XIV.
Augstōs padūmes sprīdums.
1 Beja tikai divi dīnas leidz Leldinei, naraudzātōs maizes svātkim.
Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū ar viļteibu varātu sagyut un nūnōvēt. 2 Bet jī saceja: Tikai na svātkūs, ka naizacaltu ļaudīs namīrs.
K. Jezus svaideišona.
3 Jam asūt Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjōs un sēžūt pi golda, atgōja vīna sīvīte, nasdama alebastra trauceņu, pylnu eistō, ļūti dōrga nardes eleja. Jei sasyta alebastra trauceņu un izlēja (eleju) Jam uz golvas.
4 Daži dusmōjōs (un saceja): Kam vajadzeiga šytaida svaidamō eleja izškērdēšona? 5 Tadei varēja šytū eleju pōrdūt, sajimt vairōk na trejs simti denaru, un tūs izdaleit nabogim. Un jī kūrnēja pret tū (sīvīti).
6 Bet Jezus saceja: Līcit jai mīru! Kōpēc dorat jai napatikšonu? Jei (taču) padareja Maņ lobu dorbu. 7 Nabogi tadei vysod pi jums byus, un varēsit jim lobu dareit, kod vīn gribēsit, bet Es na vysod pi jums byušu. 8 Kū jei spēja, tū padareja: jei īprīkš apsvaideja munu mīsu ar eleju paglobōšonai. 9 Patīši, Es jums soku: Pa vysu pasauli, kur vīn tiks sludynōts šys Evangelijs, jōs pīmiņai tiks stōsteits tys, kū jei ir padarejuse.
10 Tad Judass Iskariots, vīns nu tim divpadsmit, aizgōja pi vērsgoreidznīkim, lai Jū jim nūdūtu. 11 Jī, tū izdzērduši, nūsaprīcōja un apsūleja jam īdūt naudas. Un jys tik meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakarines un Vssv. Sakramenta īstateišona.
12 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, kurā tyka kauts Leldines jārs, mōcekli vaicōja nu Jō: Kur Tu gribi, ka mes aizgōjuši Tev sagatavōtu ēsšonai Leldines jāru?
13 Tad Jys nūsyuteja divejus mōcekļus un jim pīsaceja: Ejte uz piļsātu; tur jyusus satiks vīns cylvāks, nasdams yudiņa skrūzi. 14 Ejte jam pakaļ, un tōs sātas saiminīkam, kurā jys īīs, pasokit: Mōceitōjs līk jautōt: Kur ir Maņ vīta, kur Es ar sovim mōceklim ēsšu Leldines jāru? 15 Un tys parōdeis jums lelu izpuškōtu ādamū ustobu. Tur mums sagatavojit. 16 Mōcekli, īgōjuši mīstā, atroda tai, kai jim beja saceits. Un sagatavōja Leldines jāru.
17 Vokoram īstōjūt, Jys atgōja reizē ar tim divpadsmit. 18 Kad jī beja pi golda un ēde, Jezus tim saceja: Patīši, Es jums soku: ka vīns nu jums, kas ar Mani reizē ād, Mani nūdūs. 19 Jī palyka skumeigi un vaicōja vīns pēc ūtra: Vai na es? Un cyts: Vai na es?
20 Bet Jys atbiļdēja: Vīns nu divpadsmit, kas ar Mani rūku mērcej bļūdā. 21 Cylvāka Dāls gon īt, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, caur kuru Cylvāka Dāls tiks nūdūts. Tam cylvākam byutu lobōk, jo jys pavysam nabyutu dzimis.
22 Ēsšonas laikā Jezus pajēme maizi, nūsvēteja jū un padeve jim, saceidams: Jemit, šytei ir muna Mīsa. 23 Tad, pajēmis bikeri, pateikdams padeve jim. Un dzēre nu jō visi. 24 Un Jys saceja: Šytys ir muns (jaunō) Īstōdejuma Asnis, kas daudzejū dēļ tops izlīts.
25 Patīši, Es jums soku: nu šytō veinūgōju augļa Es vairs nadzeršu leidz tai dīnai, kad Es jū jaunu dzeršu Dīva vaļsteibā.
Mōcekļu apgolvōjums.
26 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, nūgōja uz Eleja kolnu.
27 Un Jezus jim saceja: (Šūnakt) jyus visi (nu Manis) īsaļaunōsit. Jo ir raksteits: Satrīkšu gonu, un vuškas izkleiss. 28 Bet pēc sovas augšamceļšonōs aizīšu jums pa prīšku uz Galileju.
29 Tad Pīters Jam saceja: Lai pat visi īsaļaunōtu, bet es nā. 30 Tad Jezus jam saceja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms kai gaiļs divi reizes nūdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 31 Jys tūmār vēļ styprōk apgolvōja: Pat jo maņ vajadzātu ar Tevi nūmērt, es Tevis naaizalīgšu. Taipat runōja ari visi citi.
Jezus nōves bailēs.
