IX.
1 Ikš Kristus es soku patīseibu, es namaloju un ikš Svātō Gora tū aplīcynoj muna sirdsapziņa, 2 ka es ļūti skumstu un bez pōrstōšonas man sōp sirds. 3 Es lobōk grybātu pats nu Kristus byut atskērts, na kai muni brōļi, kas pēc mīsas ir muni radinīki. 4 Jī ir izraelīši un jim pīdar bārnu tīseibas, gūdeiba, dereiba, lykumdūšona, Dīvam kolpōšona un apsūlejumi. 5 Jim pīdar ciļtstāvi un nu jim pēc mīsas nōk Kristus, kas ir pōrōks par vysu, myužeigi slaveits Dīvs. Amen.
6 Un nav tai itkai Dīva vōrds byutu kritis. Na vysi, kas nu Izraeļa paīt, ir izraelīši; 7 un tōdēļ na vysi, kas ir Abraama pēcnōcēji, ir jō bārni, bet gon: Nu Izaaka tev tiks saukti pēcnōcēji. 8 Tys ir: Na mīseigī pēcnōcēji ir Dīva bārni, bet gon apsūleišonas bārni ir īskaiteiti pēcnōcējūs. 9 Un apsūleišonas vōrds ir šaids: Ap šū laiku es otkon atnōkšu un Sarai byus dāls. 10 Un tai beja na tik vin ar jū, bet arī ar Rebekku, kurai nu tō poša veira myusu tāva Izaaka beja bārni. 11 Un koleidz vēļ jōs dāli nabeja dzymuši un ni loba, ni ļauna darejuši, — lai Dīva lāmums, kas atsateic uz izlaseišonu palyktu namaineits: na pēc dorbim, bet pēc izvālātōja (grybas), — 12 jai pasaceja: Vacōkais kolpōs jaunōkajam, 13 kai stōv raksteits: Es mīļōju Jākubu un Ezavu īneidu.
14 Kū tad lai sokom? Vai pi Dīva ir nataisneiba? Nimoz nē! 15 Jys Moizešam soka: Par kū es apsažāloju, tū es apžāloju kam leidzjust grybu, tam es leidz jyutu. 16 Tai tad, navys poša gribēšona un skrīšona ir nu svora, bet gon Dīva apsažālōšona. 17 Arī Faraonam Roksti soka: Es tevi īceļu tōdēļ, lai caur tevi parōdeitu sovu vareibu un lai muns vōrds byutu izsludynōts pa vysu pasauli. 18 Tai tad, par kū grib, par tū Jys apsažāloj, un, kū grib, pamat aizacērsšonā.
19 Bet tu man ībilssi: Kōpēc tad Jys pasmōdej? Kas tad Jō grybai var pretōtīs? 20 Ak, cylvāks, kas tu esi, ka Dīvam gribi uzstōdeit praseibas! Vai tad tāls tēlnīkam dreikst saceit: Kōpēc tu mani taidu esi veidōjis? 21 Vai tad pūdnīkam nav varas par mōlu, lai nu tōs pošas massas gūdam vai arī nagūdam taiseit trauku? 22 Un kas tad nu tō, ka Dīvs pret iznīceibai padūtajim dusmeibas traukim, pret kurim sovas lelōs lānprōteibas dēļ beja īcīteigs, beidzūt grib parōdeit sovu dusmi un dareit zynomu sovu vareibu? 23 Un pret apžālōšonas traukim, kurus pazeimōja gūdeibai, grib parōdeit sovas gūdeibas bogōteibu?
24 Arī myusus, na tik vin nu jūdim, bet arī nu pogōnim, Jys paaicynōja, 25 kai pi Ozeja soka: Tautu, kas nav muna, Es saukšu par sovu tautu, un tū, kas nabeja nūmīļōtō, par nūmīļōtū (un tū, kas nabeja apvelteita ar žēlesteibu, par apveļteitu ar žēlesteibu). 26 Un tamā vītā, kur jim saceja: Jyus asot na muna tauta, tur saceis: Jyus asot dzeivō Dīva bārni. 27 Bet Izajas par Izraeli soka: Jo izraelīšu byutu tik daudz, kai jyuras smiļšu, tikai atlīkas tiks izglōbtas. 28 Un Kungs sovu vōrdu izpiļdeis piļneigi (un ōtri pēc taisneibas; jā, ōtri Jys tū izpiļdeis) vērs zemes.
