I.
1 Kad daudz reižu un dažaidā veidā agrōk Dīvs beja runōjis myusu tāvim caur pravīšim, 2 beidzūt šamōs dīnōs Jys mums runōja caur Dālu, kuru īcēle par vysa mantinīku, caur kuru radeja arī pasauļus. 3 Šytys byudams Jō gūdeibas atspūguļōjums un jō byuteibas attāls, kas ar sovu vareigu vōrdu satur vysu, nūteirejis (myusus) nu grākim, sēd augstumūs pa Majestates lobajai.
Kristus ir augstōks par engelim.
4 Par engelim Jys ir pōrōks par tik, par cik augtōku ir montōjis vōrdu. 5 Kuram gon nu engelim (Dīvs) kaidreiz ir sacejis: Tu esi muns dāls, šudiņ es tevi dzemdēju? vai arī: Es byušu jam par tāvu un jys byus man par dālu? 6 Bet, ka otkon syuta pasaulī pyrmdzymušū, soka: Lai pīlyudz Jū visi Dīva engeli. 7 Par engelim ir saceits: Sovus engeļus Jys padora kai vējus un sovus kolpus kai guņs līsmas.
8 Bet par Dālu: Dīvs, tovs gūda krāslys nu myuža uz myužim. Taisneibas reikste ir tovas vaļsteibas reikste. 9 Tu esi nūmīļōjis taisneibu un nataisneibu esi īneidis, tōdēļ Tevi, Dīvs, Tovs Dīvs apsvaideja ar prīka eleju vairōk na cytus tovus leidzbīdrus. 10 Kai arī: Tu, Kungs, īsōkumā nūdybynōji zemi un tovu rūku dorbs ir dabasi. 11 Jī izniks, bet Tu paliksi, jī visi nūvacōs kai drēbe 12 Tu jūs sateisi kai svōrkus, kai drēbi un jī pōrsameis, bet Tu paliksi tys pats un Tovi godi naizabeigs.
13 Kuram gon nu engelim Jys kaut kod ir sacejis: Sēstīs pa munai lobajai (rūkai), koleidz es tovus īnaidnīkus nūlikšu tovom kōjom par pamēsli? 14 Un vai tad jī visi nav kolpojūši gori izsyuteiti kolpōšonai tim, kas īmontōs pesteišonu?
1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, 2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. 3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; 4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu. 5 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis. Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu. 6 Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: un visi Dieva eņģeļi Viņu lai pielūdz. 7 Par eņģeļiem Viņš saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem un Savus sulaiņus par uguns liesmām, - 8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis. 9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem. 10 Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs. 11 Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes, 12 un Tu tās satīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies. 13 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu. - 14 Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?
