III.
1 Kas tad jūdim ir pōrōks un kaida ir apgraizeišonas prīkšrūceiba? — 2 Daudz ikvīnā nūzeimē! Vyspyrms, jim tyka uztycāta Dīva apsūleišona. 3 Un kas par tū, ka daži naīticēja. Vai tad jūs nauzticeiba Dīva uzticeibu iznycynōs? 4 Nē, Dīvs palīk uzticeigs, jo pat vysi ļaudis malōtu. Stōv raksteits: Ka Tu palyktu taisneigs sovūs vōrdūs, un uzvarātu, kad Tevi tīsoj.
5 Jo myusu nataisneibas deļ skaidri pasarōda Dīva taisneiba, kū tad lai sokom? Vai tad Dīvs, ciļvēceigi runojūt, nav nataisneigs, kad uzlīk strōpi? 6 Nimoz nē! Bet kai gon cytaiž Dīvs lai tīsoj pasauli? 7 Un jo caur munim malim skaidrōk pasarōda Dīva patīseigums Jō poša uzslavēšonai, kōpēc tad mani nūtīsoj kai grēcinīku? 8 Un nav tai, kai daži saimōdami mums pōrmat, itkai mes mōceitu, ka varūt dareit ļaunu, lai nu tō iznōktu lobs. Taidu nūtīsōšona ir taisneiga.
9 Kas tad nu tō? Vai mums ir kaidas prīkšrūceibas? — Nimoz nē. Jau īprīkš nūskaidrōjom, ka grāka varai ir padūti vysi: kai jūdi, tai arī pogōni. 10 Stōv raksteits: Taisneiga nav ni vīna, pat ni vīna vīneigō. 11 Nivīna nav saprateiga, nivīna nav, kas maklātu Dīva. 12 Vysi ir nūsamaļdejuši un nalīteigi palykuši, jo nav ni vīna, kas dareitu lobu, pat ni vīna vīneigō. 13 Jūs reikle ir kai atvārtais kops, ar sovu mēli jī dora viļteibu, uz jūs lyupom ir ūdžu inde; 14 jūs mute ir pylna lōstu un ryugtuma, 15 jūs kōjas steidzās lai izlītu asni. 16 Iznīceiba un nalaime staigoj pa jūs ceļim, 17 bet mīra ceļa jī napazeist, 18 Dīva baile jim ir sveša.
19 Mes zynom, ka tys, kū soka lykums, atsateic uz tim, kas lykumam ir padūti. Tai tad, ikvīnai mutei ir jōnūklust un vysam pasauļam Dīva prīškā jōatsazeist par vaineigu. 20 Caur lykuma dorbim Jō prīškā natiks attaisnōts nivins cylvāks. Caur lykumu nōk grāka pazeišona.
Jēzus Kristus ir cilvēces Pesteitōjs.
21 Bet tagad attaisnōšona (kas nōk) nu Dīva, uz kuru nūrōdeja lykums un pravīši, atsaklōja bez lykuma. 22 Attaisnōšona nu Dīva nōk caur ticeibu ikš Jezus Kristus deļ vysim un pi vysim, kas (Jam) tic; te nav nikaidas izškireibas. 23 Vysi ir sagrākōjuši un Dīva gūdeibu pazaudējuši. 24 Un jī tiks attaisnōti bez nūpalnim caur Jō žēlesteibu, pateicūt atpērkšonai, kas nōce caur Jezu Kristu. 25 Caur ticeibu Dīvs Jū nūlyka kai asneigū izleigšonas upuri, lai parōdeitu sovu taisneigumu. 26 Sovā dīviškā pacīteibā Jys šymā laikā pīdeve agrōk padareitūs grākus, lai parōdeitu sovu taisneigumu un aplīcynōtu, ka Jys pats ir taisneigs un taisneigu dora tū, kas tic ikš Jezus (Kristus).
27 Kur tad nyu ir tei līleiba? — Tei ir izslāgta. Caur kuru lykumu? Vai caur dorbu? — Nē, bet gon caur ticeibas lykumu. 28 Mes asom pōrlīcynōti, ka cylvāks teik attaisnōts caur ticeibu bez lykuma dorbim. 29 Vai tad Dīvs ir tikai jūdim un pogōnim nē? — Jā, arī pogōnim; 30 ir tik vīns un tys pats Dīvs, kas apgraizeitūs attaisnōja ticeibas dēļ un naapgraizeitūs caur ticeibu. 31 Vai tad caur ticeibu mes atceļam lykumu? Nimoz nē, mes lykumu apstyprynojam.
1 Kāda tad nu ir jūda priekšrocība, jeb kāds labums apgraizīšanai? 2 Tas ir visādā ziņā liels. Visupirms, viņam uzticēti Dieva vārdi. 3 Bet, ja nu daži uzticību lauzuši, vai tad viņu neuzticība atceļ Dieva uzticību? 4 Nebūt ne! Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā. 5 Bet, ja nu mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko lai tad sakām? Vai Dievs tad nav netaisns, kad Viņš soda? Es spriežu cilvēcīgi. 6 Nekādā ziņā! Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli? 7 Bet, ja Dieva patiesība Viņam par godu skaidrāk atklājusies manu melu dēļ, kāpēc tad es kā grēcinieks vēl tieku tiesāts? 8 Vai tad nedarīsim labāk ļaunu, lai nāk labais, kā daži, mūs zaimodami, apgalvo, ka mēs tā mācot? Viņi saņems pelnītu sodu. 9 Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? Nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi, kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka. 10 Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena. 11 Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. 12 Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. 13 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām. 14 Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma. 15 Viņu kājas steidzas izliet asinis, 16 posts un bēdas ir uz viņu ceļiem, 17 un miera ceļa viņi nepazīst, 18 Dieva bijības nav viņu acu priekšā! - 19 Bet mēs zinām, ka viss bauslībā teiktais teikts tiem, kas stāv zem bauslības; tā visiem aizdarīta mute, un visa pasaule vainīga Dieva priekšā. 20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu. 21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši. 22 Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības; 23 jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. 24 Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. 25 Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs, tā parādīdams Savu taisnību; 26 jo Viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā, nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu Savu taisnību, pats taisns būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum. 27 Kur nu paliek mūsu lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Ar darbiem? Nē, bet ar ticības bauslību. 28 Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. 29 Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu Dievs? Protams, arī pagānu! 30 Tik tiešām, ka ir tikai viens Dievs, kas taisnos apgraizītos no ticības un neapgraizītos caur ticību. 31 Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.
