Izredzētā tauta
(2Moz 34:10–16)1 Kad Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tajā zemē, kuru tu ej iemantot, viņš padzīs tavā priekšā daudzas tautas – hetiešus, girgašiešus, amoniešus, kanaāniešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus – septiņas par tevi lielākas un stiprākas tautas, 2 un, kad Kungs, tavs Dievs, tev tos atdos un tu tos sakausi, tad iznīdēt iznīdē tos, neslēdz ar tiem derību un nežēlo tos! 3 Neprecies ar viņiem, savas meitas nedod viņu dēliem un viņu meitas neņem saviem dēliem. 4 Jo viņas novērsīs tavus dēlus no sekošanas man, lai tie kalpotu citiem dieviem, un tad pret tevi iedegsies Kunga dusmas, un viņš tevi iznīcinās drīz vien! 5 Dari tiem tā – nojauc viņu altārus, sadragā viņu elku stabus, nocērt viņu ašēras un sadedzini ugunī viņu tēlus! 6 Jo tu esi svēta tauta Kungam, savam Dievam, – tevi Kungs, tavs Dievs, ir izvēlējies no visām tautām, kas uz zemes, lai tu viņam būtu īpaša tauta.
7 Kungs jūs ir iemīlējis un izvēlējies ne tādēļ, ka jūsu būtu vairāk par citām tautām – jūs esat mazākā no visām tautām –, 8 bet gan tādēļ, ka Kungs jūs mīl un tur savu zvērestu, ko devis jūsu tēviem, un Kungs izveda jūs ar stipru roku un izpirka jūs no vergu nama, no Ēģiptes ķēniņa, faraona, varas! 9 Un zini, ka Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, uzticams Dievs, kas uz tūkstoš paaudzēm tur savu derību un žēlastību tiem, kas viņu mīl un tur viņa baušļus, 10 bet atmaksā tiem, kas viņu nīst, – tieši viņiem un izdeldē tos! Viņš nevilcināsies – tam, kas viņu nīst, viņš atmaksās! 11 Ievēro baušļus, likumus un tiesas, ko es tev šodien pavēlu, un pildi tos!
Svētības apsolījums
(3Moz 26:1–135Moz 28:1–14)12 Un būs tā – ja jūs paklausīsiet šīm tiesām, ja ievērosiet un pildīsiet tās, tad Kungs, tavs Dievs, turēs šo derību un žēlastību, kā viņš zvērējis taviem tēviem, 13 mīlēs tevi, svētīs tevi un vairos tevi, viņš svētīs tavas miesas augļus un tavas zemes augļus: labību, vīnu, eļļu, tavu vēršu un avju vaislību tajā zemē, par kuru viņš taviem tēviem zvērējis, ka dos to tev. 14 Tu būsi svētīts vairāk par visām tautām – tev nebūs nedz neauglīgā, nedz neauglīgās un arī taviem lopiem ne. 15 Kungs tev noņems visas slimības, un neviena no Ēģiptes ļaunajām kaitēm, ko tu pazīsti, tevi nepiemeklēs – tās viņš uzliks tiem, kas tevi nīst. 16 Tu aprīsi visas tautas, ko Kungs, tavs Dievs, tev dos – lai tavai acij nav pret tām žēluma! Nekalpo viņu dieviem, jo tie tev ir lamatas!
17 Kad tu savā sirdī teiksi: šīs tautas ir lielākas par mani, kā lai es tās padzenu? – 18 tad nebaidies no tām, atceries, ko Kungs, tavs Dievs, darīja faraonam un visai Ēģiptei, 19 tās lielās sodības, ko pats redzēji, – zīmes un brīnumus, stipro roku un izstiepto elkoni, ar ko tevi no turienes izveda Kungs, tavs Dievs, – tā Kungs, tavs Dievs, darīs visām tautām, no kurām tu baidies! 20 Un Kungs, tavs Dievs, uzsūtīs tiem sirseņus, līdz ies bojā arī tie, kas būs palikuši un paslēpušies no tevis. 21 Netrīci viņu priekšā, jo Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi – liels un bijājams Dievs! 22 Kungs, tavs Dievs, padzīs šīs tautas tavā priekšā pamazām vien – tu nevari tās iznīcināt uzreiz, lai nesavairojas lauka zvēri. 23 Kungs, tavs Dievs, atdos tos tev un iztrūcinās, līdz tie tiks iznīcināti. 24 Viņš atdos tev viņu ķēniņus, un tu izdeldēsi to vārdus zem debesīm. Neviens nestāsies pret tevi, un tu tos iznīcināsi! 25 Viņu dievu tēlus sadedzini ugunī, neiekāro sudrabu un zeltu, kas tos klāj, un neņem to, ka neiekrīti viņu lamatās, – tā Kungam, tavam Dievam, ir riebeklība. 26 Neienes preteklību savā namā, ka netopi tās dēļ nolādēts, lai tā tev ir pretīga un riebtin riebj, jo tā ir nolādēta!
