1 Tādēļ, nespēdami vairs izturēt, mēs nolēmām Atēnās palikt vieni paši, 2 bet pie jums sūtīt Timoteju, mūsu brāli un Dieva kalpu Kristus evaņģēlija sludināšanā, lai viņš stiprinātu jūs ticībā un uzmundrinātu, 3 tā ka lai neviens nekļūtu svārstīgs šajās ciešanās. Jūs taču paši zināt, ka esam tam nolikti. 4 Pie jums būdami, mēs jau jūs brīdinājām, ka mums būs jācieš. Tā arī notika, un jūs to zināt. 5 Tādēļ arī es, vairs nespēdams ilgāk gaidīt, nosūtīju Timoteju, lai pārliecātos par jūsu ticību. Mani māca bažas, vai tik kārdinātājs nav jūs kārdinājis un mūsu pūles nebūs bijušas veltas.
Timotejs atnes iepriecinošas ziņas
6 Bet nupat pie mums pārnāca Timotejs un atnesa priecīgu vēsti par jūsu ticību un mīlestību un to, ka jūs vienmēr pieminat mūs ar labvēlību, ilgodamies mūs atkal redzēt tāpat kā mēs jūs. 7 Tā nu visās mūsu ciešanās un spaidos jūs, brāļi, esat mūs iedrošinājuši ar savu ticību. 8 Jo nu mēs patiesi dzīvosim, ja vien jūs pastāvēsiet Kungā. 9 Kā lai mēs pateicamies Dievam par jums – par visu to prieku, ko mēs jūtam par jums mūsu Dieva priekšā? 10 Cik vien spēdami dienu un nakti mēs lūdzam Dievu, lai jūs atkal varētu skatīt vaigā un aizpildīt trūkumus jūsu ticībā. 11 Lai pats Dievs un mūsu Tēvs un mūsu Kungs Jēzus taisno mūsu ceļu pie jums! 12 Lai Kungs bagātīgi pilda jūs ar mīlestību citam uz citu un uz visiem pārējiem, tāpat kā mēs mīlam jūs, 13 lai jūsu sirdis būtu stipras un šķīstas svētumā Dieva un mūsu Tēva priekšā, kad nāks mūsu Kungs Jēzus ar visiem saviem svētajiem. Āmen!
1 Wherefore when we could no longer forbear, we thought it good to be left at Athens alone; 2 And sent Timotheus, our brother, and minister of God, and our fellowlabourer in the gospel of Christ, to establish you, and to comfort you concerning your faith: 3 That no man should be moved by these afflictions: for yourselves know that we are appointed thereunto. 4 For verily, when we were with you, we told you before that we should suffer tribulation; even as it came to pass, and ye know. 5 For this cause, when I could no longer forbear, I sent to know your faith, lest by some means the tempter have tempted you, and our labour be in vain. 6 But now when Timotheus came from you unto us, and brought us good tidings of your faith and charity, and that ye have good remembrance of us always, desiring greatly to see us, as we also to see you: 7 Therefore, brethren, we were comforted over you in all our affliction and distress by your faith: 8 For now we live, if ye stand fast in the Lord. 9 For what thanks can we render to God again for you, for all the joy wherewith we joy for your sakes before our God; 10 Night and day praying exceedingly that we might see your face, and might perfect that which is lacking in your faith? 11 Now God himself and our Father, and our Lord Jesus Christ, direct our way unto you. 12 And the Lord make you to increase and abound in love one toward another, and toward all men , even as we do toward you: 13 To the end he may stablish your hearts unblameable in holiness before God, even our Father, at the coming of our Lord Jesus Christ with all his saints.
