III.
Izveseļōšona sabatā.
1 Jys otkon reizi īgōja synagogā. Tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku.
2 Jī tēmēja, vai Jys sabatā nadareis tō vasala, lai varātu Jū apsyudzēt.
3 Tūlaik Jys saceja tam cylvākam, kuram beja nūkoltuse rūka: Izej uz vyds! 4 Un saceja jim: Kas sabatā ir jōdora: lobs vai ļauns? Jōizglōb dzeiveiba vai jōļaun jai iznikt? Bet tī klusēja. 5 Tad, uzmetis uz jim vysapkōrt dusmeigu skotu un nūgrimis skumē jūs cītsirdeibas dēļ, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku! Jys izstīpe, un jō rūka palyka vasala.
6 Farizeji tyuleņ, izgōjuši ōrā, īsōce sarunas ar Eroda pīkritējim, kai Jū nūbeigt.
Jezus un tauta.
7 Bet Jezus reizē ar sovim mōceklim nūgōja atpakaļ uz jyuras molu. Nu Galilejas gōja Jam pakaļ leli ļaužu pulki. 8 Ari nu Judeas un Jeruzalemas, nu Idumejas un nu viņpus Jordana molas, nu Tyras un Sydonas, dzēržūt par Jō dorbim, lels daudzums gōja pi Jō.
9 Un, lai ļaužu daudzums nanūmīgtu, Jys pīsaceja sovim mōceklim, lai sagatavōtu Jam laivu. 10 Tai kai daudzejūs beja padarejis vasalus, tod tī, kam beja kaida slimeiba, lauzēs klōtu, lai pi Jō dasadūrtu. 11 Īraudzejuši Jū, naškeistī gori kryta pret Jū uz zemes un sauce: Tu esi Dīva Dāls. 12 Bet Jys tim stipri nūlīdze Jū izdaudzynōt.
Apostolu izlaseišona.
13 Tad Jys uzkōpe kolnā un paaicynōja pi Sevis tūs, kurus gribēja; un tī pīgōja pi Jō. 14 Un Jys izlaseja divpadsmit, lai tī byutu ar Jū un lai jūs vēļōk syuteit sludynōtu, 15 un deve jim varu izdzeit ļaunūs gorus. 16 Jys izlaseja divpadsmit nōkušūs: Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, 17 Zebedeju dālu Jākubu un Jākuba brōli Jōni, kurus nūsauce par Boanerges, tys ir pārkyuņa dāli; 18 Tad Andrivi, Filipu, Bārtuli, Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Tadeusu, Seimani Centeigū 19 un Judasu Iskariotu, kurs Jū nūdeve.
K. Jezus apvaiņōšona.
20 Tad jī nūgōja uz sātu. Bet te sasalaseja tik daudz ļaužu, ka jim nabeja varams pat maizes īēst. 21 Izdzērduši tū, Jō tyvōkī gōja, lai Jū sajimtu cīši, jo teice, ka Jys asūt zaudējis prōtu.
22 Rokstim mōceitī, kas beja nu Jeruzalemas atgōjuši, sauce: Jamā ir Beelzebubs, Jys valnus izdzan caur valna vērsinīku.
23 Tad, pasaucis jūs klōtu, jim runōja leidzeibōs: Kai var satans izdzeit satanu? 24 Jo kura kēnests ir sasaškāluse poša sevī, tad jei navar pastōvēt. 25 Un jo kura mōja poša sevī ir sasaškāluse, tad jei navar pastōvēt. 26 Tai tad, jo satans uzastōj pats pret sevi un sevī sasaškeļ, tad jys vairs navar pastōvēt, bet gon jam ir jōizneikst. 27 Taču nikas navar cytaiž īsalauzt styprōkō mōjā un izlaupeit jō montu, kai īprīkš sasējis styprōkū; un tūlaik izlaupeis jō mōju.
28 Patīši, Es jums soku: cylvāka bārnim visi grāki un zaimōšonas tiks atlaistas, lai cik daudz jī ari tūs dareitu; 29 bet, kas Svātū Goru zaimoj, tys myužam atlaisšonas nasajems, bet gon paliks grāka vaineigs myužeigi. 30 Jī tadei saceja: Jamā ir naškeists gors.
K. Jezus radinīki.
31 Tad atgōja Jō mōte un brōli. Jī palyka stōvādami ōrā un lyka Jū pasaukt. 32 Ļaužu pulkam apkōrt ap Jū sēžūt, saceja: Raug, ōrā ir tova mōte, tovi brōli, un jī Tevi meklej.
33 Jys atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? 34 Tad, uzmetis skotu apkōrt uz tim, kas apkōrt Jam sēdēja, saceja: Raug, ir muna mōte un muni brōli! 35 Kas pylda Dīva grybu, tys ir Muns brōļs, mōsa un mōte.
1 Un Viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka. 2 Un tie uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā to dziedinās, ka Viņu varētu apsūdzēt. 3 Un Viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: "Nāc te šurp!" 4 Un Viņš uz tiem saka: "Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?" Bet tie cieta klusu. 5 Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību, un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam saka: "Izstiep savu roku!" Un tas to izstiepa, un viņa roka atkal kļuva vesela. 6 Un farizeji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par Viņu, kā Viņu nomaitāt. 7 Bet Jēzus aizgāja ar Saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas Viņam gāja līdzi. 8 Un no Jūdejas, un no Jeruzālemes, un no Idumejas, un no viņpus Jordānas, un no Tiras un no Sidonas apkārtnes liels pulks, dzirdējuši, kādas lielas lietas Viņš dara, nāca pie Viņa, 9 un Viņš Saviem mācekļiem sacīja, lai tie Viņam apgādātu kādu laivu ļaužu dēļ, ka tie Viņam nespiestos virsū. 10 Jo Viņš darīja daudzus veselus, tā ka tie, kam bija kādas kaites, lauzās Viņam klāt, lai Viņu aizskartu. 11 Un nešķīstie gari, kad tie Viņu redzēja, krita pie zemes Viņa priekšā un brēca, sacīdami: "Tu esi Dieva Dēls." 12 Un Viņš tos stipri aprāja, lai tie Viņu nedarītu zināmu. 13 Un Viņš uzkāpj kalnā un aicina pie Sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie Viņa. 14 Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie Viņa un Viņš tos izsūtītu sludināt, 15 un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt. 16 Tā Viņš iecēla divpadsmit. Un Viņš Sīmanim pielika vārdu Pēteris; 17 un Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem pielika vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli; 18 un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kānaānieti, 19 un Jūdu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva. 20 Un Viņš nāk mājās. Un ļaudis atkal sapulcējās, tā tiem nebija vaļas ne maizi ēst. 21 Un, kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tad tie izgāja Viņu savaldīt. Jo tie sacīja: "Viņš ir bez prāta." 22 Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: "Viņam ir Belcebuls, un Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību." 23 Un, tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja līdzībās: "Kā var sātans sātanu izdzīt? 24 Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt. 25 Un, ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt. 26 Ja nu sātans cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt. 27 Bet neviens nevar, stipra vīra namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs. 28 Patiesi Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, arī zaimi, ar ko tie Dievu zaimo. 29 Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību." 30 Jo tie sacīja: "Viņam ir nešķīsts gars." 31 Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie Viņa sūtīja un Viņu sauca. 32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un Viņam sacīja: "Redzi, Tava māte un Tavi brāļi, un Tavas māsas ārā Tevi meklē." 33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: "Kas ir Mana māte un Mani brāļi?" 34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un saka: "Redzi - Mana māte un Mani brāļi. 35 Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un māsa, un māte."
