Vēlmju un ieceru sabrukums
1 Redzi, posts, ko esmu redzējis zem saules – smagi tas gulstas pār cilvēku: 2 Dievs cilvēkam dod bagātību, mantu un godu, un tam netrūkst it nekā, ko viņš kāro, – bet Dievs neļauj viņam no tā baudīt, un to bauda svešinieks! Tā ir tikai tukšība un ļauna sērga, redzi, tā!
3 Kaut cilvēkam dzimst simts bērnu
un kaut viņš nodzīvo ilgus gadus,
ka mūža dienu bez skaita, –
ja viņš negūst prieku no dzīves jaukuma
un pat netiek apbedīts, kā pienākas,
tad es saku: labāk dzimt nedzīvam nekā tādam!
4 Tukšība ir viņa atnākšana, un tumsā tas aiziet,
un tumsa sedz viņa vārdu,
5 pat sauli viņš nav redzējis un pazinis, –
bet viņš rod vairāk miera nekā tas otrs,
6 kaut tas būtu dzīvojis tūkstoš gadus un otrtik, neredzēdams laba.
Vai tad visi neaiziet uz vienu un to pašu vietu?
7 Cilvēks tik pūlas priekš savas mutes,
bet viņa kāre nav piepildīta!
8 Kas gudrajam tiek vairāk nekā muļķim?
Ko nabagam līdz, ka viņš zina dzīves ceļus?
9 Labāks tas, ko acis redz,
nevis tas, pēc kā dvēsele dzenas, –
tā arī ir tukšība un vēja tvarsts.
10 Viss, kas ir bijis, jau ir vārdā nosaukts! Un visi zina, kas ir cilvēks
un ka viņš nejaudā stāties pret to, kas stiprāks par viņu.
11 Jo vairāk vārdu, jo vairāk tukšības – kas no tā cilvēkam? 12 Kurš zina, kas cilvēkam dzīvē labs – viņa dzīves skaitītās, tukšās dienās, ko viņš aizvada kā ēna? Un kurš var cilvēkam pateikt, kas būs pēc viņa zem saules?
1 There is an evil which I have seen under the sun, and it is common among men: 2 A man to whom God hath given riches, wealth, and honour, so that he wanteth nothing for his soul of all that he desireth, yet God giveth him not power to eat thereof, but a stranger eateth it: this is vanity, and it is an evil disease.
3 ¶ If a man beget an hundred children , and live many years, so that the days of his years be many, and his soul be not filled with good, and also that he have no burial; I say, that an untimely birth is better than he. 4 For he cometh in with vanity, and departeth in darkness, and his name shall be covered with darkness. 5 Moreover he hath not seen the sun, nor known any thing: this hath more rest than the other.
6 ¶ Yea, though he live a thousand years twice told , yet hath he seen no good: do not all go to one place?
7 All the labour of man is for his mouth, and yet the appetite is not filled. 8 For what hath the wise more than the fool? what hath the poor, that knoweth to walk before the living?
9 ¶ Better is the sight of the eyes than the wandering of the desire: this is also vanity and vexation of spirit. 10 That which hath been is named already, and it is known that it is man: neither may he contend with him that is mightier than he.
11 ¶ Seeing there be many things that increase vanity, what is man the better? 12 For who knoweth what is good for man in this life, all the days of his vain life which he spendeth as a shadow? for who can tell a man what shall be after him under the sun?
