II.
Arī jūdi ir īkrytuši grākūs.
1 Tōpēc tu, cylvāks, kas tīsoj, lai arī tu byutu kas byudams, naesi attaisnojams; kamā tu cytus tīsoj, tamā nūtīsoj pats sevi; jo tu tīsōdams cytus pats dori tū, kū nūtīsoj. 2 Mes zynom, ka Dīvs tūs, kas tū dora, nūtīsōs pēc taisneibas. 3 Vai tu, cylvāks, dūmoj, ka tu cytus par taidim dorbim tīsōdams, bet pats tūs dareidams, nu Dīva tīsas izmuksi? 4 Vai arī tu pasmōdej Jō labvēleibas, pacīteibas un lānprōteibas bogōteibu? Vai tu nasaprūt, ka Dīva labvēleiba tevi grib pīvest pi grāku vaidēšonas?
5 Sovā aizacērsšonā un cītsirdeibā tu krōj sev dusmes un taisneigōs Dīva tīsas pasarōdeišonas dīnai dusmi. 6 Jys atmoksōs ikvīnam saskaņā ar jō dorbim. 7 Tim, kas uzticeigi dora lobu un steidzās uz svātlaimeibu, gūdu un naiznīceibu, — ar myužeigū dzeivi; 8 bet tim, kas dora preti, pretojās taisneibai un pīkreit nataisneibai — ar dusmi un borgumu. 9 Vōrgi un bādas byus ikvīna cylvāka dvēselei, kas dora ļaunu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam, 10 bet gūds, slava un mīrs byus tim, kas dora lobu, pyrmōk jūdam, tad arī pogōnam. 11 Dīvs personas naīvāroj.
12 Tī, kas bez lykuma sagrākōja, bez lykuma īs pazusšonā; tī, kas pret lykumu sagrākōja, caur lykumu tiks nūtīsōti. 13 Na lykuma dzērdātōji Dīva prīškā byus taisneigi, bet gon lykuma piļdeitōji byus attaisnōti. 14 Jo pogōni, kam lykuma nava, dabyski izpylda tū, kū lykums pīsoka, tad jī ir tī, kas bez lykuma poši sev ir lykums, 15 jo jī dorbūs rōda, ka lykums ir īraksteits jūs sirdīs. Jūs sirdsapziņa dūs līceibu un jūs dūmas cyta cytu apsyudzēs vai arī aizstōvēs 16 tamā dīnā, kad Dīvs caur Jezu Kristu tīsōs cylvāku nūslāptōs lītas saskaņā ar munu Evangeliju.
17 Un jo tu skaitīs jūds, atsasauc uz lykuma, lapnojīs ar Dīvu, 18 zyni Jō grybu un, lykuma īmōceits, spēj atškērt lobū nu ļauna, 19 īdūmoj, ka esi oklūs vodūņs, esi gaisma tim, kas mit tymsumā, 20 esi nasaprateigūs audzynōtōjs un mozeņūs skūlōtōjs, esi tys, kam lykumā ir saprasšonas un patīseibas māraukla, 21 tad kas tev nu tō, ka tu cytus mōci, bet pats sevis namōci, jo tu cytim sludynoj, ka nadreikst zagt, bet pats zūdz, 22 jo tu soki: Tev nabyus lauleibas pōrlauzt, bet pats lauleibu lauz; jo tu pret dīvaklim izatur ar rībumu, bet pīkūp svātzagleibu? 23 Tu gon lapnojīs ar lykumu, bet caur lykuma pōrkōpšonu apkaitynoj Dīvu? 24 Stōv raksteits: Jyusu dēļ teik saimōts Dīva vōrds storp pogōnim.
25 Jo tu lykumu piļdi, tad apgraizeišona ir dereiga, bet jo tu esi lykuma lauzējs, tad arī jūds byudams esi pogōnam leidzeigs. 26 Bet jo pogōns lykuma bausleibas izpiļdeitu, vai tad jys, lai gon pogōns, nabyutu īvārōts tai pat kai jūds? 27 Tys, kas pēc dzimšonas ir pogōns, tūmār lykumu izpylda, tevi nūtīsōs, ka tu, nasaskotūt uz Rokstim un apgraizeišonu, pōrkōp lykumu, 28 jo na tys ir jūds, kas taids ir tikai ōreigi, un na tei ir apgraizeišona, kas tikai ōreigi mīsai teik izdareita, 29 nē, jūds ir tys, kas taids ir īkšeigi un (apgraizeišona) ir sirds apgraizeišona ikš Gora, bet na pēc būrta. Taidu slavej na ļaudis, bet Dīvs.
1 Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. 2 Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa. 3 Vai nu tu, cilvēks, kas spried tiesu pār tiem, kas tā dara, un pats dari to pašu, domā, ka izbēgsi Dieva sodam? 4 Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? 5 Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa. 6 Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. 7 Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, Viņš dos mūžīgu dzīvību. 8 Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība! 9 Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, jūdam visupirms un arī grieķim! 10 Gods, slava un labklājība ikvienam, kas dara labu, jūdam visupirms un arī grieķim! 11 Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu. 12 Kas bez bauslības grēkojuši, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, pazīdami bauslību, pēc tās tiks tiesāti. 13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem. 14 Jo, ja pagāni, kam bauslības nav, sekodami savai dabai, izpilda bauslību, tad viņi, būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība. 15 Jo ar to viņi pierāda, ka bauslība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno, - 16 tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija. 17 Labi, tu sauc sevi par jūdu, lepojies ar Dievu un paļaujies uz bauslību. 18 Tu zini Viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā; 19 tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā, 20 audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības paraugs, 21 citus tu māci - un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodz? 22 Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāp? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus? 23 Tu lepojies ar bauslību, bet pats pulgo Dievu, bauslību pārkāpdams. 24 Kā rakstīts: jūsu dēļ Dieva Vārds tiek zaimots citu tautu starpā! 25 Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, tava apgraizīšana kļuvusi par neapgraizīšanu. 26 Un tālāk - ja neapgraizītie pilda bauslības prasības, vai viņu neapgraizīšana netiks pielīdzināta apgraizīšanai? 27 Tad tie, kas pēc dabas ir neapgraizīti un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un apgraizīšanu esi bauslības pārkāpējs. 28 Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir apgraizīšana, kas redzama ārīgi pie miesas. 29 Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva.
