Sveiciens
1 Pēteris, Jēzus Kristus apustulis, izredzētajiem svešiniekiem, kas izkliedēti Pontā, Galatijā, Kapadokijā, Āzijā un Bitīnijā un 2 kas pēc Dieva Tēva paredzējuma esat Gara svētīti paklausībai un apslacīšanai ar Jēzus Kristus asinīm – lai žēlastība un miers jums ir pārpilnībā!
Dzīvā cerība
3 Slavēts lai ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem, 4 neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, 5 kuri tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas sagatavota, lai Dievs to atklātu laiku beigās. 6 Par to jūs līksmojaties, šobrīd vēl nedaudz ciezdami, ja tā vajag, dažādos pārbaudījumos, 7 lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz cildenāka par iznīcīgā zelta pārbaudi ugunī, parādītu, ka jūs esat teicami, slavējami un godājami dienā, kad atklāsies Jēzus Kristus. 8 Jūs viņu mīlat, lai gan neesat redzējuši, par viņu – tagad vēl neredzēdami, bet ticēdami – jūs līksmojaties ar neizsakāmu un apskaidrotu prieku, 9 sasniedzot ticības piepildījumu – dvēseles pestīšanu. 10 Redzi, šo pestīšanu jau meklēja un to pētīja pravieši, kas paredzēja žēlastību, kam jānāk pār jums, 11 cenzdamies atklāt, uz kuru laiku un kādiem apstākļiem norādīja Kristus Gars viņos, kas jau iepriekš liecināja par Kristus ciešanām un godību pēc tam. 12 Šiem praviešiem tika atklāts, ka ar to ne paši sev, bet jums viņi kalpo; to pašu jums tagad pauž prieka vēsts sludinātāji Svētajā Garā, kas no debesīm sūtīts. Tajā, kas pasludināts, pat eņģeļi kāro ielūkoties.
Aicinājums uz svētu dzīvi
13 Apjozuši sava prāta gurnus, būdami skaidrā prātā, pilnīgi paļaujieties uz jums nesto žēlastību, kas parādīsies, kad Jēzus Kristus atklāsies. 14 Kā paklausības bērni neļaujieties iekārēm, kurām agrāk ļāvāties nezināšanas dēļ, 15 bet, tāpat kā jūsu Aicinātājs ir svēts, topiet arī jūs svēti visās savas dzīves gaitās! 16 Jo ir rakstīts: esiet svēti, jo es esmu svēts! 17 Un, ja jūs viņu, kas netiesā pēc ārienes, bet pēc katra darbiem, piesaucat kā Tēvu, tad dzīvojiet bijībā jums nolikto svešniecības laiku, 18 apzinoties, ka ne jau ar iznīcīgo – ar zeltu vai sudrabu – jūs esat izpirkti no savas nīcīgās dzīves, ko esat mantojuši no tēviem, 19 bet ar dārgajām asinīm, ko izlēja Kristus – nevainīgais un neaptraipītais Jērs. 20 Viņš bija paredzēts jau pirms pasaules radīšanas, bet, tuvojoties pēdējam laikam, tapa atklāts jūsu labad, 21 kas caur viņu ticat uz Dievu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem un deva viņam godību, tā ka jums ir ticība un cerība uz Dievu. 22 Būdami paklausīgi patiesībai un šķīstījuši savas dvēseles neviltotu brāļu mīlestībā, mīliet cits citu no sirds pastāvīgi, 23 jo jūsu atdzimšana nav no iznīcīgas sēklas, bet no neiznīcīgas, caur Dieva dzīvo un paliekošo vārdu.
24 Tādēļ ka miesa ir kā zāle
un visa tās godība kā puķe laukā.
Zāle sakalst, un puķe novīst,
25 bet Kunga teiktais vārds paliek mūžīgi.
Un šis vārds jums ir pasludināts kā evaņģēlija vēsts.
1 Peter, an apostle of Jesus Christ, to the strangers scattered throughout Pontus, Galatia, Cappadocia, Asia, and Bithynia, 2 Elect according to the foreknowledge of God the Father, through sanctification of the Spirit, unto obedience and sprinkling of the blood of Jesus Christ: Grace unto you, and peace, be multiplied.
3 Blessed be the God and Father of our Lord Jesus Christ, which according to his abundant mercy hath begotten us again unto a lively hope by the resurrection of Jesus Christ from the dead, 4 To an inheritance incorruptible, and undefiled, and that fadeth not away, reserved in heaven for you, 5 Who are kept by the power of God through faith unto salvation ready to be revealed in the last time. 6 Wherein ye greatly rejoice, though now for a season, if need be, ye are in heaviness through manifold temptations: 7 That the trial of your faith, being much more precious than of gold that perisheth, though it be tried with fire, might be found unto praise and honour and glory at the appearing of Jesus Christ: 8 Whom having not seen, ye love; in whom, though now ye see him not, yet believing, ye rejoice with joy unspeakable and full of glory: 9 Receiving the end of your faith, even the salvation of your souls. 10 Of which salvation the prophets have enquired and searched diligently, who prophesied of the grace that should come unto you: 11 Searching what, or what manner of time the Spirit of Christ which was in them did signify, when it testified beforehand the sufferings of Christ, and the glory that should follow. 12 Unto whom it was revealed, that not unto themselves, but unto us they did minister the things, which are now reported unto you by them that have preached the gospel unto you with the Holy Ghost sent down from heaven; which things the angels desire to look into. 13 Wherefore gird up the loins of your mind, be sober, and hope to the end for the grace that is to be brought unto you at the revelation of Jesus Christ; 14 As obedient children, not fashioning yourselves according to the former lusts in your ignorance: 15 But as he which hath called you is holy, so be ye holy in all manner of conversation; 16 Because it is written, Be ye holy; for I am holy. 17 And if ye call on the Father, who without respect of persons judgeth according to every man’s work, pass the time of your sojourning here in fear: 18 Forasmuch as ye know that ye were not redeemed with corruptible things, as silver and gold, from your vain conversation received by tradition from your fathers; 19 But with the precious blood of Christ, as of a lamb without blemish and without spot: 20 Who verily was foreordained before the foundation of the world, but was manifest in these last times for you, 21 Who by him do believe in God, that raised him up from the dead, and gave him glory; that your faith and hope might be in God. 22 Seeing ye have purified your souls in obeying the truth through the Spirit unto unfeigned love of the brethren, see that ye love one another with a pure heart fervently: 23 Being born again, not of corruptible seed, but of incorruptible, by the word of God, which liveth and abideth for ever. 24 For all flesh is as grass, and all the glory of man as the flower of grass. The grass withereth, and the flower thereof falleth away: 25 But the word of the Lord endureth for ever. And this is the word which by the gospel is preached unto you.
