Sievas un vīri
1 Tāpat arī jūs, sievas, pakļaujieties saviem vīriem, lai, ja arī kādi netic vārdam, tie bez runām tiek pārliecināti savas sievas dzīves veida dēļ, 2 kad viņi redzēs jūsu šķīsto dzīvošanu bijībā. 3 Lai jūsu skaistums nav ārīgs – matu cirtas vai zelta rotaslietas, vai dažādi tērpi, 4 bet gan sirdī paslēptais iekšējais cilvēks rāma un klusa gara neiznīcīgajā skaistumā, kas Dieva priekšā ir dārgs. 5 Tāpat reiz dievbijīgās sievas, kas paļāvās uz Dievu, sevi izrotāja, pakļaudamās saviem vīriem, 6 tās gluži kā Sāra paklausīja Ābrahāmu un sauca viņu par kungu; krietni dzīvodamas un neļaudamās izmisumam, jūs visas esat viņas meitas. 7 Tāpat arī jūs, vīri, lai jūsu lūgšanām nekas nestāvētu ceļā, dzīvojiet kopā ar savām sievām, apzinoties, ka viņas ir vājākas un, tāpat kā jūs, arī ir žēlastībā iemantojušas ticību.
Svētīgas ir ciešanas taisnības dēļ
8 Un beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, brāļu mīlestības, sirds iejūtības, pazemības, 9 neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet – tieši otrādi – dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību!
10 Jo, kas grib dzīvi mīlēt
un redzēt labas dienas,
lai attur mēli no ļauna un lūpas no viltus runām,
11 lai novēršas no ļauna un dara labu,
lai meklē mieru un pēc tā dzenas,
12 jo Kungs uzlūko taisnos
un uzklausa viņu lūgšanas,
bet Kunga vaigs ir vērsts pret tiem,
kas dara ļaunu.
13 Kas gan jums varēs nodarīt pāri, ja jūs dedzīgi tieksieties pēc labā? 14 Pat ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, jūs esat laimīgi, bet nebīstieties no tiem, kas jums liek ciest, un nesatraucieties. 15 Svēti godājiet Kristu kā Kungu savās sirdīs, esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos. 16 Un atbildiet sirsnībā un bijībā, ar tīru sirdsapziņu, lai tajās lietās, kurās jūs tiekat apsūdzēti, paliktu kaunā viņi paši, kas noniecina jūsu krietno dzīvi Kristū. 17 Jo labāk ir ciest, darot labu, ja tāda ir Dieva griba, nevis darot ļaunu. 18 Arī Kristus ir vienreiz par visām reizēm grēku dēļ cietis – taisnais par netaisnajiem –, lai jūs pievestu pie Dieva; nonāvēts miesā, bet dzīvs darīts Garā, 19 kurā viņš devās pasludināt arī tiem gariem, kas cietumā, 20 kas Noas dienās palika savā nepaklausībā. Tolaik Dievs ilgi un pacietīgi gaidīja, kamēr tika uzbūvēts šķirsts; tajā tikai nedaudzas, tas ir, astoņas, dvēseles Dievs izglāba caur ūdeni. 21 Tas ir pirmtēls kristībai, kas tagad jūs glābj; tā nav miesas netīrumu mazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru sirdsapziņu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos, 22 kas ir pie Dieva labās rokas pēc tam, kad viņš uzkāpis debesīs un viņam pakļaujas eņģeļi, varas un spēki.
1 Likewise, ye wives, be in subjection to your own husbands; that, if any obey not the word, they also may without the word be won by the conversation of the wives; 2 While they behold your chaste conversation coupled with fear. 3 Whose adorning let it not be that outward adorning of plaiting the hair, and of wearing of gold, or of putting on of apparel; 4 But let it be the hidden man of the heart, in that which is not corruptible, even the ornament of a meek and quiet spirit, which is in the sight of God of great price. 5 For after this manner in the old time the holy women also, who trusted in God, adorned themselves, being in subjection unto their own husbands: 6 Even as Sara obeyed Abraham, calling him lord: whose daughters ye are, as long as ye do well, and are not afraid with any amazement. 7 Likewise, ye husbands, dwell with them according to knowledge, giving honour unto the wife, as unto the weaker vessel, and as being heirs together of the grace of life; that your prayers be not hindered. 8 Finally, be ye all of one mind, having compassion one of another, love as brethren, be pitiful, be courteous: 9 Not rendering evil for evil, or railing for railing: but contrariwise blessing; knowing that ye are thereunto called, that ye should inherit a blessing. 10 For he that will love life, and see good days, let him refrain his tongue from evil, and his lips that they speak no guile: 11 Let him eschew evil, and do good; let him seek peace, and ensue it. 12 For the eyes of the Lord are over the righteous, and his ears are open unto their prayers: but the face of the Lord is against them that do evil.
13 And who is he that will harm you, if ye be followers of that which is good? 14 But and if ye suffer for righteousness’ sake, happy are ye : and be not afraid of their terror, neither be troubled; 15 But sanctify the Lord God in your hearts: and be ready always to give an answer to every man that asketh you a reason of the hope that is in you with meekness and fear: 16 Having a good conscience; that, whereas they speak evil of you, as of evildoers, they may be ashamed that falsely accuse your good conversation in Christ. 17 For it is better, if the will of God be so, that ye suffer for well doing, than for evil doing. 18 For Christ also hath once suffered for sins, the just for the unjust, that he might bring us to God, being put to death in the flesh, but quickened by the Spirit: 19 By which also he went and preached unto the spirits in prison; 20 Which sometime were disobedient, when once the longsuffering of God waited in the days of Noah, while the ark was a preparing, wherein few, that is, eight souls were saved by water. 21 The like figure whereunto even baptism doth also now save us (not the putting away of the filth of the flesh, but the answer of a good conscience toward God,) by the resurrection of Jesus Christ: 22 Who is gone into heaven, and is on the right hand of God; angels and authorities and powers being made subject unto him.
