Akmeņi no Jardānas gultnes
1 Kad visa tauta bija pārgājusi Jardānu, Kungs teica Jozuam: 2 “Ņem no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts, 3 un pavēli viņiem: ņemiet tepat no Jardānas vidus, kur droši stāv priesteru kājas, divpadsmit akmeņus, nesiet tos līdzi un nolieciet tajā vietā, kur jūs šonakt nakšņosiet.”
4 Jozua pasauca divpadsmit vīrus, ko bija iecēlis no Israēla dēliem, pa vienam vīram no cilts. 5 Un Jozua tiem sacīja: “Pārejiet upi Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā un Jardānas vidū celiet katrs uz pleciem vienu akmeni – pēc Israēla dēlu cilšu skaita. 6 Lai tie jums ir zīme. Kad jūsu dēli reiz jautās: kas tie par akmeņiem? – 7 tad sakiet viņiem, ka Jardānas ūdeņi izsīka Kunga šķirsta priekšā; kad tas gāja pāri Jardānai, tad Jardānas ūdeņi izsīka! Lai šie akmeņi Israēla dēliem ir piemiņa uz mūžiem!” 8 Israēla dēli darīja, kā Jozua tiem bija pavēlējis, un paņēma Jardānas vidū divpadsmit akmeņus, kā Kungs Jozuam bija sacījis, pēc Israēla dēlu cilšu skaita, un aiznesa tur, kur taisījās nakšņot, un tur tos nolika. 9 Jozua uzslēja divpadsmit akmeņus arī tajā vietā, kur bija stāvējušas priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas, un tur tie ir līdz šai dienai. 10 Priesteri, kas nesa šķirstu, stāvēja Jardānas vidū, līdz bija izdarīts viss, ko Kungs Jozuam pavēlēja teikt tautai – visu, ko Mozus bija pavēlējis Jozuam, – un tauta steigā pārgāja upi. 11 Kad visa tauta bija pārgājusi, tad pārgāja arī Kunga šķirsts, un priesteri nostājās tautas priekšgalā. 12 Israēla dēlu priekšgalā bruņoti upi pārgāja Rūbena dēli un Gāda dēli, un puse Manases cilts, kā Mozus tiem bija pieteicis. 13 Ap četrdesmit tūkstoši karam bruņotu vīru pārgāja upi Kunga priekšā uz kauju Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Kungs darīja Jozuu varenu visa Israēla acīs, un tie bijās viņu, tāpat kā bija Mozu bijušies viņa dzīves dienās.
15 Kungs teica Jozuam: 16 “Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu, lai viņi nāk augšā no Jardānas.” 17 Un Jozua pavēlēja priesteriem: “Kāpiet augšā no Jardānas!” 18 Kad priesteri, kas nesa Kunga derības šķirstu, uzkāpa augšā no Jardānas vidus un viņu kāju pēdas jau bija uz sauszemes, tad Jardānas ūdeņi atgriezās savā vietā un, tāpat kā iepriekš, pieplūda līdz krastiem. 19 No Jardānas tauta kāpa augšup pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā, Jērikas austrumu pusē. 20 Tos divpadsmit akmeņus, ko tie bija paņēmuši no Jardānas, Jozua uzslēja Gilgālā. 21 Viņš teica Israēla dēliem: “Kad jūsu dēli nākotnē jautās saviem tēviem: kas ir šie akmeņi? – 22 tad sakiet saviem dēliem: pa sausumu Israēls pārgāja Jardānu, 23 tāpēc ka Kungs, jūsu Dievs, apturēja Jardānas ūdeņus jūsu priekšā, līdz jūs bijāt pāri, tieši tāpat kā Kungs, jūsu Dievs, reiz darīja ar Niedru jūru, kuru viņš apturēja mūsu priekšā, līdz mēs bijām pārgājuši pāri. 24 Lai visas zemes tautas zina Kunga roku, ka tā ir stipra, lai jūs bītos Kunga, sava Dieva, visas savas dienas.”
1 And it came to pass, when all the people were clean passed over Jordan, that the LORD spake unto Joshua, saying, 2 Take you twelve men out of the people, out of every tribe a man, 3 And command ye them, saying, Take you hence out of the midst of Jordan, out of the place where the priests’ feet stood firm, twelve stones, and ye shall carry them over with you, and leave them in the lodging place, where ye shall lodge this night. 4 Then Joshua called the twelve men, whom he had prepared of the children of Israel, out of every tribe a man: 5 And Joshua said unto them, Pass over before the ark of the LORD your God into the midst of Jordan, and take ye up every man of you a stone upon his shoulder, according unto the number of the tribes of the children of Israel: 6 That this may be a sign among you, that when your children ask their fathers in time to come, saying, What mean ye by these stones? 7 Then ye shall answer them, That the waters of Jordan were cut off before the ark of the covenant of the LORD; when it passed over Jordan, the waters of Jordan were cut off: and these stones shall be for a memorial unto the children of Israel for ever. 8 And the children of Israel did so as Joshua commanded, and took up twelve stones out of the midst of Jordan, as the LORD spake unto Joshua, according to the number of the tribes of the children of Israel, and carried them over with them unto the place where they lodged, and laid them down there. 9 And Joshua set up twelve stones in the midst of Jordan, in the place where the feet of the priests which bare the ark of the covenant stood: and they are there unto this day.
10 ¶ For the priests which bare the ark stood in the midst of Jordan, until every thing was finished that the LORD commanded Joshua to speak unto the people, according to all that Moses commanded Joshua: and the people hasted and passed over. 11 And it came to pass, when all the people were clean passed over, that the ark of the LORD passed over, and the priests, in the presence of the people. 12 And the children of Reuben, and the children of Gad, and half the tribe of Manasseh, passed over armed before the children of Israel, as Moses spake unto them: 13 About forty thousand prepared for war passed over before the LORD unto battle, to the plains of Jericho.
14 ¶ On that day the LORD magnified Joshua in the sight of all Israel; and they feared him, as they feared Moses, all the days of his life. 15 And the LORD spake unto Joshua, saying, 16 Command the priests that bear the ark of the testimony, that they come up out of Jordan. 17 Joshua therefore commanded the priests, saying, Come ye up out of Jordan. 18 And it came to pass, when the priests that bare the ark of the covenant of the LORD were come up out of the midst of Jordan, and the soles of the priests’ feet were lifted up unto the dry land, that the waters of Jordan returned unto their place, and flowed over all his banks, as they did before.
19 ¶ And the people came up out of Jordan on the tenth day of the first month, and encamped in Gilgal, in the east border of Jericho.
20 And those twelve stones, which they took out of Jordan, did Joshua pitch in Gilgal. 21 And he spake unto the children of Israel, saying, When your children shall ask their fathers in time to come, saying, What mean these stones? 22 Then ye shall let your children know, saying, Israel came over this Jordan on dry land. 23 For the LORD your God dried up the waters of Jordan from before you, until ye were passed over, as the LORD your God did to the Red sea, which he dried up from before us, until we were gone over: 24 That all the people of the earth might know the hand of the LORD, that it is mighty: that ye might fear the LORD your God for ever.
