XIV.
Jōatsatur nu vīglprōteigas tīsōšonas.
1 Pījemit (labsirdeigi) tū, kas ir nūvōjējis ticeibā, nasakildojūt par īskotu dažaideibu. 2 Vīns ir pōrlīcynōts, ka jam ir atļauts ēst vysu, vōjais, turpretim, ād tikai augļu bareibu. 3 Ādōjs lai napasmōdej tō, kas naād; naādōjs lai natīsoj tō, kas ād vysu, jo Dīvs jū ir pījēmis. 4 Un kas tu taids esi, ka tīsoj sveša kolpu? Jys tok sovam kungam stōv un kreit. Un jys stōvēs, jo kungs ir spējeigs jū taišni nūstōdeit. 5 Jo vīns īvāroj vīnu dīnu vairōk na ūtru, ūtram vysas dīnas ir vīnaidas, tad lai kotrs turīs pi sova īskota. 6 Kas dīnu īvāroj, tys jū īvāroj Kunga dēļ. Un kas ād, tys ād Kunga dēļ un pasateic Dīvam. Kas naād, tys naād Kunga dēļ un arī pasateic Dīvam, 7 jo nivīns nu mums sevis dēļ nadzeivoj un nivīns sevis dēļ namērst. 8 Tai tad, jo mes dzeivojam, tod dzeivojam Kunga dēļ, jo mērstam, tod mes mērstam dēļ Kunga. Vai mes dzeivojam, vai mērstam, mes pīdaram Kungam. 9 Tōpēc arī Kristus nūmyra un otkon ir atsadzeivynōjīs, lai Jys vaļdeitu par dzeivajim un nūmyrušim. 10 Un kōpēc tu tīsoj sovu brōli? Kōpēc tu sovu brōli pasmōdej? Mes vysi kūpā nūsastōsim pret Dīva tīsas krāslu. 11 Stōv arī raksteits: Kai patīši es dzeivoju, soka Kungs, pret mani nūsalīks ikvins ceļs un ikvīna mēle slavēs Dīvu. 12 Tai tad, ikvīnam nu mums byus reizi jōnūdūd Dīvam par sevi nūrēkins.
Jōsasorgoj nu īļaunōšonas.
13 Vīns ūtra lai natīsojam, bet gon sorgojitēs, ka nivīns sovam brōļam nabyutu par pīdauzeibu un īļaunōšonu. 14 Es zynu un ikš Kunga Jezus asmu pōrlīcynōts, ka pats par sevi nikas nav nateirs; tikai tam tys ir nateirs, kas kū par nateiru uzskota. 15 Tai tad, jo tovs brōļs kaida ēdīņa dēļ ir apkaitynōts, tod tu naesi darejis saskaņā ar mīlesteibu. Ar sovu ēdīni naved pazusšonā tō, par kuru ir nūmiris Kristus. 16 Jyusu lobums lai nateik saimōts. 17 Dīva vaļsteiba napastōv ēsšonā un dzeršonā, bet gon taisneigumā, mīrā un Svātō Gora prīkā. 18 Kas tamā kolpoj Kristum, tys Dīvam ir pateikams un cylvākim pījamams. 19 Tai tad, ryupejamēs par tū, kas nūdar mīram un sovstarpejai pamūdynōšonai uz lobu. 20 Vīna ēdīņa dēļ najauc Dīva lītas. Lai gon vyss ir teirs, tūmār cylvākam ir grāks, jo jys caur sovu ēsšonu īļaunoj cytus. 21 Lobōk ir atsaturēt nu gaļas ēsšonas, un veina dzeršonas, vai nu cyta kō, jo cytaiž tovs brōļs tyktu apkaitynōts (un īļaunōts un palyktu vōjs). 22 Pōrlīceibu, kas tev ir, patur sev Dīva prīškā. Svēteigs tys, kam nav sev jōpōrmat par tū, kū jys uzskota par lobu. 23 Bet tys, kas ādūt šaubōs, ir nūtīsōts, jo jys nadora tō nu pōrlīceibas. Vyss, kas napaīt nu pōrlīceibas, ir grāks.
1 Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas. 2 Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus. 3 Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis. 4 Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt. 5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! 6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam. 7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam. 8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam. 9 Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem. 10 Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! 11 Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. 12 Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. 13 Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai. 14 Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts. 15 Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris. 16 Tad lai nu tas, kas jums tas labais, netop par zaimiem! 17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. 18 Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā. 19 Tāpēc mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā. 20 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu. 21 Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina. 22 Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Svētīgs tas, kas sevi netiesā tajā, ko atzīst par labu. 23 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.
