Līdzība ar sasisto māla krūku
1 Tā saka Kungs: “Ej nopērc no podnieka māla krūku, paņem sev līdzi kādu no tautas, kas vecs, un kādu pieredzējušu priesteri 2 un ej uz Ben-Hinnomas ieleju, kur jāiet pa Podnieku vārtiem, un sauc tur tos vārdus, ko es tev teikšu! 3 Saki tur: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un Jeruzālemes iemītnieki, tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai vietai ļaunu, un ikvienam, kas to dzird, džinkstēs ausīs, 4 jo viņi mani pametuši un padarījuši svešu šo vietu, kvēpinādami citiem dieviem, kurus nepazina ne viņi, ne viņu tēvi, ne Jūdas ķēniņi, un tādēļ, ka viņi piepildījuši šo vietu ar nevainīgo asinīm! 5 Un arī tādēļ, ka viņi cēluši augstienes Baalam, lai dedzinātu ugunī savus dēlus, upurēdami Baalam, – to es tiem nepavēlēju un neteicu, no manas sirds tas nenāca!
6 Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad šo vietu vairs nesauks par Tofetu vai Ben-Hinnomas ieleju, bet gan par Slepkavu ieleju! 7 Un šajā vietā es laupīšu padomu Jūdai un Jeruzālemei, un es likšu tiem krist no zobena viņu ienaidnieku priekšā un no to rokas, kuri tīko pēc viņu dzīvības, un es atdošu viņu līķus par rijamo debesu putniem un zemes zvēriem! 8 Un šo pilsētu es padarīšu par postažu un izsmieklu. Visi, kas tai ies cauri, šausmināsies par to un izsmies viņas brūču dēļ! 9 Es likšu tiem ēst viņu dēlu gaļu un viņu meitu gaļu, un tie ēdīs viens otra gaļu aplenkumā un spaidos, ar ko tos apspiedīs viņu ienaidnieki un tie, kas lūko pēc viņu dzīvības. 10 Un tu sasit krūku to ļaužu priekšā, kuri iet kopā ar tevi, 11 un saki viņiem: tā saka Pulku Kungs: es sasitīšu šo tautu un šo pilsētu tāpat, kā sasit podnieka trauku, ko vairs nesalabot! Tofetā viņi bedīs, ka vairs nebūs vietas kur bedīt! 12 Tā es darīšu šai vietai, saka Kungs, un tās iemītniekiem. Šai pilsētai es darīšu kā Tofetai! 13 Un Jeruzālemes mājas un Jūdas ķēniņu nami būs nešķīsti kā Tofeta – visu to māju dēļ, uz kuru jumtiem tie kvēpināja visiem debesu pulkiem un laistīja laistekļus citiem dieviem!”
14 Tad Jeremija nāca no Tofetas, uz kurieni Kungs bija viņu sūtījis pravietot, un viņš nostājās Kunga nama pagalmā un teica visai tautai:
15 “Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, es nesu šai pilsētai un visām tās pilsētām visu ļaunumu, par ko esmu runājis, jo viņi kļuvuši stūrgalvīgus un manos vārdos nav klausījušies!”
1 Thus saith the LORD, Go and get a potter’s earthen bottle, and take of the ancients of the people, and of the ancients of the priests; 2 And go forth unto the valley of the son of Hinnom, which is by the entry of the east gate, and proclaim there the words that I shall tell thee, 3 And say, Hear ye the word of the LORD, O kings of Judah, and inhabitants of Jerusalem; Thus saith the LORD of hosts, the God of Israel; Behold, I will bring evil upon this place, the which whosoever heareth, his ears shall tingle. 4 Because they have forsaken me, and have estranged this place, and have burned incense in it unto other gods, whom neither they nor their fathers have known, nor the kings of Judah, and have filled this place with the blood of innocents; 5 They have built also the high places of Baal, to burn their sons with fire for burnt offerings unto Baal, which I commanded not, nor spake it , neither came it into my mind: 6 Therefore, behold, the days come, saith the LORD, that this place shall no more be called Tophet, nor The valley of the son of Hinnom, but The valley of slaughter. 7 And I will make void the counsel of Judah and Jerusalem in this place; and I will cause them to fall by the sword before their enemies, and by the hands of them that seek their lives: and their carcases will I give to be meat for the fowls of the heaven, and for the beasts of the earth. 8 And I will make this city desolate, and an hissing; every one that passeth thereby shall be astonished and hiss because of all the plagues thereof. 9 And I will cause them to eat the flesh of their sons and the flesh of their daughters, and they shall eat every one the flesh of his friend in the siege and straitness, wherewith their enemies, and they that seek their lives, shall straiten them.
10 Then shalt thou break the bottle in the sight of the men that go with thee, 11 And shalt say unto them, Thus saith the LORD of hosts; Even so will I break this people and this city, as one breaketh a potter’s vessel, that cannot be made whole again: and they shall bury them in Tophet, till there be no place to bury. 12 Thus will I do unto this place, saith the LORD, and to the inhabitants thereof, and even make this city as Tophet: 13 And the houses of Jerusalem, and the houses of the kings of Judah, shall be defiled as the place of Tophet, because of all the houses upon whose roofs they have burned incense unto all the host of heaven, and have poured out drink offerings unto other gods. 14 Then came Jeremiah from Tophet, whither the LORD had sent him to prophesy; and he stood in the court of the LORD’s house; and said to all the people, 15 Thus saith the LORD of hosts, the God of Israel; Behold, I will bring upon this city and upon all her towns all the evil that I have pronounced against it, because they have hardened their necks, that they might not hear my words.
