XI.
Sasagatavōšona uz īīšonu Jeruzalemā.
1 Kad jī tyvōjōs pi Jeruzalemas un pīgōja pi Betfages un Betanijas uz Eleja kolna, tad Jys syuteja divejus sovus mōcekļus 2 un jim pīsaceja: Ejte tamā sadžā, kas ir jyusu prīškā. Tyuleņ pi īejas jyus atrassit pīsītu jaunu ezeli, uz kura vēļ nivīns cylvāks nava sēdējis. 3 Atraisit jū vaļā un atvedit šur. Un, jo kas nu jums vaicōtu: Kū te dorat? Pasokit: Jys ir vajadzeigs Kungam; un tyuleņ ļaus jū atvest.
4 Jī aizgōjuši atroda jaunu ezeli ōrā uz laukuma pīsītu pi durovom un atraiseja jū vaļā. 5 Daži nu tur asūšim vaicōja: Kōpēc jyus ezelānu raisat vaļā? 6 Jī tim atbiļdēja tai, kai Jezus beja pavēlējis, un jī palaide.
Svineiga Jeruzalemā īīšona.
7 Tad jī atvede ezelānu pi Jezus, apklōja jū ar sovom drēbem, un Jys izsāda vērsum. 8 Daudzeji klōja uz ceļa drēbes; citi otkon cērta nu kūkim zorus un klōja tūs uz ceļa. 9 Pa prīšku un īpakaļ gōjēji sauce:
Osanna!
10 Svēteigs Kunga vōrdā atnōcējs!
Svēteiga myusu Tāva Davida atejūšō vaļsteiba!
Osanna augstumūs!
11 Jeruzalemā Jys īgōja ari svētneicā. Apskatejis vysu, vālā vokora stuņdē Jys reizē ar tim divpadsmit aizgōja uz Betaniju.
Figu kūka nūlōdēšona.
12 Nōkūšā dīnā, ejūt nu Betanijas, Jam gribējōs ēst. 13 Nu tōlīnes pamanejis salopōjušu figu kūku, gōja pi jō klōtu, dūmōdams kaut kū jamā atrast. Bet, pīgōjis klōtu, nikō cyta naatroda, kai tik lopas, jo nabeja figu laiks. 14 Tad Jezus saceja: Lai nikod myužeigi nu tevis nikas nabauda augļu. Tū dzērdēja ari Jō mōcekli.
Svētneicas teireišona.
15 Tad jī atgōja uz Jeruzalemu. Un, īgōjis svētneicā, sōce nu turīnes dzeit ōrā pērcējus un pōrdevējus. Apgōze naudas maineitōju goldus un bolūžu pōrdevēju krāslus. 16 Un naatļōve, ka kas par svētneicu kaut kū nastu. 17 Jys tūs mōceja saceidams: Vai tad nava raksteits: Muns noms teik saukts lyugšonas noms vysom tautom, bet jyus padarejot nu jō slapkovu olu.
18 Izdzērduši tū, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī gudrōja, kai Jū nūnōvātu. Jī gon Jō beidōs, jo visi ļaudis beja sajyusmynōti par Jō mōceibu.
19 Atejūt vokoram, Jys otkon izgōja nu mīsta ōrā.
Nūkoltušais figu kūks.
20 Nōkūšajā reitā jī, īdami garum, īraudzeja, ka figu kūks ir nūkaļtis leidz pošom saknem. 21 Tad Pīters, īgōdōjis, Jam saceja: Mōceitōj, skotīs, tys figu kūks, kuru nūlōdēji, jau ir nūkaļtis.
22 Jezus atbiļdēja: Turit ticeibu ikš Dīva. 23 Patīši, Es jums soku, jo kas nu jyusu šytam kolnam pavālātu: celīs nu šenes un metīs jyurā, un nasašaubeitu sovā sirdī, bet gon tycātu, ka saceitais izapiļdeis, tad tys jam nūtiks.
24 Tōpēc Es jums soku: Vyss, kō vīn jyus lyugsit un praseisit, tycādami sajimt, tys jums nūtiks. 25 Kad jyus lyudzatēs, tad atlaidit, jo jums pret kū kautkas ir, ka ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, atlaistu jums jyusu vaiņas. 26 (Bet jo jyus naatlaissit, tad ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, naatlaiss jums jyusu vaiņu).
Jezus pylnvara.
27 Pēc tam jī atgōja otkon uz Jeruzalemu. Kad Jys staigōja pa svētneicu, tad pīgōja pi Jō klōt vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī un 28 vaicōja: Ar kaidu pylnvaru Tu šytū dori? Kas Tevi ir pylnvarōjis šytū dareit?
