XV.
K. Jezus — veina kūks.
1 Es asmu eistais veina kūks, un Muns Tāvs ir veinkūpis. 2 Ikvīnu atvasi, kas, uz Manis asūt, nadūd augļu, atgrīž nūst, un ikvīnu, kas augļus dūd, nūteirej, lai bogōtōkus augļus dūtu. 3 Tagad jyus asat teri mōceibas dēļ, kuru jums sludynōju. 4 Palicit Mani, kai Es jyusūs. Kai atvase, kas navā veina kūkā, poša nu sevis augļu dūt navar, tai ari jyus, jo napaliksit Manī.
5 Es asmu veina kūks, jyus asat atvases. Kas Manī mōjoj, un Es jamā, tys dūd bogōtus augļus, jo bez Manis nikō navarit padareit. 6 Kas Manī napaliks kai atvase, tiks izmasts ōrā un nūkaļss; jū sajims un īmess gunī, un jys sadegs. 7 Jo jyus paliksit Manī, un jyusūs paliks Muni vōrdi, tad varit lyugt, kō vīn grybat, un jums tys nūtiks. 8 Kad jyus dūsit daudzi augļu un byusit Muni mōcekli, tad caur tū byus uzslaveits Muns Tāvs. 9 Kai Mani nūmīļōja Tāvs, tai Es nūmīļōju jyusus. Munā mīlesteibā palicit. 10 Jo jyus Munas bausleibas izpiļdeisit, tad jyus Munā mīlesteibā paliksit, kai un Es, sova Tāva bausleibas izpiļdejis, palīku Jō mīlesteibā. 11 Šytū Es jums pastōsteju, lai jyus byutu Munā prīcā, un jyusu prīca byutu piļneiga.
Mīlesteibas bausleiba.
12 Muna bausleiba ir šitei: Mīļojit vīns ūtru tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 13 Lelōkas mīlesteibas navā, kai tam, kas par sovim draugim atdūd sovu dzeiveibu. 14 Jyus byusit Muni draugi, jo jyus izpiļdeisit tū, kū Es jums pavēļu. 15 Es jyusu par kolpim vairs nasaucu, jo kolps nazyna, kū jō kungs dora. Es jyusus nūsauču par draugim, jo jums pasludynōju vysu, kū nu sova Tāva dzērdēju. 16 Na jyus Mani izlasejot, bet Es jyusus izlaseju un jyusus pazeimōju, lai jyus ītu un dūtu augļus, un jyusu augli palyktu. Tad jums Tāvs īdūs vysu, kō tik vīn jyus Munā vōrdā lyugsit. 17 Es jums pavēļu šytū: Vīns ūtru mīļojit.
Pasauļa īnaids.
18 Jo pasauļs jyusus naīredz, tad zinit, ka agrōk par jums naīredzēja Mani. 19 Jo jyus byutu nu pasauļa, tad pasauļs kai sovejūs mīļōtu. Bet jyus nu pasauļa naasat, jo Es jyusus nu pasauļa izlaseju, un tōpēc pasauļs jyusus naīredz. 20 Pīminit tūs vōrdus, kurus Es jums saceju: Kolps navā pōrōks par sovu kungu. Jo jī vojōja Mani, vojōs ari jyusus; jo sorgōja Munu mōceibu, sorgōs ari jyusu. 21 Bet vysu tū jums dareis Muna vōrda dēļ, jo jī napazeist Tō, kurs Mani syuteja. 22 Jo Es nabyutu atgōjis un jim runōjis, tad jim grāka nabyutu, bet tagad jim pret sovu grāku navā nikaida aizbyldynōjuma. 23 Kas Manis naīredz, tys ari Muna Tāva naīredz. 24 Jo Es jūs vydā nabyutu padarejis taidu dorbu, kaidu nikas cyts navā darejis, tad jim grāka nabyutu. Bet jī tūs redzēja un aizadaga pret Mani un pret Munu Tāvu naīredzēšonā. 25 Vajag tadei izapiļdeit vōrdim, kas jūs lykumā stōv raksteits: Jī Manis naīredz bez pamata.
26 Kad atīs Īprīcynōtōjs, kuru Es nu Tāva jums atsyuteišu, Patīseibas Gors, kurs paīt nu Tāva, tad Jys par Mani nūdūs līceibu; 27 ari jyus līcynōsit, jo nu īsōkuma kūpā ar Mani asat.
1 "ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs. 2 Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu. 3 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis. 4 Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. 5 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. 6 Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg. 7 Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. 8 Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. 9 Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! 10 Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. 11 To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. 12 Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis. 13 Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. 14 Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. 15 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu. 16 Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. 17 Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu. 18 Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi. 19 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst. 20 Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos. 21 Bet to visu viņi jums darīs Mana Vārda dēļ, tāpēc ka viņi nepazīst To, kas Mani sūtījis. 22 Ja Es nebūtu nācis un viņiem to teicis, viņiem nebūtu grēka. Bet tagad viņiem nav ar ko aizbildināt savu grēku. 23 Kas Mani ienīst, ienīst arī Manu Tēvu. 24 Ja Es viņu starpā nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos ir redzējuši un tomēr ienīst gan Mani, gan Manu Tēvu. 25 Bet jāpiepildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: tie Mani velti ienīduši! 26 Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. 27 Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.
