V.
Kolna mōceiba.
1 Radzādams ļaužu pulkus, Jys uzkōpe kolnā un, kad atsasāda, klōtu pīgōja Jō mōcekli, 2 un Jys, atdarejis sovu muti, jūs mōceja, saceidams:
3 Svēteigi gorā nabadzeigī,
jo tūs ir dabasu vaļsteiba.
4 Svēteigi nūskumušī,
jo tī tiks īprīcynōti.
5 Svēteigi lānprōteigī,
jo jī īmontōs zemi.
6 Svēteigi olkstūšī un slōpstūšī pēc patīseibas,
jo jī tiks paseitynōti.
7 Svēteigi žālsirdeigī,
jo jī tiks apžālōti.
8 Svēteigi sirdsškeistī,
jo jī Dīvu redzēs.
9 Svēteigi mīra dareitōji,
jo jī tiks saukti par Dīva bārnim.
10 Svēteigi taisneibas dēļ vojōtī,
jo jūs ir dabasu vaļsteiba.
11 Svēteigi asat, kad jyusus manis dēļ nīvōs, vojōs un vysaidus ļaunumus nataisneigi par jums stōsteis. 12 Prīcojitēs un līgsmojit, jo jums ir lela olga dabasūs. Taipat ari pravīši tyka vojōti, kuri pyrms jums beja.
Mōcekļu uzdavums.
13 Jyus asat zemes sōļs. Jo sōļs zaudej syurumu, ar kū gon jū īsōleit? Jys nadar vairs nikam, — ir izmatams ōrā ļaužu sameišonai. 14 Jyus asat pasauļa gaisma. Uz kolna stōvūšais mīsts navar pasaslēpt. 15 Ari nikas, aizdedzis sveci, nalīk jōs zam sīka, bet gon uz luktura, lai visim, kas ir mōjā, speidātu. 16 Tai lai speid ļaudim jyusu gaisma, ka tī radzātu jyusu lobūs dorbus un slavātu jyusu Tāvu, kurs ir dabasūs.
Jaunō un Vacō Īstōdejuma atteiceibas.
17 Nadūmojit, ka Es asu lykuma un pravīšu atcaltu nōcis. Na atcaltu, bet izpiļdeitu atgōju. 18 Un, patīši, jums soku: koleidz debess un zeme naizniks, nivīns jots, ni zeimeite nu lykuma napazuss, cikom vyss izapiļdeis.
19 Tai tad, jo kas vīnu pīsacejumu, pat vysmozōkū, atcaltu un ļaudis tai mōceitu, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par vysmozōkū. Turpretim, kas jū izpiļdeis un tai mōceis, tys dabasu vaļsteibā tiks saukts par lelu. 20 Un es jums soku: jo jyusu taisneiba nabyus pōrōka par Rokstim mōceitūs un farizeju, dabasu vaļsteibā jyus naīīsit.
Pīktō bausleiba.
21 Jyus dzērdējot, ka seņčim beja saceits: Tev nabyus nūkaut; jo kas nūkautu, tys ir nūdūdams tīsai. 22 Bet Es jums soku: Ikvīns, kurs uz sova brōļa dusmojās, ir nūdūdams tīsai. Un, kas sovu brōli sauc raka, tys ir nūdūdams augstajai padūmei; kas sauc par bezdīvi, tys ir nūdūdams eļnes gunei. 23 Un, jo tu, sovu dōvonu atnesis pi oltora, tur īgōdōsi, ka tovam brōļam ir kaut kas pret tevi, 24 pamet tur, oltora prīškā, sovu dōvonu un pyrmōk ej un izleigsti ar sovu brōli un tik tūlaik atgōjis upurej sovu dōvonu. 25 Steidzīs sasamīrynōt ar sovu pretinīku, koleidz tu vēļ ar jū esi ceļā, ka gadīnī pretinīks tevis nanūdūtu tīsōtōjam, un tīsōtōjs — tīsas kolpam, un tu natyktu īmasts cītumā. 26 Patīši, tev soku, tu naizīsi nu turīnes, koleidz nanūmoksōsi pādejō santima.
