Draudzība ar pasauli
1 No kurienes kari un no kurienes cīņas jūsos? Vai ne no tieksmes pēc baudām, kas karo jūsu locekļos? 2 Jūs iekārojat, bet neiegūstat, jūs nogalināt un degat skaudībā, bet nevarat sasniegt, jūs cīnāties un karojat, bet jūs neiegūstat, tādēļ ka jūs nelūdzat, 3 jūs lūdzat, bet nesaņemat, tādēļ ka lūdzat aplami, lai tērētu savām baudām. 4 Laulības pārkāpēji, vai jūs nezināt, ka mīlestība uz pasauli ir Dieva nīšana? Ikviens, kas grib mīlēt pasauli, top par Dieva ienaidnieku. 5 Vai jūs domājat, ka Raksti runā tukšu, sacīdami: tas gars, ko Dievs ielicis mūsos, dzenas uz skaudību. 6 Bet viņš grib dot vairāk žēlastības. Tādēļ Raksti saka:
Dievs stājas pretī augstprātīgajiem,
bet pazemīgajiem dod žēlastību.
7 Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. 8 Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē! 9 Bēdājieties, vaimanājiet un raudiet! Jūsu smiekli lai pārvēršas vaimanās un prieks bēdās! 10 Pazemojieties Kunga priekšā – un viņš jūs paaugstinās!
Netiesājiet cits citu!
11 Nerunājiet ļaunu cits par citu, brāļi! Kas runā ļaunu par brāli vai tiesā savu brāli, tas runā ļaunu pret bauslību un tiesā bauslību. Bet, ja tu tiesā bauslību, tad tu neesi bauslības ievērotājs, bet tiesnesis. 12 Ir tikai viens likumdevējs un tiesnesis, kas spēj glābt un pazudināt; bet kas esi tu, ka gribi tiesāt savu tuvāko?
Plātīšanās ar nākotnes nodomiem
13 Tad nu, redzi, jūs, kas sakāt: šodien vai rīt mēs dosimies uz tādu un tādu pilsētu, pavadīsim tur gadu, tirgosimies un gūsim peļņu; 14 to sakāt jūs, kas nezināt, kas notiks rīt, kāda tad būs jūsu dzīve; jūs esat dūmi, kas redzami īsu brīdi un tūlīt pat gaist. 15 Tā vietā, lai jūs sacītu: ja Kungs gribēs, tad dzīvosim un darīsim tā vai citādi, – 16 jūs savā augstprātībā lielāties, bet ikviena tāda lielīšanās ir ļaunums. 17 Tam, kas zina darīt labu, bet nedara, tas ir grēks.
1 From whence come wars and fightings among you? come they not hence, even of your lusts that war in your members? 2 Ye lust, and have not: ye kill, and desire to have, and cannot obtain: ye fight and war, yet ye have not, because ye ask not. 3 Ye ask, and receive not, because ye ask amiss, that ye may consume it upon your lusts. 4 Ye adulterers and adulteresses, know ye not that the friendship of the world is enmity with God? whosoever therefore will be a friend of the world is the enemy of God. 5 Do ye think that the scripture saith in vain, The spirit that dwelleth in us lusteth to envy? 6 But he giveth more grace. Wherefore he saith, God resisteth the proud, but giveth grace unto the humble. 7 Submit yourselves therefore to God. Resist the devil, and he will flee from you. 8 Draw nigh to God, and he will draw nigh to you. Cleanse your hands, ye sinners; and purify your hearts, ye double minded. 9 Be afflicted, and mourn, and weep: let your laughter be turned to mourning, and your joy to heaviness. 10 Humble yourselves in the sight of the Lord, and he shall lift you up. 11 Speak not evil one of another, brethren. He that speaketh evil of his brother, and judgeth his brother, speaketh evil of the law, and judgeth the law: but if thou judge the law, thou art not a doer of the law, but a judge. 12 There is one lawgiver, who is able to save and to destroy: who art thou that judgest another?
13 Go to now, ye that say, To day or to morrow we will go into such a city, and continue there a year, and buy and sell, and get gain: 14 Whereas ye know not what shall be on the morrow. For what is your life? It is even a vapour, that appeareth for a little time, and then vanisheth away. 15 For that ye ought to say, If the Lord will, we shall live, and do this, or that. 16 But now ye rejoice in your boastings: all such rejoicing is evil. 17 Therefore to him that knoweth to do good, and doeth it not, to him it is sin.
