Jēzus brāļu neticība
1 Pēc tam Jēzus pārstaigāja Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tādēļ ka jūdi viņu meklēja nokaut. 2 Jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. 3 Tad viņa brāļi viņam teica: “Dodies prom no šejienes un noej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redzētu darbus, kurus tu dari. 4 Jo neviens neko nedara slepenībā, ja grib nākt atklātībā. Ja tu dari tādus darbus, rādi sevi pasaulei,” – 5 jo pat viņa brāļi viņam neticēja. 6 Tad Jēzus tiem sacīja: “Mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt. 7 Jūs pasaule nevar nīst, bet mani tā nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni. 8 Dodieties jūs uz svētkiem, bet es uz svētkiem vēl neeju, jo mans laiks vēl nav piepildīts.” 9 To teicis, viņš palika Galilejā.
Jēzus Būdiņu svētkos
10 Kad nu viņa brāļi aizgāja uz Būdiņu svētkiem, tad arī viņš nogāja – ne atklāti, bet it kā paslepus. 11 Tad svētkos jūdi viņu meklēja un runāja: “Kur viņš ir?” 12 Ļaudis visādi runāja par viņu. Daži sacīja: “Viņš ir labs!” Citi atkal teica: “Nē, viņš maldina ļaudis!” 13 Tomēr neviens par viņu nerunāja atklāti, jo tiem bija bailes no jūdiem. 14 Kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja templī un sāka mācīt. 15 Jūdi brīnījās, sacīdami: “Kā viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?” 16 Tad Jēzus viņiem atbildēja: “Mana mācība nav mana, bet viņa, kas mani sūtījis. 17 Ja kāds grib darīt viņa gribu, tas pazīs šo mācību – vai nu tā ir no Dieva, vai es runāju no sevis paša. 18 Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu, bet, kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess, un viņā nav netaisnības. 19 Vai Mozus jums nav devis bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību. Kādēļ jūs gribat mani nogalināt?” 20 Ļaužu pūlis atbildēja: “Dēmons tevi apsēdis! Kurš gan tevi grib nogalināt?” 21 Uz to Jēzus viņiem teica: “Esmu darījis vienu darbu, un jūs visi brīnāties. 22 Jūs sabatā apgraizāt cilvēku, tādēļ ka Mozus jums devis apgraizīšanu – tā gan nav no Mozus, bet no tēviem. 23 Ja cilvēks var saņemt apgraizīšanu sabatā, nepārkāpjot bauslību, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? 24 Netiesājiet pēc ārēji redzamā, bet spriediet taisnu tiesu!”
Vai šis ir Kristus?
25 Tad kādi jeruzālemieši teica: “Vai viņš nav tas, ko tie grib nogalināt? 26 Un skat! Viņš runā atklāti, un tie neko pret viņu nesaka. Vai tad vadoņi patiešām būtu atzinuši, ka šis ir Kristus? 27 Mēs taču zinām, no kurienes šis ir; bet, kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.” 28 Tad Jēzus, templī mācīdams, skaļi sauca: “Jūs zināt mani un zināt, no kurienes es esmu, un ne jau pats no sevis esmu nācis, bet patiess ir tas, kas mani sūtījis, un to jūs nepazīstat. 29 Bet es viņu pazīstu, jo esmu no viņa, un viņš ir mani sūtījis.” 30 Tad tie gribēja viņu sagūstīt, bet neviens viņam roku nepielika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi. 31 Bet daudzi pūlī ticēja viņam un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai viņš darīs vairāk zīmju, nekā šis ir darījis?”
Sargus sūta apcietināt Jēzu
32 Kad farizeji dzirdēja ļaudis par viņu tā runājam, virspriesteri un farizeji sūtīja sargus, lai tie viņu sagūstītu. 33 Tad Jēzus teica: “Vēl īsu brīdi esmu kopā ar jums, tad aizeju pie tā, kas mani sūtījis. 34 Jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt.” 35 Jūdi tad runāja savā starpā: “Kurp šis taisās iet, ka mēs viņu neatradīsim? Vai tik viņš negrib iet pie jūdiem, kas dzīvo grieķu zemēs, un mācīt grieķus? 36 Ko nozīmē vārdi, ko viņš sacīja: jūs meklēsiet mani un neatradīsiet, un, kur esmu es, tur jūs nevarat nākt?”
Dzīvā ūdens upes
37 Bet pēdējā lielajā svētku dienā Jēzus nostājās un sauca: “Kam slāpst, tas lai nāk pie manis un lai dzer, 38 kas man tic. Kā Rakstos sacīts, no tā plūdīs dzīvā ūdens straumes.” 39 To viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas viņam tic. Jo Gars vēl nebija dots, tādēļ ka Jēzus vēl nebija ievests godībā.
Šķelšanās starp cilvēkiem
40 Šos vārdus dzirdējuši, daži no ļaužu pūļa sacīja: “Šis patiesi ir tas pravietis.” 41 Citi sacīja: “Šis ir Kristus.” Bet citi jautāja: “Vai gan Kristum ir jānāk no Galilejas? 42 Vai tad Raksti nesaka, ka Kristum jānāk no Dāvida dzimuma un no Betlēmes ciema, no kurienes bija Dāvids?” 43 Tad viņa dēļ ļaužu pūlī izcēlās šķelšanās. 44 Daži no tiem gribēja viņu satvert, taču neviens viņam rokas nepielika.