29 Izajas tai pat īprīkš pasaceja: Jo Karapulku Dīvs nabyutu mums pōri pametis sāklas, tad mes byutu kai Sodoma un byutu leidzeigi Gomorai.
Jūdu tauta ir vaineiga poša.
30 Kū tad lai sokom? Pogōni, kas pēc taisneiguma nasasteidze, taisneigumu sasnēdze, — taisneigumu, kas nōk nu ticeibas; 31 Izraeļs, turpretim, pēc lykuma attaisnōšonōs steigdamīs, tō nasasnēdze. 32 Kōpēc? Tōpēc, ka gribēja sasnīgt tū na caur ticeibu, bet gon caur dorbim. 33 Jī paklupa uz pīdauzeibas akmiņa, kai stōv raksteits: Raug, Es Sionā nūlikšu pīdauzeibas akmini un pakrisšonas klinti, un kas jam ticēs, tys kaunā napaliks.
1 Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā: 2 man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī. 3 Es vēlētos būt nolādēts, atstumts no Kristus, par labu saviem brāļiem, kas pēc miesas ir mani brāļi, 4 israēlieši, kam pieder bērnu tiesa, dievišķā godība, derības, bauslība, kalpošana, apsolījumi, tēvi, 5 no kuriem arī Kristus cēlies pēc miesas, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen. 6 Tomēr nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši. 7 Ne arī tāpēc, ka tie cēlušies no Ābrahāma, visi ir viņa bērni. Nē! "Pēc Īzāka tavs dzimums tiks noteikts." 8 Tas jāsaprot tā: nevis miesīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolījuma bērni tiek atzīti par Viņa dzimumu. 9 Jo tie ir apsolījuma vārdi: ap šo pašu laiku Es nākšu - tad Sārai būs dēls. 10 Bet tas nav vienīgais piemērs; arī Rebeka, kad tā bija grūta no sava vīra Īzāka, mūsu ciltstēva, 11 vēl pirms viņas bērni bija piedzimuši, pirms tie bija darījuši ko labu vai ļaunu, 12 tā saņēma šādu apsolījumu: vecākais būs jaunākā kalps, - 13 kā ir rakstīts: Jēkabu Es mīlēju un Ēsavu Es ienīdu. 14 Kas no sacītā izriet? Vai Dieva rīcība ir netaisna? Nepavisam ne! 15 Uz Mozu Viņš saka: Es žēloju, ko Es žēloju, un būšu līdzcietīgs, pret kuru gribu. 16 Tātad ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības. 17 Tā raksti saka uz faraonu: uz to Es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu Savu spēku un lai Mans Vārds tiktu daudzināts visā pasaulē. 18 Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi. 19 Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam? 20 Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? 21 Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam? 22 Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt Savu dusmību un zināmu darīt Savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, 23 lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai? 24 Par tādiem Viņš mūs ir aicinājis, ne vien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, 25 kā jau Hozejas grāmatā teikts: Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta, un Savu nemīļoto par mīļoto, 26 un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat Mana tauta! - viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem. 27 Bet Jesaja izsaucās pār Israēlu: kaut arī Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis - tikai atlikums tiks izglābts! 28 Viņš pabeidz un ātri pabeidz vārdu; Tas Kungs to darīs uz zemes. 29 Un kā Jesaja to bija paredzējis: ja Kungs Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai. 30 Kas no tā izriet? Pagāni, kas nav dzinušies pēc taisnības, ir panākuši taisnību, proti, ticības doto taisnību. 31 Bet Israēls, kas dzenas pēc taisnības bauslības, to nav piepildījis. 32 Kāpēc gan ne? Tāpēc ka viņš meklēja taisnību nevis ticībā, bet paša darbos. Viņš atsities pret piedauzības akmeni, 33 kā rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzības akmeni, klinti, pār kuru jāklūp; bet, kas uz Viņu paļausies, nepaliks kaunā!
