XXII.
1 Naraudzātōs maizes svātki, kurūs sauc par Leldini, jau gōja klōtu. 2 Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu.
3 Te vīnā nu divpadsmit, kuru sauce Judass Iskariots, beja īgōjis satans. 4 Jys aizgōjis, sarunōja ar vērsgoreidznīkim un pōrvaļdnīkim, kai jys varātu Jū nūdūt. 5 Jī nūsaprīcōja un sarunōja jam dūt naudu. 6 Jys tam pīkryta un meklēja izdeveibas breiža, lai Jū bez ļaužu (namīra) jim nūdūtu.
Pādejōs vakareņas un Vyssv. Sakramenta īstateišona.
7 Atgōja naraudzātōs maizes dīna, kurā vajadzēja nūkaut Leldines jāru. 8 Jys nūsyuteja Pīteri un Jōni, saceidams: Ejte un sagatavojit mums Leldines jāru, lai mes tū ādam. 9 Tī vaicōja: Kur Tu gribi, ka mes sagatavōtu?
10 Jys atbiļdēja: Raug, īgōjuši mīstā, jyus satiksit cylvāku, kas ness yudiņa trauku. Ejte, pēc jō pakaļ mōjā, kurā tys īīs 11 un pasokit saiminīkam: Mōceitōjs vaicoj: kur ir tei vīta, kurā lai Es ar mōceklim ādu Leldines jāru. 12 Jys jums nūrōdeis plašu, īrūštu ustobu, — tur sagatavojit.
13 Aizgōjuši, jī atroda tai, kai beja teikts, un sagatavōja Leldines jāru.
14 Kad atgōja laiks, Jys ījēme vītu pi golda, un reizē ar Jū divpadsmit apostoli.
15 Jys tim saceja: Es ļūti gribēju pyrms cīsšonas ar jums ēst Leldines jāru. 16 Jo Es jums soku: ka vairs tō naēsšu, koleidz izapiļdeis Dīva vaļsteiba. 17 Tad, pajēmis bikeri, pateice un saceja: Jemit un sovstarpeigi pasadolit. 18 Jo Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veina kūku augļa, koleidz satīs Dīva vaļsteiba.
19 Tad, pajēmis maizi, pasateice, salauzeja jū un pasnēdze jim saceidams: Šytei ir muna Mīsa, kura par jums tiks nūdūta. Šytū dorit manis pīmiņai.
20 Tai pat Jys vakareņu beigōs pajēme bikeri un saceja: Šytys bikers ir Jauns Īstōdejums munā Asnī, kas par jums tiks izlīts.
21 Bet raug, muna nūdevēja rūka ir reizē ar munu uz golda. 22 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai ir teikts, bet bāda tam cylvākam, kurs Jū nūdūs.
23 Tad jī sōce sovstarpeigi cyts cyta vaicōt, kas nu jim tū dareitu.
Streidi storp mōceklim.
24 Storp jim izacēle streidi, kas nu jim byutu lelōks. 25 Bet Jys tim saceja: Tautu kēneni ir jūs vaļdinīki, un tī, kuri par jim volda, teik saukti par labdarim. 26 Bet jyus tai nē. Kas storp jums ir lelōks, tys lai ir par mozōkū, un augstōkais, — par kolpu. 27 Kas tad ir lelōks, vai tys, kas pi golda sēd, vai tys, kas kolpoj? Vai tad na tys, kas pi golda sēd? 28 Un Es asmu storp jums, kai kolps, jo jyus asat ar mani izturējuši munōs kārdynōšonōs. 29 Tōpēc Es nūvēleju jums kēnesti, kai muns Tāvs Maņ nūvēlēja. 30 Jyus ēssit un dzersit munā vaļsteibā pi muna golda un sēdēsit gūda krāslūs un tīsōsit divpadsmit Izraeļa ciļtis.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu un dūd apostolim aizrōdejumus.
31 Kungs saceja tōļōk: Seimaņ, Seimaņ! Raug, satans kōrōja jyusus sejōt, kai kvīšus. 32 Bet Es lyudžu par tevi, ka tova ticeiba nasamiteitu: un tu nōkūtnē atsagrīzis styprynoj sovus brōļus.
