“Kritusi, kritusi lielā Bābele”
1 Pēc tam es ieraudzīju citu eņģeli nokāpjam no debesīm; tam bija milzīga vara, un zeme tika apgaismota no viņa godības spožuma. 2 Viņš iesaucās stiprā balsī:
“Ir kritusi lielā Bābele,
ir kritusi un tapusi par dēmonu mitekli,
par katra nešķīsta gara mitekli,
par mitekli katram nešķīstam putnam
un katram nešķīstam un nīstamam zvēram!
3 Jo visas tautas ir dzērušas
no viņas skurbā netiklības vīna
un zemes ķēniņi ar to piekopuši netiklību,
un zemes tirgotāji no viņas greznošanās kāres
ir tapuši bagāti.”
4 Un es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm sakām:
“Izejiet, mani ļaudis, no tās,
lai jūs nebūtu līdzdalīgi viņas grēkos
un nesaņemtu viņas sodību,
5 jo viņas grēki ir sakrājušies līdz pat debesīm
un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.
6 Apejieties ar viņu tāpat, kā viņa apgājās ar jums,
un atmaksājiet viņai divkārt pēc viņas darbiem!
Kausā, kurā viņa jauca vīnu, sajauciet viņai divtik!
7 Cik daudz viņa dzīvoja slavā un greznībā,
tik daudz dodiet viņai mocību un bēdu,
tādēļ ka savā sirdī viņa mēdza teikt:
te es sēžu, ķēniņiene, es neesmu atraitne,
un bēdas es nepiedzīvošu nekad.
8 Tādēļ vienā dienā nāks sodība pār viņu –
nāve un bēdas, un bads,
un viņa tiks sadedzināta ugunī,
jo varens ir Dievs Kungs,
kas viņu tiesājis.
9 Zemes ķēniņi, kas ar viņu bija piekopuši netiklību un dzīvojuši greznībā, raudās un vaimanās par viņu, kad redzēs viņas liesmu dūmus, tai sadegot. 10 Šausmu pārņemti par viņas mocībām, viņi stāvēs iztālēm un sauks:
vai! vai! lielā pilsēta,
Bābele, varenā pilsēta,
vienā stundā nāca sods pār tevi!
11 Zemes tirgotāji vaimanā un apraud viņu, jo neviens vairs nepērk viņu preces – 12 zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, smalka lina audumu, purpura, zīda un tumšsarkanu audumu un visādus kvēpināmos kokus, ziloņkaula, cēlkoka, vara, dzelzs un marmora traukus, 13 kanēli, smaržvielas un kvēpināmās smaržzāles, mirres un vīraku, vīnu, olīveļļu un smalkus miltus, un labību, jūglopus un sīklopus, zirgus un ratus, un cilvēku miesas un dvēseles –,
14 augļi, ko tava dvēsele tīko, tev ir zuduši,
un viss greznais un spožais no tevis ir aizgājis,
un nekas no tā vairs nebūs atrodams.
15 Tirgotāji, kas tapuši no viņas bagāti, šausmu pārņemti par viņas mocībām, stāvēs iztālēm, raudās un vaimanās:
16 vai! vai! lielā pilsēta,
kas esi tērpta smalka lina, purpura un tumšsarkanā audumā,
greznota ar zeltu, dārgakmeņiem un pērlēm,
17 jo vienā mirklī tik liela bagātība ir pagalam.
Un ikviens kuģa stūrmanis un ikviens, kas tajā vietā kuģoja, – jūrnieki un visi tie, kuru darbs ir uz jūras, – nostājās iztālēm 18 un, redzēdami tās liesmu dūmus, sāka kliegt: kura pilsēta gan līdzinās šai lielajai pilsētai? 19 Un viņi kaisīja pelnus sev uz galvas un kliedza raudādami un vaimanādami:
vai! vai! lielā pilsēta! –
visi, kam piederēja kuģi uz jūras, kļuva bagāti no tās augstajām cenām –
vienā mirklī tā ir pagalam.
20 Priecājieties par viņu, debesis,
svētie un apustuļi, un pravieši,
jo Dievs ir spriedis viņai tiesu jūsu dēļ.”
