Melhisedeka priesterība
1 Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visaugstā Dieva priesteris, saticis Ābrahāmu, kas atgriezās no ķēniņu sakaušanas, to svētīja; 2 un Ābrahāms viņam atmērīja desmito tiesu no visa , viņa vārds tulkojumā nozīmē – taisnības ķēniņš, viņš ir arī Salemas ķēniņš , tas nozīmē – miera ķēniņš, 3 bez tēva, bez mātes, bez cilts rakstiem, bez dienu iesākuma un bez dzīves beigām, darīts līdzīgs Dieva Dēlam, viņš paliek priesteris uz mūžiem. 4 Raugiet, cik liels ir bijis tas, kam cilts tēvs Ābrahāms deva desmito tiesu no kara laupījuma. 5 Arī Levija dēliem, kas priesterību saņēmuši pēc bauslības pavēles, tika dotas tiesības saņemt desmito tiesu no tautas, tas ir, no saviem brāļiem, kas arī tāpat cēlušies no Ābrahāma gurna. 6 Bet Melhisedeks, kas nebija cēlies no viņu cilts, saņēma desmito tiesu no Ābrahāma un svētīja viņu, kam bija doti Dieva apsolījumi; 7 bez šaubām, lielākais taču dod svētību mazākajam. 8 Vienā gadījumā desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet otrā – tas, par kuru apliecināts, ka viņš ir mūžīgi dzīvs. 9 Var teikt arī tā: pat Levijs, kas saņem desmito tiesu, pats to ir devis caur Ābrahāmu; 10 viņš gan vēl bija sava cilts tēva gurnā, kad Melhisedeks satika Ābrahāmu.
Priesteris pēc Melhisedeka kārtas
11 Ja nu pilnība būtu sasniegta caur levītisko priesterību, uz kuru pamatojoties tautai tika dota bauslība, kāda gan vajadzība būtu celt citu priesteri, kas nosaukts pēc Melhisedeka, nevis Ārona kārtas? 12 Bet, mainoties priesterībai, ir jāmainās arī bauslībai. 13 Tas, par ko tas viss ir teikts, ir piederīgs pie citas cilts, no kuras neviens nav kalpojis pie altāra, 14 jo visiem zināms, ka mūsu Kungs ir uzausis kā gaisma no Jūdas cilts; šai ciltij Mozus par priesterību neko nav sacījis. 15 Viss top daudz skaidrāks, ja cits priesteris tiek celts pēc Melhisedeka līdzības, 16 kurš par tādu tapis nevis pēc bauslības noteiktās cilvēciskās kārtības, bet gan nesatricināmas dzīvības spēkā. 17 Jo liecība ir šāda:
tu esi priesteris mūžīgi
pēc Melhisedeka kārtas.
18 Tātad iepriekšējā pavēle tiek atcelta tās nespēka un nederīguma dēļ, 19 jo bauslība nevienu nav darījusi pilnīgu, bet ieviesta tiek labāka cerība, caur kuru mēs tuvojamies Dievam. 20 Un tas nav noticis bez zvēresta, lai gan tie bez zvēresta bija tapuši par priesteriem, 21 bet Jēzus – ar zvērestu, tādēļ par viņu ir sacīts:
Kungs ir zvērējis
un nenožēlos:
tu esi priesteris mūžīgi.
22 Pēc šā zvēresta Jēzus ir kļuvis par labākas derības galvotāju. 23 Turklāt par priesteriem ir kļuvuši daudzi, jo nāve neļāva tiem pastāvīgi palikt amatā, 24 bet viņam ir nepārejoša priesterība, jo viņš paliek mūžīgi. 25 Tādēļ viņš arī var pilnīgi izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, jo viņš vienmēr ir dzīvs, lai par tiem iestātos. 26 Tāds augstais priesteris mums bija vajadzīgs: svēts, bezgrēcīgs, neaptraipīts, nošķirts no grēciniekiem, tāds, kas pacēlies augstāk par debesīm, 27 kam nav nepieciešams kā tiem augstajiem priesteriem ik dienas pienest upurus vispirms par saviem grēkiem un tad par tautas grēkiem; viņš to ir veicis, reizi par visām reizēm pienesdams upurim sevi pašu. 28 Jo bauslība ieceļ par augstajiem priesteriem cilvēkus, kas ir nespēcīgi, bet zvēresta vārds, kas nāk pēc bauslības, ieceļ Dēlu, kas mūžam pilnīgs.
1 For this Melchisedec, king of Salem, priest of the most high God, who met Abraham returning from the slaughter of the kings, and blessed him; 2 To whom also Abraham gave a tenth part of all; first being by interpretation King of righteousness, and after that also King of Salem, which is, King of peace; 3 Without father, without mother, without descent, having neither beginning of days, nor end of life; but made like unto the Son of God; abideth a priest continually. 4 Now consider how great this man was , unto whom even the patriarch Abraham gave the tenth of the spoils. 5 And verily they that are of the sons of Levi, who receive the office of the priesthood, have a commandment to take tithes of the people according to the law, that is, of their brethren, though they come out of the loins of Abraham: 6 But he whose descent is not counted from them received tithes of Abraham, and blessed him that had the promises. 7 And without all contradiction the less is blessed of the better. 8 And here men that die receive tithes; but there he receiveth them , of whom it is witnessed that he liveth. 9 And as I may so say, Levi also, who receiveth tithes, payed tithes in Abraham. 10 For he was yet in the loins of his father, when Melchisedec met him. 11 If therefore perfection were by the Levitical priesthood, (for under it the people received the law,) what further need was there that another priest should rise after the order of Melchisedec, and not be called after the order of Aaron? 12 For the priesthood being changed, there is made of necessity a change also of the law. 13 For he of whom these things are spoken pertaineth to another tribe, of which no man gave attendance at the altar. 14 For it is evident that our Lord sprang out of Juda; of which tribe Moses spake nothing concerning priesthood. 15 And it is yet far more evident: for that after the similitude of Melchisedec there ariseth another priest, 16 Who is made, not after the law of a carnal commandment, but after the power of an endless life. 17 For he testifieth, Thou art a priest for ever after the order of Melchisedec. 18 For there is verily a disannulling of the commandment going before for the weakness and unprofitableness thereof. 19 For the law made nothing perfect, but the bringing in of a better hope did ; by the which we draw nigh unto God. 20 And inasmuch as not without an oath he was made priest : 21 (For those priests were made without an oath; but this with an oath by him that said unto him, The Lord sware and will not repent, Thou art a priest for ever after the order of Melchisedec:) 22 By so much was Jesus made a surety of a better testament. 23 And they truly were many priests, because they were not suffered to continue by reason of death: 24 But this man , because he continueth ever, hath an unchangeable priesthood. 25 Wherefore he is able also to save them to the uttermost that come unto God by him, seeing he ever liveth to make intercession for them. 26 For such an high priest became us, who is holy, harmless, undefiled, separate from sinners, and made higher than the heavens; 27 Who needeth not daily, as those high priests, to offer up sacrifice, first for his own sins, and then for the people’s: for this he did once, when he offered up himself. 28 For the law maketh men high priests which have infirmity; but the word of the oath, which was since the law, maketh the Son, who is consecrated for evermore.
