I.
Īvods.
1 Jezus Kristus atklōšona, kuru Dīvs Jam deve, lai Jys sovim kolpim parōdeitu tū, kam dreizumā jōnūteik. Un jys nūsyuteidams sovu engeli sovam kolpam Jōņam tū pasludynōja. 2 Un tys līcynoj par tū, kū Dīvs ir sacejis un Jezus Kristus atklōjis, par vysu, kū jys redzēja.
3 Svēteigs ir tys, kas pravītōjumus losa, kas jūs vōrdus dzērd un uzgloboj tū, kas tur ir raksteits, jo tys laiks jau ir tyvu.
4 Jōņs septeņom Bazneicom Azijā.
Žēlesteiba un mīrs lai ir jums nu Tō, kas ir, kas beja un kas atnōks un nu septenim gorim, kas ir Jō gūda krāsla prīškā, 5 un nu Jezus Kristus, tō uzticeigō līcinīka, pyrmdzymušō nu myrūnim, un zemes kēneņu valdinīka. Tam, kas myusus mīļoj un myusus caur sovu asni ir izpestejis nu grākim, 6 Tam, kas myusus ir padarejis par vaļsteibu, par prīsterim pi Dīva, sova Tāva, Tam lai ir slava un vareiba myužeigi myužam. Amen.
7 Raug, jys atnōk vērs mōkūņim. Jū redzēs ikvīna acs, arī tī, kas Jū pōrdyure un par Jū vaimaņōs vysas vērszemes ciltis. Tys tai byus. Amen.
8 Es asmu Alfa un Omega (īsōkums un beigas), soka Kungs Dīvs, kas ir, kas beja un atnōks, Tys Vysvareigais,
9 Es, Jōņs, Jyusu brōļs, un leidzdaleibnīks spaidūs, Dīva vaļsteibā un pacīteibā ikš Jezus (Kristus), Dīva vōrda un līceibas par Jezu dēļ, es beju uz Patmos solas. 10 Te es Kunga dīnā beju gorā aizgrōbts un nu aizmugures es dzērdēju stypru bolsu, kai tauri, 11 kurs sauce: Tū, kū tu redzi, saroksti grōmotā un nūsyuti septeņom bazneicom (Azijā): Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatirā, Sardē, Filadelfijā un Laodikejā. 12 Un es atsagrīžu, lai radzātu tū bolsu, kas ar mani runōja.
Un kad atsagrīžu, es īraudzeju septeņus zalta lukturus 13 un (septeņu) lukturu vydā kaut kū leidzeigu cylvāka dālam, apvylktu svōrkā, kurs snēdzēs leidz povōrkšom un ap kryutim apjūstu ar zalta jūstu. 14 Golva un moti jam (beja) bolti kai snīgboltō vylna un jō acis kai guņslīsma, 15 jō kōjas kai krōsnē kyustūšais vars, jō bolss kai yudiņa šņōkšona. 16 Sovā lobajā rūkā jys turēja septeņas zvaigznes un nu jō mutes gōja ōrā oss divesmiņu zūbyns. Jō vaigs beja kai saule, kad jei speid pylnā sovā spākā.
17 Jū īraugūt es nūkrytu pi jō kōjom kai nūmiris. Bet jys uzlyka uz manis sovu lobū (rūku) un saceja: Nasabeisti! Es asmu pyrmais un pādejais, 18 un dzeivais. Es beju nūmiris, bet raug, es dzeivoju myužeigi myužam un man ir nōves un eļnes atslāgas. 19 Tai tad roksti, kū esi redzējis, kas tagad ir un kam pēc tam jōnūteik. 20 Septeņu zvaigžņu, kuras tu redzēji munā lobajā, un septeņu zalta lukturu nūslāpums ir sekūšs: Septeņas zvaigznes ir septeņu bazneicu engeli, un septeni lukturi ir septeņas bazneicas.
1 Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim, 2 kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis. 3 Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu. 4 Jānis septiņām draudzēm Āzijā! Žēlatība jums un miers no Tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no tiem septiņiem gariem, kas Viņa goda krēsla priekšā, 5 un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem 6 un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen! 7 Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā! Āmen! 8 "Es esmu Alfa un Omega!" saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs! 9 Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, Valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ. 10 Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi kā bazūni saucam: 11 "To, ko tu redzi, raksti grāmatā un sūti septiņām draudzēm: Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardos, Filadelfijā un Lāodikejā." 12 Es apgriezos redzēt balsi, kas runāja ar mani, un apgriezies ieraudzīju septiņus zelta lukturus, 13 lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. 14 Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, 15 Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. 16 Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. 17 Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. 18 Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas. 19 Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk. 20 Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.