32 Kad jī atgōja uz vītu, kuru sauc Getsemane, Jys saceja sovim mōceklim: Pasēdit šite, koleidz Es lyugšūs. 33 Ar sevi leidza pajēme tikai Pīteri, Jākubu un Jōni, un Jys sōce grimt bailē un skumēs. 34 Tad Jys tim saceja: Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei. Palicit šyte un esit nūmūdā.
35 Jys, pagōjis drusku uz prīšku, pakryta pi zemes un lyudzēs: Jo tys varams, lai paīt tei stuņde Man garum. 36 Un Jys saceja: Abba, Tāvs, Tev vyss ir varams; Jem nūst nu manis šytū bikeri. Tūmār na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu.
37 Atsagrīzis pi jim, Jys atroda jūs guļūt, un saceja Pīteram: Seimaņ, tu guli? Navari pat vīnas stuņdes byut nūmūdā? 38 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkristu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja. 39 Aizgōjis otkon, Jys lyudzēs, saceidams tūs pošus vōrdus. 40 Bet atgōjis atpakaļ, atroda jūs otkon guļūt; tūs acis beja nūvōrgušas, un jī nazynōja, kū Jam atbiļdēt.
41 Atsagrīzīs uz jim trešu reizi, saceja: Gulit tōļōk un pyušatēs? — Pīteik! Tei stuņde jau atgōja: raug, Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 42 Celitēs augšā, īsim! Raug, Muns nūdevējs jau tyvojās.
K. Jezus sajimšona cīti.
43 Un, Jam vēļ runojūt, pīgōja klōtu Judass (Iskariots), vīns nu divpadsmit, un leidza ar jū ļaudis ar zūbynim un rungom. Tūs beja syutejuši vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī. 44 Nūdevējs beja jim devis zeimi saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir. Jemit Jū cīši un uzmaneigi vedit. 45 Atgōjis jys tyuleņ pīgōja klōtu un saceja: (Esi sveicynōts) Mōceitōj, un Jū pabučōja.
46 Tūlaik jī pacēle pret Jū sovas rūkas un Jū sajēme. 47 Bet vīns nu klōtasūšajim izvylka zūbynu un, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi.
48 Jezus tim saceja: Kai pret kaidu slapkovu jyus asat izgōjuši ar zūbynim un rungom, lai Mani sagyutu. 49 Es tokš dīn dīnā beju storp jums svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvat. Bet jōizapylda Rokstim. 50 Tūlaik visi (Jō mōcekli), Jū pamatuši, aizbāga.
51 Bet vīns jaunēklis, kas beja sedzīs tikai lynautā, gōja Jam pakaļ. Jī gribēja tū sagyut. 52 Bet jys, nūsvīdis lynautu, nūbāga prūjom plyks.
K. Jezus augstōs padūmes prīškā.
53 Jī nūvede Jezu pi vērsgoreidznīka. Tur sasalaseja visi vērsgoreidznīki, tautas vacōkī un Rokstim mōceitī.
54 Ari Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam. Tur jys atsasāda leidz ar koļpim pi guņs un siļdējōs.
55 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme centeigi meklēja Jezum preteigas līceibas, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi, bet naatroda. 56 Daudzeji gon nataisneigi līcynōja Jam pretim, bet jūs līceibas nasaskanēja. 57 Tai daži, uzastōjuši pretim, napatīši saceja: 58 Mes dzērdējom Jū runojūt: Es izjaukšu šytū, ar cylvāku rūkom izcaltū, svētneicu un trejōs dīnōs izceļšu cytu, kas nav cylvāku rūkom calta. 59 Ari šytei līceiba nabeja vīnaida.
60 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks nūstōja uz vyds un vaicōja Jezum: Vai Tu nikō naatbiļdēsi uz tū, kū jī pret Tevi līcynoj? 61 Bet Jys klusēja un nikō naatbiļdēja. Tad otkon vērsgoreidznīks Jō vaicōja: Vai Tu esi Kristus, Svātō Dīva Dāls? 62 Jezus atbiļdēja: Es asmu, un jyus redzēsit Cylvaka Dālu sēžam pa lobajai (Dīva) vysvareibas rūkai un atejam vērs debess mōkūnim.
63 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Kam mums vajadzeigi līcinīki? 64 Jyus tokš dzērdējot zaimōšonu. Kai jums līkās? Jī visi klīdze: Šytys ir nūdūdams nōvei.
65 Tad daži sōce Jū apspļaudeit, aizsagdami Jam vaigu, syta ar dyurem un saceja: Pravītoj! Ari koļpi syta Jam par vaigu.
Pītera aizalīgšona.
66 Pīteram asūt pogolmā, pīnōce pi jō vīna vērsgoreidznīka kolpyune, 67 un, īraudzejuse Pīteri syldūtīs, vārdamōs uz jō, saceja: Ari tu beji ar Jezu nu Nazaretes. 68 Bet jys līgdamīs saceja: Ni es zynu, ni saprūtu, kū tu runoj. Tad jys izgōja ōrā uz prīkšpogolmu. Un gaiļs aizdzīdōja.