Valdības vīru neticība
45 Kad sargi atgriezās pie virspriesteriem un farizejiem, tie viņiem jautāja: “Kādēļ jūs neesat viņu atveduši?” 46 Sargi atbildēja: “Vēl nekad neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” 47 Bet farizeji tiem jautāja: “Vai arī jūs esat pievilti? 48 Vai kāds no vadoņiem vai no farizejiem tic viņam? 49 Šis pūlis, kas nepazīst bauslības, ir nolādēts.” 50 Tad viens no viņiem, Nikodēms, kurš jau agrāk bija nācis pie Jēzus, jautāja: 51 “Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, ja iepriekš nav viņu uzklausījusi un uzzinājusi, ko viņš dara?” 52 Tie viņam atbildēja: “Vai arī tu esi no Galilejas? Izpēti un tu ieraudzīsi, ka no Galilejas nenāk neviens pravietis.” 53 Un tie aizgāja katrs savās mājās.
1 After these things Jesus walked in Galilee: for he would not walk in Jewry, because the Jews sought to kill him. 2 Now the Jews’ feast of tabernacles was at hand. 3 His brethren therefore said unto him, Depart hence, and go into Judæa, that thy disciples also may see the works that thou doest. 4 For there is no man that doeth any thing in secret, and he himself seeketh to be known openly. If thou do these things, shew thyself to the world. 5 For neither did his brethren believe in him. 6 Then Jesus said unto them, My time is not yet come: but your time is alway ready. 7 The world cannot hate you; but me it hateth, because I testify of it, that the works thereof are evil. 8 Go ye up unto this feast: I go not up yet unto this feast; for my time is not yet full come. 9 When he had said these words unto them, he abode still in Galilee.
10 ¶ But when his brethren were gone up, then went he also up unto the feast, not openly, but as it were in secret. 11 Then the Jews sought him at the feast, and said, Where is he? 12 And there was much murmuring among the people concerning him: for some said, He is a good man: others said, Nay; but he deceiveth the people. 13 Howbeit no man spake openly of him for fear of the Jews.
14 ¶ Now about the midst of the feast Jesus went up into the temple, and taught. 15 And the Jews marvelled, saying, How knoweth this man letters, having never learned? 16 Jesus answered them, and said, My doctrine is not mine, but his that sent me. 17 If any man will do his will, he shall know of the doctrine, whether it be of God, or whether I speak of myself. 18 He that speaketh of himself seeketh his own glory: but he that seeketh his glory that sent him, the same is true, and no unrighteousness is in him. 19 Did not Moses give you the law, and yet none of you keepeth the law? Why go ye about to kill me? 20 The people answered and said, Thou hast a devil: who goeth about to kill thee? 21 Jesus answered and said unto them, I have done one work, and ye all marvel. 22 Moses therefore gave unto you circumcision; (not because it is of Moses, but of the fathers;) and ye on the sabbath day circumcise a man. 23 If a man on the sabbath day receive circumcision, that the law of Moses should not be broken; are ye angry at me, because I have made a man every whit whole on the sabbath day? 24 Judge not according to the appearance, but judge righteous judgment. 25 Then said some of them of Jerusalem, Is not this he, whom they seek to kill? 26 But, lo, he speaketh boldly, and they say nothing unto him. Do the rulers know indeed that this is the very Christ? 27 Howbeit we know this man whence he is: but when Christ cometh, no man knoweth whence he is. 28 Then cried Jesus in the temple as he taught, saying, Ye both know me, and ye know whence I am: and I am not come of myself, but he that sent me is true, whom ye know not. 29 But I know him: for I am from him, and he hath sent me. 30 Then they sought to take him: but no man laid hands on him, because his hour was not yet come. 31 And many of the people believed on him, and said, When Christ cometh, will he do more miracles than these which this man hath done?
32 ¶ The Pharisees heard that the people murmured such things concerning him; and the Pharisees and the chief priests sent officers to take him. 33 Then said Jesus unto them, Yet a little while am I with you, and then I go unto him that sent me. 34 Ye shall seek me, and shall not find me : and where I am, thither ye cannot come. 35 Then said the Jews among themselves, Whither will he go, that we shall not find him? will he go unto the dispersed among the Gentiles, and teach the Gentiles? 36 What manner of saying is this that he said, Ye shall seek me, and shall not find me : and where I am, thither ye cannot come? 37 In the last day, that great day of the feast, Jesus stood and cried, saying, If any man thirst, let him come unto me, and drink. 38 He that believeth on me, as the scripture hath said, out of his belly shall flow rivers of living water. 39 (But this spake he of the Spirit, which they that believe on him should receive: for the Holy Ghost was not yet given ; because that Jesus was not yet glorified.)
40 ¶ Many of the people therefore, when they heard this saying, said, Of a truth this is the Prophet. 41 Others said, This is the Christ. But some said, Shall Christ come out of Galilee? 42 Hath not the scripture said, That Christ cometh of the seed of David, and out of the town of Bethlehem, where David was? 43 So there was a division among the people because of him. 44 And some of them would have taken him; but no man laid hands on him.
45 ¶ Then came the officers to the chief priests and Pharisees; and they said unto them, Why have ye not brought him? 46 The officers answered, Never man spake like this man. 47 Then answered them the Pharisees, Are ye also deceived? 48 Have any of the rulers or of the Pharisees believed on him? 49 But this people who knoweth not the law are cursed. 50 Nicodemus saith unto them, (he that came to Jesus by night, being one of them,) 51 Doth our law judge any man, before it hear him, and know what he doeth? 52 They answered and said unto him, Art thou also of Galilee? Search, and look: for out of Galilee ariseth no prophet. 53 And every man went unto his own house.