Sastō bausleiba.
27 Jyus dzērdējot, ka (seņčim) beja saceits: Tev nabyus lauleibas pōrkōpt. 28 Bet Es jums soku: Ikvīns, kas vāroj sīvīti, lai jū īkōrōtu sovā sirdī, ar jū lauleibu jau ir pōrkōpis. 29 Jo tova lobō acs tevi īļaunoj, izrauņ jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē. 30 Jo tova lobō rūka tevi īļaunoj, nūcērt jū un svīd nu sevis nūst; tev tadei byus lobōk, jo pazaudēsi vīnu vīn nu sovim lūceklim, na kai, ka vysa mīsa tiks īmasta eļnē.
31 Tai pat ir saceits: Jo kas grib atstōt sovu sīvu, lai dūd jai izaškēršonas rokstu. 32 Bet es jums soku: Ikvīns, kas, izjamūt lauleibas lauzšonas gadejumu, atstōj sovu sīvu, dora tū par lauleibas lauzēju; kas atstōtū precej, lauž lauleibu.
Zvārasts.
33 Tōļōk, jyus dzērdējot, ka seņčim ir saceits: Tev nabyus nataisneigi zvērēt. Un, — izpiļdi tū, kū Kungam esi zvērējis. 34 Bet Es jums soku: Nazvērejit pavysam, ni dabasus pīsaucūt, jo tī ir Dīva gūda krāsls, 35 ni zemi pīsaucūt, jo tei ir Jō kōju pamēslis, ni Jeruzalemu pīsaucūt, jo tei ir lelō kēneņa piļsāta; 36 nazvērej ari sovas golvas vōrdā, jo tu pat vīna mota navari padareit par boltu vai malnu. 37 Jyusu runai jōir: tai, tai — nā, nā. Kas pōri par tū, tys paīt nu ļauna.
Atrībeiba.
38 Jyus dzērdējot, ka ir saceits: aci par aci, zūbu par zūbu. 39 Bet Es jums soku: Ļaunumam nasapretojit, bet gon, jo kas tev īsystu par lobū byudu, arī ūtrū jam pagrīz. 40 Tam, kas grib ar tevi tīsōtīs un atjimt nu tevis svōrkus, ari mēteli atdūd. 41 Jo kas tevi pīspīstu īt sev leidza vīnu jyudzi, ej ar jū divi. 42 Lyudzējam dūd; tam, kas grib palīnēt, naatsoki.
Īnaidnīki jōmīļoj.
43 Jyus dzērdējot, ka ir saceits: Mīļoj sovu tyvōkū, bet sovu pretinīku īneisti. 44 Bet es jums soku: Mīļojit sovus pretinīkus, labi dorit tim, kas jyusus īneist, un lyudzitēs par tim, kas jyusus vojoj un apmaloj: 45 lai tai jyus toptu par dabasu Tāva bārnim, kurs sovai saulei līk uzlēkt lobajim un ļaunajim un leitu syuta taisneigim un grēcinīkim. 46 Jo jyus mīļōsit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaids tad jums nu tō byus nūpalns? Vai tad muitinīki ari tō pat nadora? 47 Jo jyus sveicynōsit tikai sovus draugus, kū tad pōrōku izdorot? Vai tad ari pogōni tai pat nadora? 48 Esit tad piļneigi, kai piļneigs ir jyusu debeseigais Tāvs!
1 Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. 2 Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams: 3 "Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. 4 Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. 5 Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. 6 Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. 7 Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. 8 Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. 9 Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. 10 Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. 11 Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. 12 Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. 13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. 14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. 15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. 16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. 17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. 19 Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. 20 Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. 21 Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. 22 Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī. 23 Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, 24 tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. 25 Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. 26 Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. 27 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. 28 Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. 29 Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. 30 Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē. 31 Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. 32 Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. 33 Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. 34 Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, 35 nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. 36 Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. 37 Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. 38 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. 39 Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. 40 Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. 41 Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. 42 Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. 43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. 44 Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, 45 ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. 46 Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? 47 Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? 48 Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.