33 Bet jys atbiļdēja: Kungs, es asmu gotovs ar Tevi īt uz cītumu un nōvi! 34 Jys tūmār saceja: Es tev soku, Pīter, šudiņ gaiļs vēļ nabyus dzīdōjis, kai tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi, ka Manis nazynūt.
35 Un Jys tim saceja: Kad Es jyusus bez naudas moka, bez kules un bez kūrpu izsyuteju, vai tad jums kō tryuka? Jī atbiļdēja: Nikō (natryuka). 36 Tad Jys saceja: Tagad kam ir moks, lai jam tū leidza, taipat ari, jo kam ir kule; kam tōs navā, tys lai pōrdūd sovus svōrkus un pērk zūbynu. 37 Tai tad Es jums soku: Jōizapylda vēļ tim Rokstu vōrdim: Jū pīskaiteis pi ļaundarim. Un kas atsateic uz Mani, tad tys izapiļdeis. 38 Tī saceja: Kungs, raug, še ir divi zūbyni. Un Jys atbiļdēja: Pītiks!
39 Tad Jys izgōjis, kai parosti, aizgōja uz Eleju kolnu, un Jō mōcekli gōja Jam pakaļ. 40 Kad atgōja uz tū vītu, Jys tim saceja: Lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā.
41 Pats, nūgōjis nūst akmiņa metīņa attōlumā un nūsametis ceļūs, lyudzēs 42 saceidams: Tāvs, jo Tu gribi, jem nūst nu Manis šū bikeri, tūmār na Muna, bet Tova vaļa lai nūteik. 43 Nu debesim pasarōdeja eņgeļs un Jū styprynōja. 44 Un kad nōves bailēs mūcejōs, Jys tū korstōk lyudzēs. Un nūtyka, ka Jam svīdri lējōs, kai ašņa lases, kas tecēja uz zemes.
45 Pīsacēlis nu lyugšonas, Jys aizgōja pi sovim mōceklim, bet atroda tūs nu skumem aizmygušus. 46 Tad Jys tim saceja: Kōpēc guļat? Celitēs augšā un lyudzitēs, ka naīkrystumet kārdynōšonā.
K. Jezus apcītynōšona.
47 Koleidz Jys vēļ runōja, raug, pasarōdeja ļaužu pulks, un jūs prīkšgolā gōja vīns nu divpadsmit, Judass vōrdā. Jys pīgōja pi Jezus klōtu, lai Jū pabučōtu. 48 Bet Jezus tam saceja: Judas, vai tu caur skupstu nūdūd Cylvāka Dālu? 49 Bet tī, kas ar Jū reizē beja, radzādami, kas nūteik, saceja: Kungs, vai mums navajadzātu cērst ar zūbynu? 50 Un vīns nu jim, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta lobū ausi.
51 Jezus atsasauce un saceja: Pōrstōjit, lai pīteik! Tad pīsaskōre pi auss un padareja jū vasalu. 52 Jezus saceja vērsgoreidznīkim, svētneicas sorgim, vērsinīkim un tautas vacōkim, kas beja pret Jū izgōjuši: Jyus izgōjot ar zūbynim un vāzdom, kai pret kaidu slapkovu! 53 Tadei dīn‐dīnā Es beju storp jums svētneicā, bet sovu rūku pret Mani napacēlet. Bet šytei ir jyusu stuņde un tymseibas vara.
Pītera aizalīgšona.
54 Tad sajāmuši nūvede Jū uz vērsgoreidznīka mōju. Nu tōlīnes gōja pēc Jō pakaļ Pīters.
55 Pogolma vydā sakyure guni un apsasāda apleik. Jūs vydā beja ari Pīters. 56 Pamanejuse jū kaida kolpyune pi guņs blōzmas sēžūt, apskateja jū un saceja: Ari šytys beja reizē ar Jū. 57 Bet jys aizalīdze saceidams: Sīvīt, es Jō napazeistu. 58 Pēc kaida breiža īraudzeja jū cyts un saceja: Ari tu esi nu jūs pulka. Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es naasmu.