29 Jezus tim atbiļdēja: Ari Es pavaicōšu nu jums vīnu lītu. Jo jyus Maņ atbiļdēsit, tad ari Es pasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru. 30 Vai Jōņa kristeiba ir nu dabasim, vai nu cylvākim? Pasokit Maņ.
31 Tī pōrdūmōja sevī saceidami: Jo pasaceisim, ka nu dabasim, tad Jys mums vaicōs: kōpēc jam naticējot? 32 Bet jo pasaceisim: nu cylvākim, jōsabeist ļaužu, jo visi Jū atzeist par vīnu nu pravīšim. 33 Tad jī atbiļdēja: Mes nazynam. Jezus jim saceja: Ari Es jums nasaceišu, ar kaidu pylnvaru Es šytū doru.
1 Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei, nākdami uz Betfagu un Betāniju pie Eļļas kalna, tad Viņš sūta divus no Saviem mācekļiem 2 un tiem saka: "Noeita ciemā, kas jūsu priekšā, un iegājuši jūs tūdaļ atradīsit piesietu kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisījuši to atvediet. 3 Un, ja kas jums sacīs: ko jūs te darāt? - tad atsakait: Tam Kungam tā vajag. Un tūdaļ tas to atsūtīs šurp." 4 Un tie nogāja un atrada kumeļu ārā uz ielas pie durvīm piesietu un to atraisīja. 5 Un kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem sacīja: "Ko jūs darāt, ka atraisāt kumeļu?" 6 Bet viņi tiem sacīja, kā Jēzus bija pavēlējis. Un tie viņiem atļāva. 7 Un viņi kumeļu atved pie Jēzus, uzliek tam savas drēbes, un Viņš sēdās tam virsū. 8 Un daudzi izklāja savas drēbes uz ceļa; un citi kaisīja zarus, ko tie bija nocirtuši laukos. 9 Un tie, kas gāja priekšā un kas sekoja, sauca: "Ozianna, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! 10 Lai ir slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas nāk. Ozianna augstībā!" 11 Un Jēzus iegāja Jeruzālemē Templī. Un, kad Viņš visu visapkārt bija uzlūkojis un jau vakars bija, Viņš izgāja ar tiem divpadsmit uz Betāniju. 12 Un otrā dienā, kad tie no Betānijas izgāja, tad Viņam gribējās ēst. 13 Un, ieraudzījis no tālienes kādu vīģes koku, kam bija lapas, Viņš piegāja pie tā, vai tanī ko neatrastu; un, pie tā piegājis, Viņš neatrada nekā kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks. 14 Un Jēzus sāka par to runāt un sacīja: "Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis." Un Viņa mācekļi klausījās. 15 Un tie nāk uz Jeruzālemi. Un, Templī iegājis, Viņš sāk izdzīt tos, kas pārdeva un pirka Templī, un apgāza mijēju galdus un baložu pārdevēju solus 16 un neļāva nevienu lietu nest caur Templi. 17 Un Viņš mācīja un tiem sacīja: "Vai nav rakstīts: Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām. - Bet jūs to esat padarījuši par slepkavu bedri." 18 Un rakstu mācītāji un augstie priesteri to dzirdēja un meklēja Viņu nogalināt; jo tie bijās no Viņa, tāpēc ka Viņa mācība bija aizrāvusi visus ļaudis. 19 Un, vakaram metoties, viņi izgāja no pilsētas ārā. 20 Un, rīta agrumā garām iedami, tie redzēja to vīģes koku nokaltušu no pašām saknēm. 21 Un Pēteris atminējies Jēzum sacīja: "Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, ir nokaltis." 22 Un Jēzus atbildēja un tiem saka: "Ticiet uz Dievu. 23 Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks. 24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. 25 Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, 26 bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos. 27 Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un, Viņam Templī staigājot, nāk pie Viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji, un vecaji 28 un Tam saka: "Kādā pilnvarā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo pilnvaru devis to darīt?" 29 Bet Jēzus tiem sacīja: "Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums sacīšu, kādā pilnvarā Es to daru. 30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet Man." 31 Un tie sprieda savā starpā un sacīja: "Ja mēs sakām: no debesīm, - tad Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši? 32 Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?" Viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis. 33 Un tie atbildēdami Jēzum saka: "Mēs nezinām." Un Jēzus tiem saka: "Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā pilnvarā Es to daru."
