Kalpošanas grūtības
1 Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. 2 Jo viņš saka:
savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju
un glābšanas dienā es nācu tev palīgā.
Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. 3 Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, 4 bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, 5 zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, 6 šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, 8 ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, 9 kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, 10 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss. 11 Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta. 12 Mūsu sirdīs nav šaursirdības pret jums, bet šaurība ir jūsu sirdīs. 13 Kā bērniem es jums saku: atlīdziniet mums ar to pašu – plaši atveriet savas sirdis arī jūs.
Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgajiem
14 Neejiet nesaderīgā jūgā kopā ar neticīgajiem: kas gan kopīgs taisnībai un ļaundarībai, kas kopīgs gaismai ar tumsu? 15 Kāda var būt saskaņa Kristum ar Beliaru, kas dalāms ticīgam ar neticīgu? 16 Kāda var būt vienošanās starp Dieva templi un elkiem? Mēs esam dzīvā Dieva templis; kā saka Dievs:
es iemājošu viņos un dzīvošu viņu vidū,
es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.
17 Tādēļ izejiet no viņu vidus
un nošķirieties no viņiem, saka Kungs;
nekam nešķīstītam nepieskarieties;
un es jūs pieņemšu.
18 Tad es būšu jums par tēvu,
un jūs būsiet man par dēliem un meitām,
saka Kungs, Visuvaldītājs.
1 We then, as workers together with him , beseech you also that ye receive not the grace of God in vain. 2 (For he saith, I have heard thee in a time accepted, and in the day of salvation have I succoured thee: behold, now is the accepted time; behold, now is the day of salvation.) 3 Giving no offence in any thing, that the ministry be not blamed: 4 But in all things approving ourselves as the ministers of God, in much patience, in afflictions, in necessities, in distresses, 5 In stripes, in imprisonments, in tumults, in labours, in watchings, in fastings; 6 By pureness, by knowledge, by longsuffering, by kindness, by the Holy Ghost, by love unfeigned, 7 By the word of truth, by the power of God, by the armour of righteousness on the right hand and on the left, 8 By honour and dishonour, by evil report and good report: as deceivers, and yet true; 9 As unknown, and yet well known; as dying, and, behold, we live; as chastened, and not killed; 10 As sorrowful, yet alway rejoicing; as poor, yet making many rich; as having nothing, and yet possessing all things.
11 O ye Corinthians, our mouth is open unto you, our heart is enlarged. 12 Ye are not straitened in us, but ye are straitened in your own bowels. 13 Now for a recompence in the same, (I speak as unto my children,) be ye also enlarged. 14 Be ye not unequally yoked together with unbelievers: for what fellowship hath righteousness with unrighteousness? and what communion hath light with darkness? 15 And what concord hath Christ with Belial? or what part hath he that believeth with an infidel? 16 And what agreement hath the temple of God with idols? for ye are the temple of the living God; as God hath said, I will dwell in them, and walk in them ; and I will be their God, and they shall be my people. 17 Wherefore come out from among them, and be ye separate, saith the Lord, and touch not the unclean thing ; and I will receive you, 18 And will be a Father unto you, and ye shall be my sons and daughters, saith the Lord Almighty.