21 Tad kāds stiprs eņģelis pacēla akmeni, līdzīgu lielam dzirnakmenim, un iemeta jūrā, teikdams:
“Tāpat ar sparu zemē tiks notriekta lielā pilsēta Bābele,
un tā vairs nebūs atrodama.
22 Un tevī neskanēs vairs
cītaristu, dziedātāju, stabulētāju un taurētāju skaņas,
un neviens amata meistars
vairs nebūs tevī atrodams,
un dzirnavu troksnis
vairs nebūs tevī dzirdams,
23 lāpas gaisma
vairs nespīdēs tevī,
un neatskanēs tevī
līgavaiņa un līgavas balss.
Tavi tirgotāji bija zemes varenie,
un ar tavām burvestībām tika maldinātas visas tautas.
24 Šajā pilsētā ir izlietas praviešu un svēto asinis
un visu uz zemes nokauto asinis.”
1 And after these things I saw another angel come down from heaven, having great power; and the earth was lightened with his glory. 2 And he cried mightily with a strong voice, saying, Babylon the great is fallen, is fallen, and is become the habitation of devils, and the hold of every foul spirit, and a cage of every unclean and hateful bird. 3 For all nations have drunk of the wine of the wrath of her fornication, and the kings of the earth have committed fornication with her, and the merchants of the earth are waxed rich through the abundance of her delicacies. 4 And I heard another voice from heaven, saying, Come out of her, my people, that ye be not partakers of her sins, and that ye receive not of her plagues. 5 For her sins have reached unto heaven, and God hath remembered her iniquities. 6 Reward her even as she rewarded you, and double unto her double according to her works: in the cup which she hath filled fill to her double. 7 How much she hath glorified herself, and lived deliciously, so much torment and sorrow give her: for she saith in her heart, I sit a queen, and am no widow, and shall see no sorrow. 8 Therefore shall her plagues come in one day, death, and mourning, and famine; and she shall be utterly burned with fire: for strong is the Lord God who judgeth her. 9 And the kings of the earth, who have committed fornication and lived deliciously with her, shall bewail her, and lament for her, when they shall see the smoke of her burning, 10 Standing afar off for the fear of her torment, saying, Alas, alas, that great city Babylon, that mighty city! for in one hour is thy judgment come. 11 And the merchants of the earth shall weep and mourn over her; for no man buyeth their merchandise any more: 12 The merchandise of gold, and silver, and precious stones, and of pearls, and fine linen, and purple, and silk, and scarlet, and all thyine wood, and all manner vessels of ivory, and all manner vessels of most precious wood, and of brass, and iron, and marble, 13 And cinnamon, and odours, and ointments, and frankincense, and wine, and oil, and fine flour, and wheat, and beasts, and sheep, and horses, and chariots, and slaves, and souls of men. 14 And the fruits that thy soul lusted after are departed from thee, and all things which were dainty and goodly are departed from thee, and thou shalt find them no more at all. 15 The merchants of these things, which were made rich by her, shall stand afar off for the fear of her torment, weeping and wailing, 16 And saying, Alas, alas, that great city, that was clothed in fine linen, and purple, and scarlet, and decked with gold, and precious stones, and pearls! 17 For in one hour so great riches is come to nought. And every shipmaster, and all the company in ships, and sailors, and as many as trade by sea, stood afar off, 18 And cried when they saw the smoke of her burning, saying, What city is like unto this great city! 19 And they cast dust on their heads, and cried, weeping and wailing, saying, Alas, alas, that great city, wherein were made rich all that had ships in the sea by reason of her costliness! for in one hour is she made desolate. 20 Rejoice over her, thou heaven, and ye holy apostles and prophets; for God hath avenged you on her. 21 And a mighty angel took up a stone like a great millstone, and cast it into the sea, saying, Thus with violence shall that great city Babylon be thrown down, and shall be found no more at all. 22 And the voice of harpers, and musicians, and of pipers, and trumpeters, shall be heard no more at all in thee; and no craftsman, of whatsoever craft he be , shall be found any more in thee; and the sound of a millstone shall be heard no more at all in thee; 23 And the light of a candle shall shine no more at all in thee; and the voice of the bridegroom and of the bride shall be heard no more at all in thee: for thy merchants were the great men of the earth; for by thy sorceries were all nations deceived. 24 And in her was found the blood of prophets, and of saints, and of all that were slain upon the earth.
