V.
Bogōtō zveja.
1 Reizi, kad ļaudis spīdēs klōt, lai dzērdātu Dīva vōrdu, Jys stōvēja pi Genezaret azara. 2 Īraudzejis pi krosta stōvūšas divi laivas, jo zvejnīki beja izkōpuši ōrā un teireja teiklus, 3 Jys īkōpe vīnā laivā, kura pīdarēja Seimaņam, un palyudze, lai atsastumtu drusku nu krosta nūst. Tad atsasēdis tamā laivā, mōceja ļaudis.
4 Pabeidzis runu, Jys saceja Seimaņam: Dūdīs uz dziļumim un īmetit jyusu teiklus zvejai. 5 Bet Seimaņs atsasauce un saceja: Mōceitōj, mes vysu nakti strōdōjom, bet nikō nanūgivom, bet Tova vōrda dēļ īmesšu teiklus. 6 Tū izdarejuši, jī sakēre tik daudz zyvu, ka sōce pleist teikli. 7 Tōpēc pamōve draugim, kuri beja ūtrajā laivā, lai tī ītu jim paleigā. Tī pībrauce klōtu. Obi laivas piļdeja ar zivim tik tōli, ka tikkū naapgryma.
8 Tū radzādams, Seimaņs Pīters pakryta pi Jezus kōjom un saceja: Kungs, ej nūst nu manis, jo es asmu grēceigs cylvāks! 9 Zyvu pīzvejōšonas dēļ jys un visi citi, kas ar jū beja, ļūti breinōjōs, 10 ari Zebedeja dāli Jākubs un Jōņs, kuri beja Seimaņa leidzstrōdnīki. Jezus Seimaņam teice: Nasabeist! Nu šō laika byusi ļaužu zvejōtōjs.
11 Tī, izvylkuši molā laivas, pamete vysu un aizgōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalus špitaleigū un krampa sarautū.
12 Un kad Jys beja vīnā nu mīstim, vīns cylvāks, kas vysā beja ar špitaleibu apklōts, īraudzejis Jezu, pakryta uz vaiga un lyudze: Kungs, jo gribi, vari mani padareit teiru!
13 Jys izstīpe rūku un aizkēre jū saceidams: Es grybu, esi teirs! Un špitaleiba tyuleņ nu jō atsastōja. 14 Jys tū breidynōja, ka nikam nasaceitu, bet, ka ītu un pasarōdeitu goreidznīkam un par sovu atteireišonu salyktu upuri, kai Moizešs beja pavēlējis, jim kai līceibu.
15 Bet ziņa par Jū platejōs tōļōk un tōļōk. Daudzi ļaužu saplyuda Jō klauseitūs un izveseleitūs nu sovom slimeibom. 16 Bet Jys slēpēs vīntuleigōs vītōs un lyudzēs.
17 Vīnu dīn, kad Jys mōceja, ari farizeji un Rokstim mōceitī sēdēja, kas beja sagōjuši nu vysom Judeas un Galilejas sadžom, pat nu Jeruzalemas, jo Jam beja Kunga vara dareit tūs vasalus.
18 Raug, ļaudis nese uz gultas krampa sarautū cylvāku. Jī pyulējōs pīnest klōtu un nūlikt tū Jezus prīškā. 19 Bet ļaužu daudzuma dēļ navarādami pīīt klōtu ni nu kuras puses, jī uzkōpe uz jumta un pa caurumu nūlaide jū zemē, taišni Jezum prīškā. 20 Jys, radzādams tūs ticeibu, saceja: Cylvāks, tovi grāki tev teik atlaisti.
21 Bet Rokstim mōceiti un farizeji sevī saceja: Kas Jys taids ir, ka zaimoj Dīvu? Tadei grākus var atlaist vīneigi tik Dīvs.
22 Bet Jezus, caurskateidams jūs dūmas, jim saceja: Kū jyus dūmojit sovōs sirdīs? 23 Kas ir vīgļōk sokoms: Tovi grāki ir atlaisti, vai ari: Celīs augšā un staigoj? 24 Bet lai jyus zynōtu, ka Cylvāka Dālam ir grāku atlaisšonas vara vērs zemes, — Jys saceja slymajam, — Es tev pīsoku: Celīs augšā, jem sovu gultu un ej uz sovu sātu. 25 Un jys pīsacēle jūs acīs, un, pajēmis gultu, uz kurōs gulēja, slaveidams Dīvu, aizgōja uz sovu sātu. 26 Visi breinōjōs un slavēja Dīvu un izbailēs saceja: Šudiņ mes redzējom breineigas lītas.
