XXI.
Atraitnes dōvona.
1 Pacēlis acis, Jys īraudzeja, kai bogōtnīki mete upuru skreinē sovas dōvonas. 2 Jys redzēja ari, kai vīna nabadzeiga atraitne īmete divi lepti. 3 Tad Jys saceja: Patīši, Es jums soku: Šitei nabadzeigō atraitne īmete vairōk par visim. 4 Jo visi īmete Dīvam upuri nu tō, kas jim palīk pōri, bet šitei sovā nabadzeibā īmete vysu sovu uzturu, kas vīn jai beja.
Jeruzalemas izpūsteišonas un pasauļa gola īprīkš pasludynōšona.
5 Kad daži runōja par svētneicu, ka tei asūt izpuškōta ar skaistim akminim un breivprōteigom dōvonom, Jys saceja: 6 Atīs dīnas, kad nu tō, kū jyus tagad te radzat, akmiņs uz akmiņa napaliks, kas natyktu nūjaukts.
7 Jī vaicōja: Mōceitōj, kod tys nūtiks un kaida zeime, kod tys sōks izapiļdeit?
8 Bet Jys saceja: Skotatēs, ka jyusu naapmōneitu. Jo daudzeji atīs zam Muna vōrda un saceis: Tys asmu es; tys laiks jau ir atgōjis. Bet naejte pēc jūs.
9 Kad dzērdēsit par karim un dumpim, nasabeistit. Tam gon īprīkš ir jōnūteik, bet tyuleņ vēļ gola nabyus.
10 Jys saceja tōļōk: Tauta sasaceļs pret tautu un vaļsts pret vaļsti; 11 vītom byus lela zemes treisēšona, bods un mēri. Debesīs pasarōdeis lelas un šausmeigas zeimes. 12 Bet pyrmōk na kai šytys vyss nūtiks, paceļs pret jums sovas rūkas un jyusus vojōs. Muna vōrda dēļ jyusus vess uz synagogom un cītumim, jyusus stōdeis kēneņu un vaļdinīku prīškā. 13 Un šytys jums zeimoj: nūdūt līceibu.
14 Apsajemit sovōs sirdīs īprīkš nasaryupēt, kai sevi attaisnōt; 15 jo Es jums īdūšu vōrdus un gudreibu, kurai nivīns jyusu pretinīks navarēs atsaturēt, ni ari apstreidēt.
16 Pat dzymdynōtōji, brōli, radinīki un draugi jyusus nūdūs, un daži tiksit nūnōvāti. 17 Muna vōrda dēļ jyusus visi īneiss, 18 tūmār jums pat nivīns mots nu golvas napagaiss. 19 Caur pacīteigu iztureibu jyus izglōbsit sovas dvēseles.
20 Kad jyus redzēsit Jeruzalemu vysapkōrt kara spāka aplanktu, tad zinit, ka jōs izpūsteišona ir tyvu. 21 Tūlaik tī, kas ir Judeā, lai bāg kolnūs, kas piļsātā īškā ir, lai bāg ōrā, kas uz lauka ir, lai jamā īškā naīt. 22 Tōs tadei ir atrībšonas dīnas, ka izapiļdeitu vyss, kas ir raksteits.
23 Bāda tamōs dīnōs gryutom un zeidūšom sīvītem, jo vērs zemes byus lela nabadzeiba un šai tautai borga tīsa. 24 Citi kriss nu zūbyna esmiņa, citi tiks aizvasti vaņgeibā storp vysom cytom tautom. Jeruzalemu meideis pogōni, koleidz pōrīs pogōnu laiks.
25 Uz saules, mēneša un zvaigznem byus zeimes; vērs zemes jyuras viļņu krōkšonas dēļ ļaudis byus pōrsabeiduši un apjukuši. 26 Cylvāki niciņ izniks bailēs un gaideišonas dēļ tūs lītu, kas pasaulī nūtiks, jo debess styprumi tiks sakustynōti.
27 Tūlaik īraudzeis vērs mōkūnim atejūšū Cylvāka Dālu vareibā un lelā gūdā.
28 Bet, kad tys īsasōks nūtikt, tad nūstōjit taišni un pacelit uz augšu sovas golvas tōpēc, ka tyvojās jyusu pesteišona.
29 Tad Jys pastōsteja jim pīleidzeibu: Apskotit figu kūku un vysus cytus kūkus. 30 Jo jyus radzat, ka tī sōc plaukt, tad jyus pazeistat, ka tyvojās vosora. 31 Tai pat ari, kad īraudzesit tū, kas nūteik, zinit, ka Dīva va steiba ir tyvu.
32 Patīši, Es jums soku: Šytei ciļts napōrīs, koleidz tys vyss nūtiks. 33 Debess un zeme pōrīs, bet muni vōrdi napōrīs.
Paskubynōjums byut nūmūdā.
34 Tōpēc sorgojitēs, ka jyusu siržu naapgryutynōtu ni daudzēdeiba, ni dzeršona, ni pōrōkas šōs dzeives ryupes, ka tei dīna naatītu nagaideita, kai esmiņs. 35 Jei tadei nūsalaiss kai slosta vōks uz vysu, kas dzeivoj vērs zemes. 36 Tōdēļ esit vysod nūmūdā un lyudzatēs, ka jyus nu vysa tō, kas nūtiks, varātu izbēgt un Cylvāka Dāla prīškā nūstōvēt.
K. Jezus pādejōs dīnas.
37 Tai Jys ikdīnas mōceja svētneicā; naktīs Jys izgōja ōrā un pavadeja uz tō kolna, kuru sauc par Eleja kolnu. 38 Visi ļaudis steidzēs reitā agri uz svētneicu, lai Jō klauseitūs.
1 Viņš, Savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam Tempļa šķirstā. 2 Bet Viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divi artavas, 3 un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, 4 jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!" 5 Kad daži norādīja uz Templi, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, Viņš sacīja: 6 "Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs." 7 Tad viņi Tam vaicāja: "Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?" 8 Viņš sacīja: "Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es tas esmu, - un: laiks ir atnācis, - bet nesekojiet viņiem! 9 Un, kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidieties! Jo visam tam vajag papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals." 10 Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, 11 lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm. 12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ. 13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību. 14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities. 15 Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt. 16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs. 17 Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ. 18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs; 19 ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību! 20 Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis. 21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā, 22 jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts. 23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu: 24 no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti. 25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. 26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. 27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. 28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas." 29 Un Viņš tiem teica līdzību: "Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, 30 kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. 31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. 32 Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. 33 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! 34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; 35 jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. 36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā." 37 Tā Viņš dienā bija Templī un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz kalna, ko sauc par Eļļas kalnu, 38 bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie Viņa, lai Templī klausītos Viņa mācības.
