1 Kad Jēzus bija beidzis mācīt savus mācekļus, viņš no turienes aizgāja mācīt un sludināt viņu pilsētās.
Jēzus atbild Jānim Kristītājam
(Lk 7:18–23)2 Jānis, atrazdamies ieslodzījumā, dzirdēja par Kristus darbiem un, nosūtījis pie viņa savus mācekļus, 3 lika viņam jautāt: “Vai tu esi tas, kam jānāk, vai mums kāds cits ir jāgaida?” 4 Jēzus tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim visu, ko dzirdat un redzat: 5 akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un laimīgs ikviens, kas manis dēļ neapgrēcinās.”
Jēzus liecība par Jāni Kristītāju
(Lk 7:24–35)7 Kad tie devās prom, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: “Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai niedri, ko vējš šūpo? 8 Ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai cilvēku smalkās drēbēs? Redzi, kas smalkas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. 9 Tiešām, ko tad jūs izgājāt ieraudzīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: pat vairāk nekā pravieti. 10 Viņš ir tas, par ko ir rakstīts: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas tev ceļu sagatavos tavā priekšā. – 11 Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. 12 No Jāņa Kristītāja dienām līdz pat šim laikam Debesu valstība tiek pakļauta vardarbībai un varmākas cenšas to sagrābt, 13 jo visi pravieši un bauslība ir pravietojuši līdz Jānim. 14 Un, ja gribat to pieņemt, viņš ir Elija, kam bija jānāk. 15 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird! 16 Kam lai es šo paaudzi pielīdzinu? Tā pielīdzināma bērniem, kas sēž tirgus laukumā un sauc uz līdzbiedriem: 17 mēs jums stabulējām, un jūs nedejojāt, mēs jums dziedājām raudu dziesmu, un jūs nevaimanājāt. 18 Nāca Jānis, viņš nedz ēda, nedz dzēra, bet tie saka: viņā ir dēmons. 19 Nāca Cilvēka Dēls, viņš ēd un dzer, un tie saka: redzi, izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs. Bet gudrības darbi ir pareizi. ”
Jēzus norāj Galilejas pilsētas
(Lk 10:13–15)20 Tad Jēzus norāja pilsētas, kur viņa brīnumi visvairāk bija notikuši, jo tās nebija atgriezušās no grēkiem: 21 “Vai! tev, Horazīna! Vai! tev, Bētsaīda! Ja Tīrā un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši kā pie jums, tie sen jau, maisus apvilkuši un pelnos sēdot, būtu grēkus nožēlojuši. 22 Tiešām es jums saku: Tīrai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums. 23 Un tu, Kapernauma, – vai tu tiksi paaugstināta līdz debesīm? Nē, tu nokāpsi ellē. Ja Sodomā tādi brīnumi būtu notikuši, kādi notika tevī, tad tā būtu vēl šodien. 24 Tiešām es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.”
Aicinājums bēdīgajiem
(Lk 10:21–22)25 Tajā pašā laikā Jēzus sacīja: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis bērniņiem! 26 Jā, Tēvs, šādi ir izpaudusies tava labvēlība! 27 Mans Tēvs man ir devis visu, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, nedz Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls vēlas to atklāt. 28 Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. 29 Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; 30 jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.”
1 And it came to pass, when Jesus had made an end of commanding his twelve disciples, he departed thence to teach and to preach in their cities. 2 Now when John had heard in the prison the works of Christ, he sent two of his disciples, 3 And said unto him, Art thou he that should come, or do we look for another? 4 Jesus answered and said unto them, Go and shew John again those things which ye do hear and see: 5 The blind receive their sight, and the lame walk, the lepers are cleansed, and the deaf hear, the dead are raised up, and the poor have the gospel preached to them. 6 And blessed is he , whosoever shall not be offended in me.
7 ¶ And as they departed, Jesus began to say unto the multitudes concerning John, What went ye out into the wilderness to see? A reed shaken with the wind? 8 But what went ye out for to see? A man clothed in soft raiment? behold, they that wear soft clothing are in kings’ houses. 9 But what went ye out for to see? A prophet? yea, I say unto you, and more than a prophet. 10 For this is he , of whom it is written, Behold, I send my messenger before thy face, which shall prepare thy way before thee. 11 Verily I say unto you, Among them that are born of women there hath not risen a greater than John the Baptist: notwithstanding he that is least in the kingdom of heaven is greater than he. 12 And from the days of John the Baptist until now the kingdom of heaven suffereth violence, and the violent take it by force. 13 For all the prophets and the law prophesied until John. 14 And if ye will receive it , this is Elias, which was for to come. 15 He that hath ears to hear, let him hear.
16 ¶ But whereunto shall I liken this generation? It is like unto children sitting in the markets, and calling unto their fellows, 17 And saying, We have piped unto you, and ye have not danced; we have mourned unto you, and ye have not lamented. 18 For John came neither eating nor drinking, and they say, He hath a devil. 19 The Son of man came eating and drinking, and they say, Behold a man gluttonous, and a winebibber, a friend of publicans and sinners. But wisdom is justified of her children.
20 ¶ Then began he to upbraid the cities wherein most of his mighty works were done, because they repented not: 21 Woe unto thee, Chorazin! woe unto thee, Bethsaida! for if the mighty works, which were done in you, had been done in Tyre and Sidon, they would have repented long ago in sackcloth and ashes. 22 But I say unto you, It shall be more tolerable for Tyre and Sidon at the day of judgment, than for you. 23 And thou, Capernaum, which art exalted unto heaven, shalt be brought down to hell: for if the mighty works, which have been done in thee, had been done in Sodom, it would have remained until this day. 24 But I say unto you, That it shall be more tolerable for the land of Sodom in the day of judgment, than for thee.
25 ¶ At that time Jesus answered and said, I thank thee, O Father, Lord of heaven and earth, because thou hast hid these things from the wise and prudent, and hast revealed them unto babes. 26 Even so, Father: for so it seemed good in thy sight. 27 All things are delivered unto me of my Father: and no man knoweth the Son, but the Father; neither knoweth any man the Father, save the Son, and he to whomsoever the Son will reveal him.
28 ¶ Come unto me, all ye that labour and are heavy laden, and I will give you rest. 29 Take my yoke upon you, and learn of me; for I am meek and lowly in heart: and ye shall find rest unto your souls. 30 For my yoke is easy, and my burden is light.