1 When the LORD thy God shall bring thee into the land whither thou goest to possess it, and hath cast out many nations before thee, the Hittites, and the Girgashites, and the Amorites, and the Canaanites, and the Perizzites, and the Hivites, and the Jebusites, seven nations greater and mightier than thou; 2 And when the LORD thy God shall deliver them before thee; thou shalt smite them, and utterly destroy them; thou shalt make no covenant with them, nor shew mercy unto them: 3 Neither shalt thou make marriages with them; thy daughter thou shalt not give unto his son, nor his daughter shalt thou take unto thy son. 4 For they will turn away thy son from following me, that they may serve other gods: so will the anger of the LORD be kindled against you, and destroy thee suddenly. 5 But thus shall ye deal with them; ye shall destroy their altars, and break down their images, and cut down their groves, and burn their graven images with fire. 6 For thou art an holy people unto the LORD thy God: the LORD thy God hath chosen thee to be a special people unto himself, above all people that are upon the face of the earth. 7 The LORD did not set his love upon you, nor choose you, because ye were more in number than any people; for ye were the fewest of all people: 8 But because the LORD loved you, and because he would keep the oath which he had sworn unto your fathers, hath the LORD brought you out with a mighty hand, and redeemed you out of the house of bondmen, from the hand of Pharaoh king of Egypt. 9 Know therefore that the LORD thy God, he is God, the faithful God, which keepeth covenant and mercy with them that love him and keep his commandments to a thousand generations; 10 And repayeth them that hate him to their face, to destroy them: he will not be slack to him that hateth him, he will repay him to his face. 11 Thou shalt therefore keep the commandments, and the statutes, and the judgments, which I command thee this day, to do them.
12 ¶ Wherefore it shall come to pass, if ye hearken to these judgments, and keep, and do them, that the LORD thy God shall keep unto thee the covenant and the mercy which he sware unto thy fathers: 13 And he will love thee, and bless thee, and multiply thee: he will also bless the fruit of thy womb, and the fruit of thy land, thy corn, and thy wine, and thine oil, the increase of thy kine, and the flocks of thy sheep, in the land which he sware unto thy fathers to give thee. 14 Thou shalt be blessed above all people: there shall not be male or female barren among you, or among your cattle. 15 And the LORD will take away from thee all sickness, and will put none of the evil diseases of Egypt, which thou knowest, upon thee; but will lay them upon all them that hate thee. 16 And thou shalt consume all the people which the LORD thy God shall deliver thee; thine eye shall have no pity upon them: neither shalt thou serve their gods; for that will be a snare unto thee. 17 If thou shalt say in thine heart, These nations are more than I; how can I dispossess them? 18 Thou shalt not be afraid of them: but shalt well remember what the LORD thy God did unto Pharaoh, and unto all Egypt; 19 The great temptations which thine eyes saw, and the signs, and the wonders, and the mighty hand, and the stretched out arm, whereby the LORD thy God brought thee out: so shall the LORD thy God do unto all the people of whom thou art afraid. 20 Moreover the LORD thy God will send the hornet among them, until they that are left, and hide themselves from thee, be destroyed. 21 Thou shalt not be affrighted at them: for the LORD thy God is among you, a mighty God and terrible. 22 And the LORD thy God will put out those nations before thee by little and little: thou mayest not consume them at once, lest the beasts of the field increase upon thee. 23 But the LORD thy God shall deliver them unto thee, and shall destroy them with a mighty destruction, until they be destroyed. 24 And he shall deliver their kings into thine hand, and thou shalt destroy their name from under heaven: there shall no man be able to stand before thee, until thou have destroyed them. 25 The graven images of their gods shall ye burn with fire: thou shalt not desire the silver or gold that is on them, nor take it unto thee, lest thou be snared therein: for it is an abomination to the LORD thy God. 26 Neither shalt thou bring an abomination into thine house, lest thou be a cursed thing like it: but thou shalt utterly detest it, and thou shalt utterly abhor it; for it is a cursed thing.
