VIII.
1 Kad jārs atdareja septeitū zeimūgu, dabasūs īsastōja klusums uz kaidu pus stundi.
2 Un es redzēju, kai septenim engelim, kuri stōv Dīva prīškā, īdeve septeņas taures. 3 Tad atnōce pret oltoru cyts engeļs ar zalta kyupynojamū trauku. Jam īdeve daudz kyupynojamō, lai jys tū kūpā ar vysu svātūs lyugšonom lyktu uz zalta oltora Dīva gūda krāsla prīškā. 4 Un kyupynōjuma smarža kūpā ar svātūs lyugšonom nu engeļa rūkas cēlēs Dīvam pretim. 5 Engeļs pajēme kyupynojamū, pīpiļdeja tū ar kvālūšom ūglem nu oltora un nūmete zemē. Tad izacēle pārkyuņa spērīņi un grōvīņi, zibšņi un zemestrīces. 6 Un tī septeņi engeļi ar septeņom taurem sasagatavōja taurēšonai.
Septeņas taures.
7 Un kad aiztaurēja pyrmais (engeļs), tad izacēle krusa un guņs sajaukta ar asni un tū nūmete zemē. Tad izdaga treša daļa zemes, nūdaga trešō daļa kūku un sadaga vysa zaļō zōle.
8 Kad aiztaurēja ūtrais engeļs, izacēle kaut kas, kai lels guneigs, jyurā īsvīsts kolns un trešō jyuras daļa palyka par asni, 9 izmyra trešō jyuras radeibu daļa un tyka iznycynōta trešō daļa kuģu.
10 Kad aiztaurēja trešais engeļs, tad nu debesim nūkryta lela zvaigzne. Jei daga kai lāpa un nūkryta uz trešōs daļas upu un uz yudiņa olūtim. 11 Tei zvaigzne saucēs Absint. Un treša daļa yudiņa pōrsavērte pelējūs, un nu tō yudiņa nūmyra daudz cylvāku, jo tys beja ryugts.
12 Kad aiztaurēja catūrtais engeļs, tad kēre trešū daļu saules, trešū daļu mēneša un trešū daļu zvaigžņu, un trešō daļa jūs aptymsa un treša daļa dīnas vairs nabeja skaidra, tai pat arī nakts.
13 Un es redzēju pa debess vydu lidojam ērgli un dzērdēju lelā bolsā saucam: Bāda, bāda, bāda zemes īdzeivōtōjim pōrejūs treju engeļu taurēšonas dēļ, kurim vēļ beja jōtaurej.
1 Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs kādu pusstundu. 2 Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un viņiem tika dotas septiņas bazūnes. 3 Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam tika dots daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekšā. 4 Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā. 5 Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeņi un zemestrīce. 6 Un septiņi eņģeļi ar septiņām bazūnēm gatavojās bazūnēt: 7 un pirmais bazūnēja, un krusa un uguns, asinīm sajaukta, tika mesta uz zemi. Trešā daļa zemes sadega, trešā daļa koku sadega un visa zaļā zāle sadega. 8 Un otrais eņģelis bazūnēja, un kā liels kalns, degošs ugunīs, tika gāzts jūrā; trešā daļa jūras tapa par asinīm, 9 un trešā daļa jūras radījumu, kam bija dzīvība, nomira, un trešā daļa kuģu tika izpostīta. 10 Un trešais eņģelis bazūnēja, un no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu. 11 Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti. 12 Un ceturtais eņģelis bazūnēja, un trešā daļa saules un trešā daļa mēness un trešā daļa zvaigžņu aptumšojās; to trešā daļa tapa tumša, un dienas trešā daļa nespīdēja un nakts tāpat. 13 Pēc tam es redzēju un dzirdēju ērgli laižamies pa debess vidu un saucam skaņā balsī: "Vai, vai, vai zemes iedzīvotājiem trīs citu eņģeļu bazūņu skaņu dēļ, kas vēl bazūnēs."
