Bābeles tornis
1 Visā zemē bija viena valoda un viena runa. 2 Un, kad cilvēki gāja projām no austrumiem, viņi atrada Šināras zemē ieleju un apmetās tur. 3 Un viņi teica viens otram: “Iesim, veidosim ķieģeļus un apdedzināsim tos ugunī!” Un ķieģeļi tiem bija par akmeņiem un zemes piķis par javu. 4 Un viņi teica: “Iesim, celsim pilsētu un torni – tā virsotne lai ir debesīs! Darīsim sev vārdu, lai netiekam izklīdināti pa visu zemes virsu!” 5 Un Kungs nolaidās apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēka dēli. 6 Un Kungs teica: “Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem viena valoda! Un tas ir tikai viņu darbu sākums! Tagad tiem nebūs nepiepildāms nekas, ko tie nodomājuši darīt! 7 Iesim, nolaidīsimies un sajauksim tiem valodu, lai viņi nesaprot viens otra teikto!” 8 Un Kungs izklīdināja viņus no turienes pa visu zemes virsu, un viņi pārstāja celt pilsētu. 9 Tādēļ tās vārdu nosauca Bābele, jo tur Kungs sajauca visas zemes valodu, un no turienes Kungs izklīdināja viņus pa visu zemes virsu!
No Šēma līdz Ābramam
(1L 1:17–27Lk 3:34–36)10 Šīs ir Šēma paaudzes. Šēms bija simts gadu vecs, kad kļuva Arpahšada tēvs – divus gadus pēc ūdensplūdiem. 11 Pēc Arpahšada dzimšanas Šēms dzīvoja pieci simti gadu, un viņam bija dēli un meitas.
12 Arpahšads dzīvoja trīsdesmit piecus gadus un kļuva Šelaha tēvs. 13 Pēc Šelaha dzimšanas Arpahšads dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas.
14 Šelahs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Ēberam. 15 Pēc Ēbera dzimšanas Šelahs dzīvoja četri simti trīs gadus, un viņam bija dēli un meitas. 16 Ēbers dzīvoja trīsdesmit četrus gadus un kļuva tēvs Pelegam. 17 Pēc Pelega dzimšanas Ēbers dzīvoja četri simti trīsdesmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.
18 Pelegs dzīvoja trīsdesmit gadu un kļuva tēvs Reū. 19 Pēc Reū dzimšanas Pelegs dzīvoja divi simti deviņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.
20 Reū bija trīsdesmit divus gadus vecs un kļuva tēvs Serūgam. 21 Pēc Serūga dzimšanas Reū dzīvoja divi simti septiņus gadus, un viņam bija dēli un meitas.
22 Serūgs bija trīsdesmit gadu vecs un kļuva tēvs Nāhoram. 23 Pēc Nāhora dzimšanas Serūgs dzīvoja divi simti gadus, un viņam bija dēli un meitas.
24 Nāhors bija divdesmit deviņus gadus vecs un kļuva tēvs Teraham. 25 Pēc Teraha dzimšanas Nāhors dzīvoja simts deviņpadsmit gadu, un viņam bija dēli un meitas.
26 Terahs bija septiņdesmit gadu vecs, kad kļuva tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam.
27 Un šīs ir Teraha paaudzes. Terahs bija tēvs Ābramam, Nāhoram un Hārānam. Hārāns bija tēvs Latam. 28 Hārāns nomira pirms sava tēva zemē, kur bija dzimis, – kaldiešu Ūrā. 29 Un Ābrams un Nāhors apņēma sev sievas, Ābrama sievas vārds bija Sāraja, un Nāhora sievas vārds – Milka, Hārāna meita, viņš bija tēvs Milkai un Jiskai. 30 Un Sāraja bija neauglīga, viņai nebija bērnu. 31 Un Terahs ņēma savu dēlu Ābramu un Latu, Hārāna dēlu, sava dēla dēlu, un savu vedeklu Sāraju, sava dēla Ābrama sievu, un viņi visi devās prom no kaldiešu Ūras, lai ietu uz Kanaāna zemi. Viņi aizgāja līdz Hārānai un apmetās tur. 32 Teraha dienas ilga divi simti piecus gadus, un Terahs nomira Hārānā.
1 And the whole earth was of one language, and of one speech. 2 And it came to pass, as they journeyed from the east, that they found a plain in the land of Shinar; and they dwelt there. 3 And they said one to another, Go to, let us make brick, and burn them throughly. And they had brick for stone, and slime had they for morter. 4 And they said, Go to, let us build us a city and a tower, whose top may reach unto heaven; and let us make us a name, lest we be scattered abroad upon the face of the whole earth.
5 And the LORD came down to see the city and the tower, which the children of men builded. 6 And the LORD said, Behold, the people is one, and they have all one language; and this they begin to do: and now nothing will be restrained from them, which they have imagined to do. 7 Go to, let us go down, and there confound their language, that they may not understand one another’s speech. 8 So the LORD scattered them abroad from thence upon the face of all the earth: and they left off to build the city. 9 Therefore is the name of it called Babel; because the LORD did there confound the language of all the earth: and from thence did the LORD scatter them abroad upon the face of all the earth.
10 ¶ These are the generations of Shem: Shem was an hundred years old, and begat Arphaxad two years after the flood: 11 And Shem lived after he begat Arphaxad five hundred years, and begat sons and daughters. 12 And Arphaxad lived five and thirty years, and begat Salah: 13 And Arphaxad lived after he begat Salah four hundred and three years, and begat sons and daughters. 14 And Salah lived thirty years, and begat Eber: 15 And Salah lived after he begat Eber four hundred and three years, and begat sons and daughters. 16 And Eber lived four and thirty years, and begat Peleg: 17 And Eber lived after he begat Peleg four hundred and thirty years, and begat sons and daughters. 18 And Peleg lived thirty years, and begat Reu: 19 And Peleg lived after he begat Reu two hundred and nine years, and begat sons and daughters. 20 And Reu lived two and thirty years, and begat Serug: 21 And Reu lived after he begat Serug two hundred and seven years, and begat sons and daughters. 22 And Serug lived thirty years, and begat Nahor: 23 And Serug lived after he begat Nahor two hundred years, and begat sons and daughters. 24 And Nahor lived nine and twenty years, and begat Terah: 25 And Nahor lived after he begat Terah an hundred and nineteen years, and begat sons and daughters. 26 And Terah lived seventy years, and begat Abram, Nahor, and Haran.
27 ¶ Now these are the generations of Terah: Terah begat Abram, Nahor, and Haran; and Haran begat Lot. 28 And Haran died before his father Terah in the land of his nativity, in Ur of the Chaldees. 29 And Abram and Nahor took them wives: the name of Abram’s wife was Sarai; and the name of Nahor’s wife, Milcah, the daughter of Haran, the father of Milcah, and the father of Iscah. 30 But Sarai was barren; she had no child. 31 And Terah took Abram his son, and Lot the son of Haran his son’s son, and Sarai his daughter in law, his son Abram’s wife; and they went forth with them from Ur of the Chaldees, to go into the land of Canaan; and they came unto Haran, and dwelt there. 32 And the days of Terah were two hundred and five years: and Terah died in Haran.
