1 Tad kāds gan tur brīnums, ja dvēseles iekāre pēc skaistuma klātesamības tiek padarīta nespēcīga? 2 Par to jau arī tiek cildināta Jāzepa savaldība, ka ar domas spēku viņš pārspēja baudas kaislību. 3 Būdams jauns un plaukstošos gados, viņš ar prātu spēja padarīt nespēcīgu kaislību dzeloni. 4 Šķiet, prāts valda ne tikai pār baudas kaislības dzēlieniem, bet arī pār visu iekāri. 5 Bauslība saka: “Neiekāro sava tuvākā sievu un neko no tā, kas pieder tavam tuvākajam.” 6 Tā kā neiekārot mums pavēl bauslība, es vēl jo vairāk gribētu jūs pārliecināt par to, ka prāts ir tas, kas spēj būt noteicējs pār iekāri. 7 Tā tas ir, kad kaislības ir šķērslis taisnīgumam. Kā gan var notikt, ka tas, kurš parasti bijis izlepis, rijīgs un dzērājs, audzināšanas ceļā pārmainās? Vai tad nav skaidrs, ka kungs pār kaislībām ir prāts? 8 Ja kāds savā dzīvē vadās pēc bauslības, tad viņš, kaut arī būdams naudaskārs, piespiež sevi veidot savu raksturu: aizdot naudu trūcīgajiem bez peļņas procentiem un atcelt parādu, kad pienāk septītais gads. 9 Ja kāds ir skops, bauslība caur prātu valda pār viņu neuzlasīt pēdējo vārpu un nenoraut vīnogulājam pēdējo ķekaru. Arī vēl daudzas citas lietas palīdz nākt pie atziņas, ka prāts ir valdnieks pār kaislībām. 10 Un bauslība valda arī pār attieksmi pret vecākiem – vecāku dēļ nedrīkst nodot krietnumu. 11 Tā valda arī pār mīlestību pret laulāto draudzeni – ja sieva pārkāpj bauslību, viņa saņem pārmetumus. 12 Un arī pār mīlestību pret bērniem – par pārkāpumiem viņi tiek sodīti. 13 Bauslība ir kungs arī pār draugu tuvajām attiecībām – ja kāds draugs rīkojas nekrietni, viņš saņem pārmetumus. 14 Neuzskatiet par neticamu arī to, ka, ievērojot bauslību, prāts var pieveikt pat naidu – kultivētus kokus, kaut arī tie ir ienaidnieku, neizcērt, manta, kas pieder ienaidniekam, tiek sargāta no izlaupīšanas un kritušie tiek savākti.
15 Izrādās, ka prāts valda arī pār spēcīgākām kaislībām, kā varaskāre, tukša lielība, dižošanās, iedomība un ļaunprātība. 16 Visas šīs kaitīgās kaislības prāta savaldība atgrūž, tāpat arī dusmas, jo prāts ir kungs arī pār tām. 17 Kad Mozus bija sadusmojies uz Dātānu un Abīrāmu, viņš dusmās pret viņiem neko neizdarīja, bet ar prātu viņš savas dusmas savaldīja. 18 Kā jau es teicu, prāts, kuram piemīt savaldība, spēj iespaidot jūtas uz labu, dažas kaislības mainīt, citas padarīt nespēcīgas. 19 Tādēļ arī mūsu visgudrais tēvs Jēkabs apsūdzēja tos, kas kopā ar Simonu un Levī noslaktēja visu Sikimitas tautu, nerīkodamies saskaņā ar prātu: “Nolādētas ir viņu dusmas!” 20 Ja prāts nebūtu spējīgs valdīt pār dusmām, viņš tā nebūtu teicis. 21 Kad Dievs radīja cilvēku, viņš iedēstīja viņā kaislības un noslieces. 22 Tomēr tronī viņš iecēla prātu, kā svētu vadoni noliekot to pāri visam. 23 Viņš tam deva bauslību, lai, pēc tās vadīdamies, tas valdītu pār ķēniņvalsti, kurai lemts būt savaldīgai, taisnīgai, labai un drosmīgai. 24 Kāds varētu teikt: “Bet kā gan prāts nevalda pār aizmirstību un nezināšanu, ja tas ir kungs pār kaislībām?”
