svešās tautās.
19 Grēcinieks, kas, dzenoties pēc peļņas,
uzņemas galvojumu, krīt tiesas rokās.
20 Atbilstoši savām iespējām palīdzi tuvākajam,
taču uzmanies, lai neiekristu pats.
Mājas
21 Dzīvošanu nodrošina maize un ūdens,
apģērbs un māja – sargātāja no ļaužu skatieniem.
22 Labāk dzīvot nabagam jumta pažobelē
nekā svešos ļaudīs pie smalkiem ēdieniem.
23 Esi apmierināts gan ar mazumiņu, gan ar daudzumu,
un nebūs jāklausās pārmetumos, mitinoties ļaudīs.
24 Slikta dzīve – no mājas uz māju,
ne muti neatvērsi, mitinoties ļaudīs.
25 Dzīvosi svešumā, netencināts sniegsi padzerties
un turklāt vēl klausīsies rūgtos vārdos:
26 “Nāc šurp, svešiniek, uzklāj galdu!
Ja tev ir kas ēdams, dod man ēst!”
27 “Ej prom, svešiniek! Ieradies godājams viesis.
Brālis ir klāt. Man vajadzīgs nams.”
28 Nav viegli saprātīgajam, nama ļaužu rātam,
aizdevēja pārmetumos klausīties.
1 He that is merciful will lend unto his neighbour; and he that strengtheneth his hand keepeth the commandments.
2 Lend to thy neighbour in time of his need, and pay thou thy neighbour again in due season.
3 Keep thy word, and deal faithfully with him, and thou shalt always find the thing that is necessary for thee.
4 Many, when a thing was lent them, reckoned it to be found, and put them to trouble that helped them.
5 Till he hath received, he will kiss a man’s hand; and for his neighbour’s money he will speak submissly: but when he should repay, he will prolong the time, and return words of grief, and complain of the time.
6 If he prevail, he shall hardly receive the half, and he will count as if he had found it: if not, he hath deprived him of his money, and he hath gotten him an enemy without cause: he payeth him with cursings and railings; and for honour he will pay him disgrace.
7 Many therefore have refused to lend for other men’s ill dealing, fearing to be defrauded.
8 Yet have thou patience with a man in poor estate, and delay not to shew him mercy.
9 Help the poor for the commandment’s sake, and turn him not away because of his poverty.
10 Lose thy money for thy brother and thy friend, and let it not rust under a stone to be lost.
11 Lay up thy treasure according to the commandments of the most High, and it shall bring thee more profit than gold.
12 Shut up alms in thy storehouses: and it shall deliver thee from all affliction.
13 It shall fight for thee against thine enemies better than a mighty shield and strong spear.
14 An honest man is surety for his neighbour: but he that is impudent will forsake him.
15 Forget not the friendship of thy surety, for he hath given his life for thee.
16 A sinner will overthrow the good estate of his surety:
17 And he that is of an unthankful mind will leave him in danger that delivered him.
18 Suretiship hath undone many of good estate, and shaken them as a wave of the sea: mighty men hath it driven from their houses, so that they wandered among strange nations.
19 A wicked man transgressing the commandments of the Lord shall fall into suretiship: and he that undertaketh and followeth other men’s business for gain shall fall into suits.
20 Help thy neighbour according to thy power, and beware that thou thyself fall not into the same.
21 The chief thing for life is water, and bread, and clothing, and an house to cover shame.
22 Better is the life of a poor man in a mean cottage, than delicate fare in another man’s house.
23 Be it little or much, hold thee contented, that thou hear not the reproach of thy house.
24 For it is a miserable life to go from house to house: for where thou art a stranger, thou darest not open thy mouth.
25 Thou shalt entertain, and feast, and have no thanks: moreover thou shalt hear bitter words:
26 Come, thou stranger, and furnish a table, and feed me of that thou hast ready.
27 Give place, thou stranger, to an honourable man; my brother cometh to be lodged, and I have need of mine house.
28 These things are grievous to a man of understanding; the upbraiding of houseroom, and reproaching of the lender.
