Mudinājums būt nesavtīgiem
1 Mēs jums, brāļi, darām zināmu dievišķo žēlastību, kas dota Maķedonijas draudzēm. 2 Vislielākajā ciešanu pārbaudījumā viņu prieka pārpilnība un visdziļākā nabadzība ir pārpārēm izpaudusies viņu bagātīgajā sirds vienkāršībā. 3 Es liecinu, ka viņi bija dāsni pēc savām iespējām – un vēl pāri saviem spēkiem. Viņi paši pēc savas gribas 4 ar vislielāko dedzību lūdza mūs, lai tie varētu baudīt labvēlību un piedalīties kalpošanā svētajiem. 5 Pat vairāk, nekā bijām cerējuši, – vispirms viņi paši sevi nodeva Kungam un tad – pēc Dieva gribas – arī mums. 6 Tad mēs aicinājām Titu, lai viņš pie jums pabeigtu šo žēlastības darbu – tāpat kā viņš to iesāka. 7 Bet, tā kā visās lietās jūs esat pārbagāti – ticībā, vārdā un atziņā, savā dedzībā un jūsu mīlestībā uz mums –, lai arī šajā žēlastībā jūs būtu pārbagāti. 8 To es nesaku pavēlēdams, bet novērtēdams jūsu mīlestības patiesumu, to salīdzinot ar citu cilvēku dedzību. 9 Jūs pazīstat mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības dāvanu. Viņš, bagāts būdams, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs viņa nabadzībā kļūtu bagāti. 10 Manas domas par to ir šādas: tas jums ir noderīgi, ka pagājušajā gadā jūs ar šīm lietām sākāt ne vien darboties, bet parādījāt arī stipru apņemšanos: 11 tagad nu pabeidziet iesākto darbu, lai iznākums pēc iespējas saskanētu ar jūsu gribu un apņēmību, 12 jo, ja ir dedzīga vēlēšanās dot, tad tiek pieņemts tas, kas ir, bet netiek prasīts tas, kā nav. 13 Ne tā, lai citiem būtu viegli un jums – grūti, bet lai būtu vienlīdzīgi. 14 Pašreizējā laikā jūsu pārpalikums lai nosedz viņu trūkumu, lai citā reizē viņu pārpalikums nosegtu jūsu trūkumu, lai būtu vienlīdzība, 15 kā ir rakstīts: kam bija daudz, tas nekļuva pārbagāts, kam bija maz, tas nepalika tukšā.
Tits tiek sūtīts uz Korintu
16 Bet lai pateicība Dievam, kas Tita sirdī ielika šādu pašu rūpi par jums, 17 jo viņš ne tikai pieņēma mūsu aicinājumu, bet, izrādīdams lielāku dedzību, pats no savas gribas devās ceļā pie jums. 18 Kopā ar viņu mēs sūtījām brāli, kas evaņģēlija sludināšanā izdaudzināts pa visām draudzēm. 19 Pat vēl vairāk – viņš ir arī draudžu izvēlēts ceļabiedrs pavadīt mūs tajā mīlestības kalpošanas darbā, ko mēs veicam Kunga slavai un pierādot mūsu gatavību kalpot. 20 Mēs arī uzmanījāmies, lai kāds mums nepārmestu dāvanu bagātību, ko ir devusi mūsu kalpošana, 21 jo mums rūp labs iznākums ne tikai Kunga priekšā, bet arī cilvēku priekšā. 22 Viņiem līdzi mēs sūtījām vēl šo mūsu brāli, kas savā dedzībā ir daudzkārt pārbaudīts un arī tagad ir izrādījies vēl dedzīgāks padevīgajā uzticībā jums. 23 Kas attiecas uz Titu – viņš ir mans līdzgaitnieks un darbabiedrs jūsu labā; kas attiecas uz citiem mūsu brāļiem – viņi ir draudžu sūtņi un darbojas Kristus godībai. 24 Pierādiet viņiem savu mīlestību un dodiet mums ieganstu dižoties ar jums visu draudžu priekšā.
1 Moreover, brethren, we do you to wit of the grace of God bestowed on the churches of Macedonia; 2 How that in a great trial of affliction the abundance of their joy and their deep poverty abounded unto the riches of their liberality. 3 For to their power, I bear record, yea, and beyond their power they were willing of themselves; 4 Praying us with much intreaty that we would receive the gift, and take upon us the fellowship of the ministering to the saints. 5 And this they did , not as we hoped, but first gave their own selves to the Lord, and unto us by the will of God. 6 Insomuch that we desired Titus, that as he had begun, so he would also finish in you the same grace also. 7 Therefore, as ye abound in every thing, in faith, and utterance, and knowledge, and in all diligence, and in your love to us, see that ye abound in this grace also. 8 I speak not by commandment, but by occasion of the forwardness of others, and to prove the sincerity of your love. 9 For ye know the grace of our Lord Jesus Christ, that, though he was rich, yet for your sakes he became poor, that ye through his poverty might be rich. 10 And herein I give my advice: for this is expedient for you, who have begun before, not only to do, but also to be forward a year ago. 11 Now therefore perform the doing of it ; that as there was a readiness to will, so there may be a performance also out of that which ye have. 12 For if there be first a willing mind, it is accepted according to that a man hath, and not according to that he hath not. 13 For I mean not that other men be eased, and ye burdened: 14 But by an equality, that now at this time your abundance may be a supply for their want, that their abundance also may be a supply for your want: that there may be equality: 15 As it is written, He that had gathered much had nothing over; and he that had gathered little had no lack. 16 But thanks be to God, which put the same earnest care into the heart of Titus for you. 17 For indeed he accepted the exhortation; but being more forward, of his own accord he went unto you. 18 And we have sent with him the brother, whose praise is in the gospel throughout all the churches; 19 And not that only, but who was also chosen of the churches to travel with us with this grace, which is administered by us to the glory of the same Lord, and declaration of your ready mind: 20 Avoiding this, that no man should blame us in this abundance which is administered by us: 21 Providing for honest things, not only in the sight of the Lord, but also in the sight of men. 22 And we have sent with them our brother, whom we have oftentimes proved diligent in many things, but now much more diligent, upon the great confidence which I have in you. 23 Whether any do enquire of Titus, he is my partner and fellowhelper concerning you: or our brethren be enquired of, they are the messengers of the churches, and the glory of Christ. 24 Wherefore shew ye to them, and before the churches, the proof of your love, and of our boasting on your behalf.
