Mordohajs skaidro sapni
4 [1] Un Mordohajs teica: “Viss notikušais ir no Dieva.
5 [2] Es atcerējos sapni, ko redzēju saistībā ar šiem notikumiem; nekas nav izlaists. 6 [3] Bija mazs avots, kas tapa par upi, un bija gaisma, saule un daudz ūdeņu. Estere ir šī upe, viņu apprecēja ķēniņš un padarīja par ķēniņieni. 7 [4] Divas čūskas esam es un Amans, 8 [5] daudzās tautas ir visi tie, kas bija sapulcināti, lai izdeldētu jūdu vārdu, 9 [6] bet mana tauta ir israēlieši, kas piesauca Dievu un tika glābti. Kungs izglāba savu tautu un pasargāja mūs no visiem šiem ļaunumiem. Un Dievs darīja zīmes un lielus brīnumus, kas nav noticis pie citām tautām. 10 [7] Tādēļ Dievs ir devis divas lozes: vienu savai tautai, otru – visām tautām. 11 [8] Šīs divas lozes nāca Dieva un visu tautu priekšā tiesas dienā, kad bija pienācis īstais laiks un brīdis. 12 [9] Un Dievs atcerējās savu tautu un bija taisnīgs pret savu mantojumu. 13 [10] Šīs dienas viņiem būs svētki adāra mēnesī – četrpadsmitajā un piecpadsmitajā šā mēneša dienā, kas Dieva priekšā visiem kopā svinami ar prieku un līksmību paaudzēs uz mūžu mūžiem Dieva tautā – Israēlā.” 14 [11] Ptolemaja un Kleopatras valdīšanas ceturtajā gadā šo vēstījumu par pūrīmu atnesa Dosifajs, kurš teicās esam priesteris un levīts, un viņa dēls Ptolemajs; viņi teica, ka to iztulkojis Līsimahs, Ptolemaja dēls, kas bija Jeruzālemē.
4 Then Mardocheus said, God hath done these things.
5 For I remember a dream which I saw concerning these matters, and nothing thereof hath failed.
6 A little fountain became a river, and there was light, and the sun, and much water: this river is Esther, whom the king married, and made queen:
7 And the two dragons are I and Aman.
8 And the nations were those that were assembled to destroy the name of the Jews:
9 And my nation is this Israel, which cried to God, and were saved: for the Lord hath saved his people, and the Lord hath delivered us from all those evils, and God hath wrought signs and great wonders, which have not been done among the Gentiles.
10 Therefore hath he made two lots, one for the people of God, and another for all the Gentiles.
11 And these two lots came at the hour, and time, and day of judgment, before God among all nations.
12 So God remembered his people, and justified his inheritance.
13 Therefore those days shall be unto them in the month Adar, the fourteenth and fifteenth day of the same month, with an assembly, and joy, and with gladness before God, according to the generations for ever among his people.