Levi paaicynōšona.
27 Pēc tam, izgōjis ōrā, Jys īraudzeja muitinīku, Levi vōrdā, kas sēdēja pi muitas golda. Jys tam saceja: Ej Maņ pakaļ! 28 Tys pīsacēlis, pamete vysu, un gōja Jam pakaļ.
29 Levi sovā sātā sagatavōja Jam lelu gūda maļteiti. Gūda maļteitē reizē ar Jū jēme daleibu daudzeji muitinīki un citi. 30 Farizeji un Rokstim mōceitī dareja pōrmatumus Jō mōceklim saceidami: Kōpēc ādat un dzerat kūpā ar muitinīkim un grēcinīkim? 31 Tad Jezus atsasauce un saceja: Vasalim ōrsts navā vajadzeigs, bet gon slimim. 32 Es naatgōju taisneigūs uz atsagrīzšonu sauktu, bet gon grēcinīkus.
Gavēņa jautōjums.
33 Bet jī atbiļdēja: Jōņa mōcekli un farizeju mōcekli bīži ītur gavēni un lyudzās, bet Tovi ād un dzer. 34 Jys tim atbiļdēja: Vai tad var kōzu vīsim likt īturēt gavēni, koleidz leigovaiņs ar jim ir kūpā? 35 Gon atīs laiks, kad leigovaini nu jim pajims, un tūlaik tamōs dīnōs ji gavēs.
36 Tad jim pastōsteja pīleidzeibu: Nikas naraun gobola nūst nu jauna mēteļa un našyun jō klōt vacam, jo cytaiž, saplāstu jaunū, bet jaunō īlōps vacam nadarātu. 37 Taipat nikas nalej jauna veina vacūs traukūs, jo cytaiž, jaunais veins saplēss traukus, pats izalīs, un trauki byus pagolam. 38 Jauns veins tadei jōlej jaunūs traukūs (tad vīns un ūtrs paliks dzeivi). 39 (Taipat) nivīns, kas dzer vacū veinu, tyuleņ nagrib jauna, tadei soka: Vacais ir lobōks.
1 Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. 2 Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. 3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. 4 Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: "Dodies uz augšu un izmet savus tīklus." 5 Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: "Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest." 6 Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. 7 Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. 8 Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: "Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks." 9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu, ko tie bija vilkuši, 10 tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: "Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot." 11 Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja Viņam līdzi. 12 Un notika, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds caurcaurīm spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz sava vaiga un Viņu lūdza un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt." 13 Un, roku izstiepis, Viņš to aizskāra, sacīdams: "Es gribu, topi šķīstīts." Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. 14 Un Viņš tam pavēlēja nevienam to nesacīt, bet noiet un rādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību. 15 Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. 16 Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. 17 Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt. 18 Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā. 19 Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. 20 Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, tavi grēki tev piedoti." 21 Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt: "Kas Šis tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?" 22 Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: "Ko jūs domājat savās sirdīs? 23 Kas ir vieglāk - vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, - vai sacīt: celies un staigā? 24 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Tad Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!" 25 Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams. 26 Un izbrīns pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: "Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši." 27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi." 28 Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam. 29 Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda. 30 Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: "Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?" 31 Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. 32 Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus." 33 Bet tie Viņam sacīja: "Jāņa mācekļi bieži gavē un Dievu lūdz, tāpat arī farizeju mācekļi, bet Tavējie ēd un dzer." 34 Bet Jēzus tiem sacīja: "Kāzu ļaudis jūs nevarat piespiest gavēt, kamēr līgavainis ir pie viņiem. 35 Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem būs atņemts, tanīs dienās tie gavēs." 36 Un Viņš stāstīja tiem arī līdzību: "Neviens nenoplēš ielāpu no jauna apģērba, lai to uzšūtu uz vecu apģērbu, citādi viņš tikai sagraizīs jauno, un ielāps no jaunā nepiestāvēs vecajam. 37 Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos, citādi jaunais vīns pārplēsīs traukus un pats izlīs, un trauki ies bojā; 38 bet jaunais vīns lejams jaunos traukos. 39 Un neviens, kas dzēris veco, tūliņ negribēs jaunā, jo viņš sacīs: vecais ir labāks."
