XXIII.
Breidynōjums pret rarizejim.
1 Tad Jezus runōja ļaužu pulkim un sovim mōceklim, 2 saceidams:
Rokstim mōceitī un farizeji sēd Moizeša krāslā. 3 Tū vysu, kū jī jums pīsaceis, dorit un izpiļdit, bet poši tai, kai tī dora, nadorit. Jī gon mōca, bet poši napylda. 4 Jī sīn gryutas, napanasamas nostas un līk jōs cylvākim uz placim, bet poši pat ar pērstu nagrib tūs kustynōt. 5 Vysus sovus dorbus dora tikai tōdēļ, lai pasarōdeitu ļaudim. Tai jī nosoj plotas pōtoru jūstas, pagarynōdami viņu strēmeles. 6 Mīļoj ījimt pi vīsu golda pyrmōs vītas un synagogōs augstōkūs krāslus. 7 Grib, ka jūs sveicynōtu atklōtūs laukumūs un sauktu par mōceitōjim.
8 Bet jyus naļaunit sevis saukt par mōceitōjim, jo tikai vīns ir jums mōceitōjs, jyus, turpretim, visi asat brōli. 9 Ari ni vīna nu jums vērs zemes nasaucit par tāvu, jo tikai vīns ir jums Tāvs, kas ir dabasūs. 10 Tai pat naļaunit sevis saukt par skūlōtōjim, jo tikai vīns ir jums skūlōtōjs: Kristus. 11 Tam, kas ir storp jums pats lelōkais, jōbyun jyusu kolpam. 12 Jo tys, kas pats sevi augstynoj, tops pazamynōts, bet kas sevi pazamynoj, tops paaugstynōts.
Draudi farizejim un Rokstim mōceitim.
13 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus tokš aizslādzat ļaudim dabasu vaļsteibu. Jyus ni poši jamā ejat, ni laižat tūs īt, kas grybātu īīt.
14 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus, garas lyugšonas skaiteidami, rejat atraitņu montu, tōdēļ jyus sajemsit bōrgu sūdu.
15 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus pōrejat sausu zemi un jyuru, lai īgyut sev kaut vīnu pīkritēju, un, jo ir īgyuts, tad jū padorat par eļnes dālu divi reizes ļaunōku, kai poši.
16 Bāda jums, oklūs vodūni, kas sokat: Jo kas pīzvērej svētneicai, tys nava nikas; bet jo kas pīzvērej svētneicas zaltam, tam zvārasts ir jōizpylda. 17 Jyus esit bezprōteigi un okli! Kas gon ir svareigōks: Zalts, vai svētneica, kas zaltu svētej? 18 Tōļōk: Kas pīzvērej oltoram, tys nav nikas; bet kas pīzvērej upurātai dōvonai, kas ir vērs oltora, tam zvārasts ir jōizpylda. 19 Oklī, kas tad ir svareigōks: dōvona vai oltors, kas jū svētej? 20 Zvārādams oltoram, tokš pīzvērej jam un vysam, kas uz jō atsarūn. 21 Zvārādams svētneicai, pīzvērej jai un vysam tam, kas jamā atsarūn. 22 Kas zvērej dabasim, tys zvērej Dīva krāslam un Tam, kas jamā sēd.
23 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus gon dūdat dasmytū daļu nu mātrom, diļlem un kiminim, bet aplaižat lykumā tū, kas ir vyssvareigōkais: taisneibu, žāļsirdeibu un ticeibu. Tys gon dorams, bet ari šytys nav aplaižams. 24 Oklūs vodūni! Jyus izkōšat ūdu, bet nūrejat kameli.
25 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo bikera un bļūdas ōrpusi jyus teirejat, bet īkšā asat piļni laupeišonas un nasōteibas. 26 Oklais farizej, izteirej pyrmōk bikera un bļūdas īkšpusi, tad ari ōrpuse byus teira.
27 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli, jo jyus asat leidzeigi balsynōtam kopam, kurs nu ōrpuses izalīk skaists, bet īkšā ir pylns myrūņa kaulu un vysaidas nateireibas. 28 Tai pat ari jyus nu ōrpuses izalīkat ļaudim taisneigi, bet īkšpusē asat piļni līkuleibas un nataisneibas.