69 Tad otkon tei kolpyune, jū īraudzejuse, saceja klōtasūšajim: Šytys ir vīns nu tim. Bet jys otkon aizalīdze.
70 Pēc nalela breiža klōtasūšī saceja Pīteram: Patīši, tu nu jim esi, tu taču esi galilejīts. 71 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs: Es pavysam tō cylvāka napazeistu, par kuru jyus runojat. 72 Un tyuleņ gaiļs ūtru reizi aizdzīdōja.
Pīters tad īgōdōja tūs vōrdus, kurus Jezus jam pasaceja: Pyrmōk kai gaļs divi reizes aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. Un jys sōce gauži raudōt.
1 Un pēc divām dienām bija Pashā un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu varētu saņemt un nokaut, 2 jo tie sacīja: "Tik ne svētkos, lai neceļas starp ļaudīm dumpis." 3 Un, kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu sasitusi, tā to lēja uz Viņa galvu. 4 Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: "Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? 5 Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un izdalīt nabagiem." Un tie izteica viņai pārmetumus. 6 Bet Jēzus sacīja: "Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir darījusi. 7 Jo nabagi ir arvienu pie jums, un, kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvienu pie jums. 8 Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm. 9 Patiesi Es jums saku: kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu." 10 Un Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem Viņu nodotu. 11 Un tie, to dzirdējuši, priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu nodotu izdevīgā brīdī. 12 Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashā jēru, Viņa mācekļi Viņam saka: "Kur Tu gribi, lai mēs noejam un visu sagatavojam, ka Tu vari ēst Pashā jēru?" 13 Un Viņš sūtīja divi no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: "Noejiet pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam. 14 Un, kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir Man tā vieta, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? - 15 Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu." 16 Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā, un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēra mielastu. 17 Un, kad vakars metās, Viņš nāca ar tiem divpadsmit. 18 Un, tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: "Patiesi Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos." 19 Un tie sāka skumt, un cits pēc cita Viņam sacīja: "Taču ne es?" 20 Bet Viņš tiem sacīja: "Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā. 21 Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis." 22 Un, tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: "Ņemiet, tā ir Mana miesa." 23 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. 24 Un Viņš tiem sacīja: "Šīs ir Manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas. 25 Patiesi Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā." 26 Un, pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu, 27 un Jēzus tiem saka: "Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas. 28 Bet, kad Es celšos augšām, tad Es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju." 29 Bet Pēteris Viņam sacīja: "Un, ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne." 30 Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi." 31 Bet tas runāja vēl daudz vairāk: "Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es Tevi nekad neaizliegšu." Un tāpat arī visi sacīja. 32 Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu." 33 Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, 34 un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā." 35 Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. 36 Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi." 37 Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? 38 Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja." 39 Un Viņš, atkal nogājis, Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus. 40 Un Viņš griezās atpakaļ un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko Viņam atbildēt. 41 Un Viņš nāk trešo reizi un tiem saka: "Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās. 42 Celieties, ejam; redzi, kas Mani nodod, tas ir klāt." 43 Un tūdaļ, Viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecajiem. 44 Bet tas, kas Viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: "Ko es skūpstīšu, tas Viņš ir, To gūstait un To novediet drošībā." 45 Un tas nāca un, tūdaļ Viņam piegājis, saka: "Rabi!" - un Viņu skūpstīja. 46 Un tie pielika rokas pie Viņa un To saņēma. 47 Bet viens no tiem, kas pie Viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi. 48 Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: "It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši Mani gūstīt. 49 Ik dienas Es pie jums esmu sēdējis Templī mācīdams, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti." 50 Tad visi Viņu atstāja un bēga. 51 Un kāds jauneklis Viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tie pēc tā tvarstīja. 52 Bet, audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks. 53 Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji. 54 Un Pēteris no tālienes Viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns. 55 Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. 56 Jo daudzi deva viltus liecības pret Viņu, un viņu liecības nebija vienādas. 57 Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret Viņu, sacīdami: 58 "Mēs esam dzirdējuši, ka Viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Templi noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts." 59 Bet arī šī viņu liecība nebija vienāda. 60 Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: "Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?" 61 Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja: "Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?" 62 Bet Jēzus sacīja: "Tas Es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem." 63 Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: "Kam vēl vajag liecinieku? 64 Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?" Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis. 65 Un citi sāka Viņu apspļaudīt un apsedza Viņa vaigu, un Viņu sita dūrēm, un Viņam sacīja: "Pravieto." Un sulaiņi Viņam sita vaigā. 66 Un, kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm 67 un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: "Tu arī biji ar Jēzu Nacarieti." 68 Bet viņš liedzās, sacīdams: "Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā." Un tas izgāja priekšnamā. 69 Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: "Šis vīrs ir viens no tiem." 70 Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja: "Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis." 71 Un viņš sāka lādēties un dievoties: "Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat." 72 Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: "Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