59 Pēc kaidas stuņdes otkon cyts līcynōja saceidams: Patīši, šytys beja reizē ar Jū, jys tadei ir galilejīts. 60 Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es nazynu, kū tu runoj. Un te, koleidz jys vēļ runōja, aizdzīdōja gaiļs.
61 Atsagrīzis atpakaļ, Kungs pasavēre uz Pītera, un Pīters īgōdōja tū vōrdu, kuru Kungs beja sacejis: Koleidz gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 62 Jys, izgōjis ōrā, gauži raudōja.
Jezus augstōs padūmes prīškā.
63 Bet tī veiri, kas Jū uzraudzeja, Jū izsmēja un syta. 64 Aizsaguši Jū (syta Jam par vaigu) un vaicōja saceidami: Pravītoj, kas tev īsyta. 65 Ari daudz cytu zaimōšonas vōrdu jī Jam saceja.
66 Dīnai austūt, sasalaseja kūpā tautas vacōkī, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī un pasauce Jū augstōs tīsas prīškā 67 saceidami: Jo Tu esi Kristus, tad pasoki mums tū.
Bet Jys atbiļdēja: Jo Es jums ari saceitu, tūmār jyus natycātu, 68 jo jyusu jautōtu, — naatbyldātu un Manis vaļā napalaistu. 69 Bet nu šō laika Cylvāka Dāls sēdēs pa lobai rūkai vysvareibas Dīva.
70 Tai tad Tu esi Dīva Dāls? visi reizē vaicōja. Jys atbiļdēja: Poši pasacejot, ka asmu.
71 Tad jī saceja: Kam mums vēļ līcinīku vajaga? Tadei poši nu Jō lyupom dzērdējom.
1 Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu, 2 un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm. 3 Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit. 4 Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot. 5 Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu. 6 Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot. 7 Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams, 8 un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst." 9 Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?" 10 Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, 11 un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? 12 Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet." 13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru. 14 Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu. 15 Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu, 16 jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā." 17 Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā! 18 Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi." 19 Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!" 20 Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas. 21 Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda. 22 Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!" 23 Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņiem tas esot, kas to darīšot. 24 Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais. 25 Un Viņš tiem sacīja: "Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. 26 Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. 27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo. 28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās. 29 Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis, 30 ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm. 31 Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. 32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!" 33 Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē." 34 Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti." 35 Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!" 36 Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. 37 Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās." 38 Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan." 39 Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. 40 Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." 41 Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu 42 un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" 43 Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. 44 Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. 45 Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām. 46 Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!" 47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu. 48 Bet Jēzus viņam sacīja: "Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?" 49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: "Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?" 50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. 51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Diezgan! Pietiek." Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja. 52 Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: "Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām! 53 Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara." 54 Un tie Viņu saņēma un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes. 55 Un, kad tie uguni bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie viņiem. 56 Un kāda kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja viņu un sacīja: "Šis arī bija pie Viņa." 57 Bet tas Viņu aizliedza, sacīdams: "Sieva, es Viņu nepazīstu." 58 Un pēc maza brīža vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: "Arī tu esi no viņiem." Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es neesmu." 59 Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: "Patiesi, arī šis ir bijis pie Viņa, jo tas arī ir galilietis." 60 Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es nezinu, ko tu runā." Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja. 61 Un Tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās Tā Kunga vārdu, ko Tas viņam bija sacījis: "Pirms gailis šodien dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi." 62 Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt. 63 Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, apmēdīja un sita Viņu. 64 Un tie aizklāja Viņa seju un sita Viņu vaigā un Viņam vaicāja, sacīdami: "Pravieto, kas Tevi sitis?" 65 Arī daudz citu lamu tie Viņam sacīja zaimodami. 66 Un, kad gaisma ausa, tad tautas vecaji sapulcējās un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie veda Viņu augstās tiesas priekšā 67 un sacīja: "Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to." Bet Viņš tiem sacīja: "Ja Es jums saku, jūs neticat. 68 Bet, ja Es jautāju, tad jūs Man neatbildat. 69 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie visuspēcīgā Dieva labās rokas." 70 Tad visi sacīja: "Tātad Tu esi Dieva Dēls?" Un Viņš tiem sacīja: "Jūs sakāt, ka Es tas esmu." 71 Un tie sacīja: "Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no Viņa mutes."