29 Bāda jums, Rokstim mōceitī un farizeji‐lī‐kuli! Jyus byuvejat pravīšim kapenes, puškojat taisneigū pīminekļus un sokat: 30 Jo mes byutu dzeivōjuši myusu tāvu laikūs, mes nabyutu paleidzējuši jim pi pravīšu ašņa līšonas. 31 Ar šū jyus poši aplīcynojat, ka jyus asat pravīšu slapkovu dāli. 32 Un pīpyldat sovu tāvu māru.
33 Jyus čyusku un ūdžu dzymums! Kai jyus izbēgsit nu eļnes sūda? 34 Tōpēc, raug, Es jums syutu pravīšus, gudrūs un Rokstim mōceitūs. Cytus nu tim jyus nūnōvēset, un krystā pakōrset; cytus otkon šausteiset sovōs synagogōs un nu mīsta mīstā vojōset. 35 Tai tad uz jums guļsīs vyss taisneigūs asnis, kas ir vērs zemes izlīts, īsōcūt nu taisneigō Abeļa ašņa leidz Barachija dāla Zacharija ašņam, kuru jyus storp svētneicu un oltori nūnōvējot. 36 Patīši, Es jums soku: tys vyss guļsīs uz šytō dzymuma.
Pōrmatumi Jeruzalemai.
37 Jeruzalem, Jeruzalem! Tu nūnōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kuri ir syuteiti uz tevi! Cik reižu Es gribēju savōkt tovus bārnus, kai vysta zam sovim spōrnim savōc sovus cōlānus, bet jyus nagribējot! 38 Raug, jyusu mōja izniks. 39 Jo Es jums soku: Jyus Manis vairs naredzēset, koleidz saceiset: Svēteigs Tys, kas nōk Kunga vōrdā.
1 Tad Jēzus griezās pie ļaudīm un Saviem mācekļiem ar šādiem vārdiem: 2 "Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji. 3 Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara. 4 Jo tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt. 5 Bet tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Tie darina sev platas lūgšanas siksnas un drēbēm garus pušķus. 6 Tie mīl mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās pirmajos krēslos 7 un ka ļaudis tirgus laukumos tos sveicina un sauc par rabi. 8 Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. 9 Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. 10 Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus. 11 Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps. 12 Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts. 13 Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet. 14 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu. 15 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, kā jūs paši esat. 16 Vai jums, aklie ceļa rādītāji, kas sakāt: ja kas zvēr pie Tempļa, tas nav nekas; bet, ja kas zvēr pie zelta, tam tas jāpilda. 17 Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir vairāk: vai zelts vai Templis, kas svētī zeltu? 18 Un: ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet, ja kas zvēr pie dāvanas, kas tur virsū, tam tas jāpilda. 19 Jūs ģeķi un aklie! Jo kas ir vairāk: vai dāvana vai altāris, kas svētī dāvanu? 20 Tad nu, kas pie altāra zvēr, tas zvēr pie tā un visa, kas tur virsū. 21 Un, kas zvēr pie Tempļa, tas zvēr pie viņa un arī pie Tā, kas tur mājo iekšā. 22 Un, kas pie debesīm zvēr, tas zvēr pie Dieva goda krēsla un pie Tā, kas tur sēd virsū. 23 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt. 24 Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat. 25 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības. 26 Aklo farizej! Šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta. 27 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. 28 Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības. 29 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt: 30 ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā. 31 Tātad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni. 32 Jūs tad arī piepildāt savu tēvu mēru. 33 Jūs čūsku un odžu dzimums, kā jūs izbēgsit no elles sodības? 34 Tāpēc, redzi, Es sūtu pie jums praviešus, gudros un rakstu mācītājus; dažus no tiem jūs nokausit un sitīsit krustā un citus šautīsit savās sinagogās un vajāsit no vienas pilsētas uz otru, 35 ka uz jums nāktu visas nevainīgās asinis, kas izlietas virs zemes no taisnā Ābela asinīm līdz Caharijas, Barakija dēla, asinīm, ko jūs nokāvuši starp Dieva namu un altāri. 36 Patiesi Es jums saku: tas viss nāks pār šo dzimumu. 37 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 38 Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā. 39 Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!"
